Ko ar mums dara vīruss?

Otto Vendelis: 

Runa nav šoreiz par koronavīrusu vien. Mani uztrauc tas vīruss, kas inficējis visu sabiedrību un arī mūs visus. Tas ir vīruss padalīties ar sensācijām. Vīruss, ka viss ir ļoti slikti. Ka tas, ko mēs pieredzam, ir kaut kas līdz šim nebijis! Un tas liecina, ka tūlīt nāks Kristus!

Jēkabs savai draudzei 1.nodaļas 19.pantā rakstīja: “Ikviens cilvēks lai ir nasks klausīties un lēnīgs runāt.” Ja apustuļu laikā būtu bijuši viedtālruņi, viņš rakstītu: “Esiet lēnīgi kādam kaut ko pārsūtīt. Nesteidzieties dažādas muļķības pārsūtīt citiem.”


Savukārt Pāvils 1.vēstulē mīļotajam Timotejam raksta šādi 4.nodaļas 7.pantā: “Nesvētas un vecu sievu tenkas noraidi!” Izjūtiet, cik ļoti Pāvils bija sašutis par dažādām muļķībām, kas tika izplatītas draudzē un sabiedrībā. Tenkas- tās ir muļķības, nepārbaudīta informācija: neskaties, neklausies, nelasi! Normālam kristietim vajag attīstīt gaumi. Izlasi tikai pirmo rindu vai virsrakstu un tālāk nelasi. Kāpēc? Ja mūsu smadzenēm būtu kuņģis, tās vemtu katras 15 minūtes. Mums vajag tās sargāt, attīstīt gaumi, lai pēc virsraksta pateiktu – to es nelasīšu un vēl jo vairāk nepārsūtīšu. Un ja pārsūtīšu, tad tikai kādam zinošam cilvēkam, piebilstot, ka es nesaprotu, varbūt pasaki, ko Tu par to domā? Lai nelaistu sevī iekšā indi!

Kurš no jums nav dzirdējis šodien: ‘Tādas katastrofas pasaule vēl nav pieredzējusi! Tas, ko mēs tagad piedzīvojam, taču ir pravietojumu piepildījums, pēdējā laika zīmes! Kādas zemestrīces, vulkāni, sausums, kari, bēgļi!..”

Kurš ir atradis un man var parādīt, ka Kristus kaut ko tādu gala laikā paredz? Viņš nekur tādus paredzējumus nedod. Tieši otrādi, kad viņa mācekļi prasa, vai ir kādi pravietojumi par viņa atgriešanos, viņš cilvēciskā valodā skaidro: “Kā bija, tā būs!”  Mēri (infekcijas slimības) ir vienmēr bijuši un būs. Kari bija un būs. Vai ir bijis kāds laiks, kad viss bija kā paradīzē – ne kari, ne slimības, ne zemestrīces?

Mēs lasām tekstu, kur Kristus saka- kad dzirdēsit par kariem, karu daudzināšanu, badu un zemestrīcēm,- un izlasām pilnīgi pretēji. Īstenībā tā ir Jēzus atbilde, ka nekādu īpašu pazīmju viņa atnākšanai nebūs. Kristus pieminētās lietas ir normāls cilvēces vēstures fons. Cilvēki ir badojušies, slimības izplatījušās, kari vienmēr ir bijuši, un runas par kariem nekad nav bijušas pazīmes kaut kam īpašam. Savukārt to daudzums un kvalitāte ir subjektīva uztvere.

Kurš no mums, dzirdot dažādas sensācijas, var tās salīdzināt visas vēstures gaitā? Kad mēs sakām, ka dabas kataklizmu skaits ir pieaudzis, kādā vēstures posmā mēs to salīdzinām? Jā, manas dzīves laikā varbūt. Bet ja es salīdzinu kaut vai ar viduslaikiem? Tā laika mēris no zemes noslaucīja trešdaļu cilvēku! Vai mēs kāds esam ko tādu piedzīvojuši? Vai kaut kas no tā, ko mēs šodien uzskatām par sensāciju, ir salīdzināms ar to epidēmiju? Bet mazais ledus periods Eiropā, kad Eiropu faktiski ūdens slīcināja, un Eiropā bija milzīgs bads, jo viss sapuva – un tas ilga ne vienu gadsimtu vien. Kurš no mums nevis viena gadsimta, bet gadu tūkstošu griezumā mēra un salīdzina to, kas notiek pasaulē?

Mēs tagad skatāmies uz šīsdienas notikumiem un sakām, ka tas ir kaut kas ārkārtējs, nebijis, nekad nepieredzēts. Kurš mums ko tādu ir teicis? Bet mums patīk sensācijas, un tiklīdz tāda parādās, mēs tūlīt to pavairojam un pārsūtām.

