Misijas skola – 4.turpinājums:

Misijas skola nav tikai piedāvājums palīdzēt mazajām lauku draudzēm ar Bībeles strādniekiem evaņģelizācijas darbā. Inga Šļakota un Valdis Zelčs, kas ir šīs skolas iniciatori, neslēpj, ka viņu vīzija ir daudz plašāka. Viņi ilgojas nākotnē augstu celt Adventistu baznīcas vārdu.

Nav noslēpums, ka daudzās valstīs Adventistu baznīca ir aktīvi iesaistījusies dažādās darbības sfērās. Tai pieder slimnīcas un sanatorijas, skolas un universitātes. Ir arī citas biznesa struktūras- izdevniecības, tipogrāfijas, veselīgas pārtikas ražošanas uzņēmumi utt. Latvijā tas tā nav. Mūsu misija lielākoties ir individuāla – katram savā darba vietā, dzīvesvietā, draugu un paziņu lokā.

Tas viss ir labi – saka Inga, atzīstot, ka arī pašreizējam darbošanās modelim ir savi plusi. Taču gan viņa, gan arī Valds Zelčs cer, ka Latvijā līdzīgi kā citviet varētu veidoties spēcīgi adventistu uzņēmumi.
Mēs ceram, ka mūsu skolas absolventi būs tie, kas ar laiku izveidos adventistu bērnudārzus, skoliņas un citas iestādes. Es ticu, ka Dieva ideāls ir, ka adventistiem ir savas skolas, slimnīcas, dažādi uzņēmumi - saka Valdis Zelčs.
V.Zelčs piemin Israēlu Vecās derības laikā. Arī tad Dievs neizklīdināja ebrejus pa dažādām tautām, bet veidoja vienu savu tautu, lai visi, kas viņus redz, iekārotu sekot viņu piemēram un pievienotos viņu ticībai. Viņš domā, ka tieši adventistu laipnība, savstarpējā mīlestība un labestība būtu spēcīgs iespaids, lai tie, kas skatītos uz adventistu uzņēmumiem, teiktu: es arī gribu būt adventists.

Lai arī ideja ir cēla, jāatzīst, ka pasaulē šāda pieeja ne vienmēr izrādījusies sekmīga. Kā zināms, Israēls savā misijā piedzīvoja neveiksmi. Viņi tā arī nespēja kļūt par labo piemēru pasaulei, un Dievs viņus vēlāk izklīdināja pa visu pasauli. Arī adventistu salīdzinoši īsā vēsture ne vienmēr atklājusi šīs metodes labos rezultātus. It īpaši ASV, kur adventistu uzņēmumi pastāv visilgāk, lielākoties tie darbojas autonomi, pēc biznesa principiem, un šad tad izskan bažas, ka tie pārāk maz palīdz draudzēm misijas darbā. Inga Šļakota par šīm bažām ir salīdzinoši lakoniska – ir jāmācās no citu pieļautajām kļūdām. Jāpārņem labo pieredzi un jāizvairās no sliktās.

Nav noslēpums, šī vīzija balstās uz Elenas Vaitas daudzajiem padomiem. Viņa bija tā, kas mudināja adventistus veidot savas institūcijas, tādā veidā nostiprinot baznīcu. Tie bija kustības pirmsākumi, un nav šaubu, ka šis darba virziens bija ļoti nozīmīgs draudžu izaugsmei. Neba Adventistu baznīca vienīgā veidoja savus uzņēmumus. Līdzīgi rīkojās visas lielās baznīcas. Savas skolas, slimnīcas, tipogrāfijas bija gan Katoļu baznīcai, gan dažādām protestantu baznīcām.

Šobrīd pasaulē tendences ir mainījušās, un, acīmredzot, tās ietekmē domāšanu arī Adventistu draudzēs. 20.gadsimtā Rietumos būtiski pieaugusi valsts loma gan sociālo, gan izglītības un medicīnas jautājumu risināšanā. Valstis, it īpaši Eiropā, ir spējušas pašas nodrošināt spēcīgas izglītības institūcijas, lielas slimnīcas un sociālās iestādes. Baznīcas nav varējušas ar tām konkurēt. Līdz ar to kristieši biežāk meklējuši sadarbības iespējas ar valsti. Kāpēc gan dibināt savu slimnīcu, ja labāk izveidot kapelāna dienestu jau izveidotā slimnīcā un tādā veidā nodrošināt garīgo aprūpi tiem, kam tā nepieciešama? Turklāt valsts šim sadarbības modelim ir labprāt ļāvusies. Tā pamazām kristīgajā vidē veidojās apziņa, ka svarīgākais ir misionēt nevis par labu konkrētai baznīcai, bet gan darboties cilvēku labā pāri konfesionālajām robežām.

Bet kā jau noprotat, šai jaunā laika realitātei nākas rēķināties ar vienu būtisku faktu- tā mazina konfesionālo nozīmīgumu. Ja uzskatām, ka mums ir īpaša vēsts, tad to ir grūti pasludināt tur, kur nākas rēķināties ar citiem, sadarboties. Tādēļ paralēli jaunajām tendencēm skan arī balsis pēc nepieciešamības joprojām veidot un uzturēt kaut ko savu. Tikai tā var saglabāt iespēju pasludināt savu īpašo vēsti visā pilnībā.

Ņemot to visu vērā, ir skaidrs, ka Misijas skola būs orientēta uz tiem draudzes locekļiem, kuriem svarīgi ir atvest cilvēkus tieši uz adventistu draudzi, nostiprināt Adventistu baznīcu, izcelt tās īpašo mācību un vairot adventistu skaitu Latvijā. Kaut arī pirmsākumos tā ir atsevišķu draudzes locekļu iniciatīva, tā lielā mērā cer kalpot tieši Adventistu baznīcai.

Nākamajā reizē lasiet rakstu sērijas noslēgumu: Dažas piezīmes.

Rakstu sēriju sagatavojis žurnālists Aidis Tomsons, VA
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru