Aivars Ozoliņš - teoloģijas doktors,
pasniedzejs un praktiskās teologijas katedras vadītajs 
Adventistu starptautiskā augstākās izglītības institūtā Filipīnās, 
darbojas arī VA padomē

Ar Jēzu ir pietiekami

Andrejs kopā ar Pēteri, Jēkabu un Jāni pieder pirmajam apustuļu hierarhijas līmenim. Šie četri mācekļi baudīja augstāko statusu un īpaši tuvas attiecības ar Jēzu, tomēr Andrejs gandrīz vienmēr tiek minēts kā pēdējais šo četru mācekļu grupā. Mēs sastopam Andreju kā vienu no šīs tuvāko mācekļu grupas privātā sarunā ar Jēzu par nākotnes notikumiem (1). Tomēr citos izšķirošos notikumos, piemēram, uz Apskaidrošanas kalna vai Ģetzemanē, uzkrītoši iztrūkst Andreja, tādējādi norādot, ka viņš, iespējams, ne vienmēr tika iekļauts vistuvāk stāvošo mācekļu lokā, tomēr palikdams uz robežas.

Vārds un izcelsme

Lai arī Andrejs bija jūds un dzīvoja Palestīnā, viņam tika dots grieķu vārds (Andreas), kas nozīmē „vīrišķīgs”. Viņam bija brālis Sīmanis Pēteris, un viņu tēva vārds bija Jānis (2). Dzimis Galilejā, kur tajā laikā bija jūtama spēcīga grieķu kultūras ietekme, Andrejs, visticamāk, runāja gan grieķu, gan aramiešu valodā. Viņš bija uzaudzis Betsaidas pilsētā Galilejas jūras krastā (3), bet vēlāk ar savu brāli dzīvoja Kapernaumā, kur Pēterim piederēja māja (4). Pēc profesijas Andrejs bija zvejnieks (5). Tā kā viņa brālim bija pašam sava laiva, tad ir diezgan droši uzskatīt, ka viņu ģimene piederēja vidusšķirai. Andrejam un Pēterim bija kopīgs zvejniecības bizness ar Cebedeja dēliem Jāni un Jēkabu (6).

Aicinājums un pirmie misijas centieni

Kad Jānis Kristītājs Betānijā uzsāka sludināt (7), Andrejs jau bija daudzu klausītāju vidū. Viņu tik ļoti pārliecināja sludinātais, ka viņš kļuva par vienu no Jāņa mācekļiem. Tomēr Jānis vienmēr norādīja uz Kādu, kurš nāks pēc viņa; Kādu, kurš būs par viņu lielāks (8). Jāņa aizrautība ar Jēzu bija atstājusi tik lielu iespaidu uz Andreju, ka viņš kopā ar kādu vārdā nenosauktu Jāņa mācekli meklēja iespēju runāt ar Jēzu, beigās pavadot ar Viņu kopā visu dienu. Tajā dienā Andrejs guva pārliecību, ka Jēzus ir ilgi gaidītais Mesija, un pievienojās Jēzum, kļūstot par vienu no Viņa pirmajiem mācekļiem (9). Visbrīnišķīgākais stāstā par Andreju ir viņa sajūsma, atrodot Jēzu – viņš nespēja šo prieku paturēt pie sevis, bet uzmeklēja Pēteri, lai arī savu brāli iepazīstinātu ar Jēzu (10).

Es varu tikai iedomāties, kā Andrejs skrēja pa pilsētiņu, saukdams: „Pēteri! Pēteri! Kur tu esi?” Tad viņš taujāja garāmgājējiem, vai tie nav redzējuši Pēteri. Beidzot klupdams- krizdams viņš nonāca ezera krastā, kur atrada Pēteri un satraukts, bez elpas atkārtoja: „Mēs viņu atradām! Mēs viņu atradām!”
„Ko jūs atradāt?” Pēteris neko nesaprata.
„MESIJU! Mēs atradām Kristu! Vai tu spēj tam noticēt?”

Jānis šī notikuma aprakstu noslēdz ar vienkāršiem, bet dziļiem vārdiem: „Viņš to aizveda pie Jēzus.” (Jņ.1:42) Kas tas ir par prieku aizvest cilvēkus pie Jēzus! Ir grūti atrast uz šīs pasaules ko līdzvērtīgu tam gandarījumam, kas pārņem, kad kāds cilvēks ir aizvests pie Jēzus.

Iespējams, ka Andrejs un citi pirmie mācekļi pavadīja ievērojamu laiku ar Jēzu, bet vēlāk, kad Jēzus aizgāja uz Galileju, atgriezās pie saviem darbiem – zvejošanas. Vēlāk, kad Jēzus ieradās Kapernaumā (11), Viņš aicināja Andreju, viņa brāli un Cebedeja dēlus atstāt savus zvejas rīkus un kļūt par „cilvēku zvejniekiem” (Mateja 4:18-22). No tā brīža Andrejs savu dzīvi veltīja tikai Jēzum.

Attiecības ar Jēzu

Andreja raksturs un attiecības ar Jēzu daudz spilgtāk ir atklātas Jāņa evaņģēlijā. Andrejs, šķiet, bija sirsnīgs vīrs ar patiesām un uzticīgām cerībām par Mesijas nākšanu. Viņam bija drosme pastāvēt par savu pārliecību, degsme un entuziasms līdzdalīt citiem, ko pats bija pieredzējis. Jānis skaidri parāda, ka Andrejam sagādāja patiesu prieku vest citus cilvēkus pie Jēzus, aprakstot vēl kādu notikumu, kad Andrejs kopā ar Filipu palīdzēja dažiem grieķiem satikt Jēzu (12). Tādējādi Andreju var ne tikai dēvēt par pirmo vietējo misionāru, bet arī par pirmo ārzemju misionāru.

Kādā citā notikumā Andrejs izsacīja diezgan radikālu viedokli par to, ko Jēzus spēj paveikt. Šis notikums aprakstīts Jāņa evaņģēlija 6.nodaļā, kad Jēzus piedzīvoja grūtu brīdi, cenšoties gūt atelpu no ļaužu pulka, kas viņam visur sekoja piedzīvoto brīnumu un dziedināšanas dēļ. Jēzus ar saviem mācekļiem devās uz kādu nomaļāku vietu, lai atpūstos, tomēr drīz vien viņi saprata, ka ļaužu pulki tiem seko. Tomēr ļaudis ne tikai vēlējās klausīties Jēzus vārdos, bet arī bija izsalkuši, un bija svarīgi viņus pabarot.

Jēzus vērsās pie Filipa, kurš bija vietējais, ar āķīgu jautājumu: „Kur lai pērkam maizi, lai tiem būtu ko ēst?” (6:5) Lai arī Jēzum jau bija savs plāns, Filips nesaprata mājienus. Viņš šo jautājumu saprata burtiski un tā arī atbildēja: „Par divsimt denārijiem tiem maizes nepietiks, lai katrs kaut mazliet dabūtu.” (6:7) Pēc Filipa domām, situācija bija diezgan bezcerīga, jo visu vajadzību apmierināšanai būtu nepieciešama ļoti liela naudas summa.

Andrejs turpretim raudzījās uz šo problēmu citādi. Viņš bija pūlī saticis kādu mazu zēnu ar pusdienu groziņu, iespējams, māmiņas sagatavotu, kurā bija niecīgs ēdiena daudzums – piecas mazas maizītes un divas zivtiņas. Šāds bija parasts nabagu ļaužu ēdiens. Tomēr Andrejs kaut kādā veidā spēja redzēt pāri šai neiespējamajai situācijai, un viņam bija dīvaina nojausma, ka Jēzus te kaut ko varētu iesākt. Tajā pašā laikā mēs gan arī redzam, ka sašķobījās viņa sinepju graudiņa lieluma ticība, kad viņš, lai gluži neizskatītos muļķīgi, piebilda pie sava pārsteidzīgā priekšlikuma: „Bet kas gan tas ir -  tik daudziem?” (6:9)

Mācība par pārpilnību

Jēzum nav vajadzīga mūsu pāri plūstošā ticība, lai īstenotu savu plānu. Viņš nekavējoties sāka rīkoties. Viņš lika visiem pieciem tūkstošiem ļaužu apsēsties zālē. Tad Viņš paņēma ēdienu no zēna, pateicās par to un, kā to apraksta Matejs (14:19), lika mācekļiem izdalīt ēdienu. Jā! Tie tik bija svētki! Jānis liek skaidri noprast, ka ēdiens nebija normēts un netika katram izdalīts pa drupačai un zivs asakai. Nē, katram tika, „cik kurš gribēja” (6:11). Vēlāk divpadsmit grozos tika savākts viss, kas bija palicis pāri! Jēzus bija paveicis brīnumu, pārvēršot neiespējamu situāciju par svētkiem, bez naudas un gandrīz bez ēdiena nodrošinot pārtikas pārpilnību un daudz pārpalikumu! Padomā par to! Jēzus rokās neliela porcija tika pārvērsta tādā ēdiena pārpilnībā, ka pat ar pāri palikušo varētu paēdināt daudzus.

Kad Dievs dod, Viņš dod devīgi. Tev nav jāuztraucas, vai tev pietiks. Tev būs pietiekami un būs vairāk nekā nepieciešams. „Pilnu, saspaidītu, sakratītu un pār plūstošu mēru jums dos klēpī,” saka Jēzus par tiem, kuri izvēlas dzīvot ticībā (Lk.6:38). Tomēr Dievs vēlas, lai mēs izmantojam to, kas mums ir. Jēzus nelūdza Dievu, lai maize kristu no debesīm (ko Viņš noteikti varētu arī izdarīt - līdzīgi kā ebreju tautai tuksnesī tika dota manna). Tā vietā Viņš izmantoja maza zēna pieticīgās pusdienas, lai pabarotu ļaužu pūli. Kad Dāvids stājās pretī milzim, Dievs varēja sūtīt eņģeli no debesīm, kurš pieveiktu ienaidnieku, bet tā nenotika. Dāvids izmantoja to, kas viņam bija – lingu un piecus akmeņus no strauta (13). Tomēr Dāvida uzvara pār Goliātu nav stāsts par Dāvida lingu un akmeņiem; tas ir stāsts par viņa Dievu. Dievs izvēlas mūs kā partnerus, lai paveiktu šīs lietas. Viņš vēlas, lai tu izmanto to, kas tev ir, lai Viņš varētu to pavairot un nodrošināt tavas vajadzības, lai kādas tās būtu – bagātīgi un ar pārpalikumu.

Vai kādreiz esi cīnījies par nepieciešamajiem līdzekļiem savā dzīvē vai varbūt savā kalpošanā? Vai esi piedzīvojis, ka izmisīgi kaut kā trūkst, lai paveiktu savu uzdevumu? Tu savā sirdī gan zini, kam būtu jānotiek, lai šīs vajadzības piepildītu. Nav nekādu iespēju, ka tu varētu sakrāt divsimt sudraba gabalu, lai samaksātu rēķinu. Uzdrošinies ticēt Jēzus neierobežotajam spēkam, kas var nodrošināt tavas vajadzības, lai kādas tās ir – garīgas, emocionālas, materiālas. Tas mazumiņš, kas ir tavās rokās, ar Jēzu ir pilnīgi pietiekami, pāri plūstoši, ar divpadsmit grozu pārpalikumu. Ar Jēzu vienmēr ir vairāk nekā pietiekami!

(turpinājums sekos)

1 Marka 13:3-4
2 Mateja 16:17; Jāņa 1:42
3 Jāņa 1:44
4 Marka 1:29
5 Mateja 4:18
6 Lūkas 5:10
7 Jāņa 1:28
8 Jāņa 1:30
9 Jāņa 1:35-40
10 Jāņa 1:41-42
11 Mateja 4:13
12 Jāņa 12:22
13 1.Samuēla 17

Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Komentāra publicēšana