Skaļi ir atkal palikuši sensāciju evaņģēlisti, kas saka: Kristus tūlīt atnāks! Nepārprotiet mani, es ļoti priecāšos, ja Jēzus rīt atnāks. Bet mūsu sensācijas svētrunas, ka Kristus atnāks rīt, jo Japānā zemestrīces ir stiprākas nekā mūsu 60-70 gadu garās dzīves laikā, ir vienkārši smieklīgas! Ja mēs tā turpināsim, cilvēki pārtrauks klausīties ticīgos! Viņi pārtrauks klausīties svētrunas par Dievu, Kristu, par lūgšanām, jo mūsu marazmu pārnesīs uz Bībeli. Viņi vairīsies no šīs grāmatas! Ar ko mēs vispār kalpojam cilvēkiem?!

Tā ir mana nasta- kā padarīt mūsu cilvēkus gudrākus, lai viņi nedarītu muļķības? Lai viņi būtu par svētību cilvēkiem un lai no viņiem nenāktu privitīvisma smaka.

Kad 1948.gadā Izraēla pasludināja savu suverenitāti, mācītāji sludināja, ka tā ir pēdējā laika zīme un pēc 5 minūtēm atnāks Kristus. Es to lasīju tā laika avīzēs, jo mans tēvs krāja visus avīžu rakstus, kuri norādīja uz laika zīmēm. Viņam šķita svarīgi saglabāt, jo viņš tāpat kā viņa laika pētnieki bija pārliecināti, ka tas ir Armagedonas sākums.

Atceros 1967.gadu, kad notika Sešu dienu karš. Jau pirmajā kara dienā daudzi sāka skaitīt, cik dienas ir līdz Armagedonai. Taču viss norimās. Nepagāja ne 10 gadi, 1973.gadā Sīrija un Ēģipte uzbruka Izraēlai, un atkal bija sensacionālas svētrunas – nekas tāds vēl nav piedzīvots, tas ir Armagedonas sākums! Es stāstu to, ko dzirdēju pats savām ausīm.

1986.gadu daudzi no jums jau atceras. Tikai tāpēc, ka grieķu valodā Černobiļa nozīmē “Vērmeles zvaigzne”, jau pēc nedēļas atskanēja svētruna, ka tā ir Atklāsmes aprakstītā zvaigzne, kas saindēs trešdaļu pasaules ūdeņu.

Manas ausis tādas uzrunas ir klausījušās daudzas reizes. Un kad es sāku izteikt šaubas, man cilvēki teica – “Tu netici pravietojumiem?!” Tas bija vissmagākais apvainojums! Ja es šādiem skaidrojumiem neticu, es vairs neesmu kristietis! Tikai viņiem viss vienmēr ir pareizi.

Kurš atceras 1979.gadu, kad ASV par prezidentu kļuva R.Reigans? Prezidents–katolis protestantu Amerikā! Visiem bija skaidrs, ka svētdienas likums pēc trim mēnešiem būs jau parakstīts, un viss, katastrofa ir nenovēršama!

Es šajā putrā dzīvoju jau vairāk nekā pusgadsimtu. Vai ar to nepietiek, lai sāktu pārtraukt? Pārtraukt izplatīt spekulācijas.

Mūs katru kaut kas biedē. Taču es ļoti pārdzīvoju, ka šāda Bībeles lasīšana mums atsauksies ļoti sāpīgi. Mēs varbūt to tā neizjutīsim, jo esam jau nocietinājušies. Bet tas sāpīgi atsauksies uz mūsu bērniem, mazbērniem un draugiem. Mums varbūt šķiet – nu kas tur tik traks? Man tēvs stāstīja leģendu par puiku, kas bija gans un reizēm pasmējās par sava ciemata iedzīvotājiem. Viņš mēdza saukt: “Vilki, vilki!” Cilvēki saskrēja, jo gribēja palīdzēt puikam glābt ganāmpulku, bet viņš smējās, ka viņam ir izdevies savākt visus vienkopus. Tā vienreiz, otrreiz. Bet kad tiešām atnāca vilki, un viņš atkal sauca, neviens palīgā vairs neatnāca. Tieši šāds efekts būs mūsu sludināšanai, ja mēs turpināsim tāpat kā līdz šim. Nespēlēsimies ar sensacionāliem paziņojumiem! Tā nav rotaļa! Tas ir nopietni. Tas indē sabiedrību un mūs.
Nesvētas un vecu sievu tenkas  noraidi! Vingrinies turpretim pats dievbijībā! (1.Tim. 4:7)

(fragments no svētrunas 2020.gada martā)
Ko ar mums dara vīruss? Ko ar mums dara vīruss? Reviewed by VA redakcija on svētdiena, maijs 17, 2020 Rating: 5

1 komentārs:

  1. Paldies, ļoti pamācoši un korekti-aicinoši "nekurināt uzmanību ar sensācijām".

    AtbildētDzēst

ads 728x90 B
Nodrošina Blogger.