Tikko aizritēja ikgadējais pasākums krievu draudzēm. Tas ir vairāku draudžu kopīgs dievkalpojums brīvā dabā. Pasākuma norises vieta ir nemainīga – Ozolnieku novadā, Cenu pagasta “Tērcēs”. Tas ir salīdzinoši netālu no Rīgas (apmēram 35 km), tomēr vide palīdz pilnībā aizmirst pilsētas troksni un steigu. Turklāt šī vieta ir pieejama draudžu pasākumiem par brīvu. Šogad piedalijās ap 100 dalībnieku, kas ir mazāk kā citus gadus.

Pasākums tiek organizēts diezgan tradicionāli. Sākotnēji pl. 11.00 visi sadalās pa vecumiem un pārrunā Bībeles jautājumus no šajā nedēļā paredzētās tēmas. Bērniem un pusaudžiem bija savas nodarbības. Pēc tam sekoja dievkalpojums, kurā uzrunu teica mācītājs Oļegs Mihailovs. Viņš aicināja šajās dzīvēs, kas līdzinās kapam, piedzīvot augšāmcelšanos. Šie dievkalpojumi vienmēr tiek papildināti ar spēcīgām, krievu mentalitātei raksturīgām dziesmām. Kamēr lielākā daļa atnācēju uzturas zem nojumes un piedalās kopīgajos pasākumos, bērni izbauda jauko dienu skrienot un cīnoties, pusaudži un pieaugušie – sarunājoties.

Pulkstenis bija jau bez ceturkšņa trīs, kad beidzot dalībnieki tika aicināti sagatavot līdzpaņemtās pusdienas likšanai uz kopējā galda. Tā tas ir katru gadu. Un katru gadu nākas brīnīties, kā viņi spēj tik ilgi izturēt bez ēšanas. Iespējams, šajā ziņā krievu draudzes atšķiras no latviešu draudzēm. Latviešu draudzes brīvdabas dievkalpojumos pusdienas paredz pasākumam pa vidu. Viņi iztur līdz beigām.

“Man ir kā večiem, ja neesmu paēdusi, esmu dusmīga” teica kāda māsa, pēc dievkalpojuma dodoties pie galda. Viens no dalībniekiem arī atzina, ka nākamgad krievu draudzēm vajadzētu sekot latviešu draudžu piemēram.

Ēdienu galdi viņiem vienmēr ir bagātīgi. Tur izpaužas māsu (un brāļu) meistarība vēderprieku gatavošanā. Gards ēdiens vienmēr veicina neformālas sarunas. Kāda māsa atzina, ka šī pasākuma viens no lielajiem ieguvumiem ir iespēja satikt paziņas no citām krievu draudzēm Latvijā.

Apjautājot pāris dalībniekus, cenšamies noskaidrot, vai krievu draudzes seko līdzi norisēm, kas notiek latviešu draudzēs. Viss esot atkarīgs, vai vietējās draudzes vadība informē pārējo draudzi par to, ko uzzina esot kongresos un citos Latvijas mēroga pasākumos. Rīgas 6. draudzē pat esot pieejams latviešu žurnāls “Adventes vēstis”, kuru daži arī lasa. Tomēr uzrunātie atzina, ka ir jūtama siena starp latviešu un krievu draudzēm Latvijā. Abas daļas dzīvo it kā atšķirīgās informācijas telpās. Nereti gadās, ka pasākumi tiek saplānoti savstarpēji neveiksmīgos laikos. Piemēram, šī gada Ceļa un piedzīvojumu meklētāju nometne beidzās 13. jūlijā – dienā, kad sākās krievu draudžu organizētā bērnu nometne citviet Latvijā.

Kad šķīvi bija iztukšoti un svarīgākās lietas pārrunātas, dalībnieki lēnām steidza visu novākt un doties uz māju pusi. Ir taču steigas laikmets. Daži vēl izmantoja iespēju izpeldēties dīķī – kā nekā bija viena no karstākajām šīs vasaras dienām. Nepagāja ilgs laiks, kad pļava atkal bija klusa un tukša.

Tukša un klusa, lai nedaudz atpūstos un gaidītu nākamo pasākumu pēc gada. Bet varbūt kāds kaut ko svētīgu noorganizēs vēl šovasar.
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru