Andris Pešelis (mācītājs, LDS padomes loceklis,
kalpo Tukuma, Liepājas un Priekules draudzēs):

Ticība vai neticība evaņģēlijam mūsdienu sabiedrībā ir pieņemtas kā ikviena cilvēka brīvprātīgas izvēles tiesības. Ne visi tic evaņģēlijam pat arī tad, ja saņem pietiekošu pierādījumu daudzumu. Ne visi pārstāj ticēt evaņģēlijam pat arī tad, ja piedzīvo dramatiskus zaudējumus vai traģiskus pārdzīvojumus savā dzīvē. Kurš spēj izmērīt otra līdzcilvēka ticību vai neticību evaņģēlijam? Kāds tad būtu tas mērs un mērvienības? Tikai augļi to nosaka.

Septītās dienas adventistu Draudzes kārtība nosaka iemeslus, par ko draudzes loceklis var būt disciplinēts vai pat atskaitīts no draudzes. Pats pirmais no šiem iemesliem ir šis: “Atteikšanās no ticības evaņģēlija pamatpatiesībām un Draudzes ticības mācībām, vai tādu doktrīnu mācīšana un izplatīšana, kas ir pretrunā ar draudzes mācībām”, kā tas ir rakstīts angļu izdevumā. Atteikšanās no ticības evaņģēlija pamatpatiesībām jeb “denial of faith in the fundamentals of the gospel” (p. 62) ir paši pirmie vārdi.

Draudzes kārtība gan neprecizē, kas ir šīs “evaņģēlija pamatpatiesības” jeb “fundamentals” angļu valodā. Izdevuma 14. nodaļā gan ir uzskaitītas septītās dienas adventistu pamatmācības (fundamentals), tomēr starp visām svarīgām lietām nav izcelta atsevišķa sadaļa ar nosaukumu “evaņģēlija pamatpatiesības” vai “evaņģēlija pamati”. Šādas nodaļas nav pat arī starp 28 pamatmācībām oficiālajā 2015. g. izdevumā. Līdz ar to tiek dota zināma brīvība traktējumam, ko adventistiem nozīmē “evaņģēlijs” un arī ticība evaņģēlijam.

Taču mūsdienu latviešu tulkojumā šis pats pirmais iemesls draudzes locekļa disciplinēšanai Draudzes kārtībā ir iztulkots šādi: “Neticība evaņģēlija pamatiem un Draudzes ticības pamatlikumiem vai doktrīnu mācīšana pretēji tiem” (62. lpp.).

Lasot šo tulkojumu, rodas jautājums: kāpēc šāda tulkojuma interpretācija skaidri uzrakstītajam nosacījumam? Viens no iemesliem: tulks zina labāk par visiem pārējiem. Un pat ja pieņemtu, ka tā būtu, tad ko nozīmē: “neticība evaņģēlija pamatiem”? Kas ir šie pamati (daudzskaitlī) un kā tie tiek definēti Draudzes kārtībā? Kā izmērīt, ka draudzes loceklis šiem “evaņģēlija pamatiem” ir pārstājis ticēt vai tic par maz? Ievēro, ka šis disciplīnas punkts nav kaut kur saraksta galā, bet ir pats pirmais teikums, kas nozīmē, ka tas ir visbriesmīgākais noziegums, par kuru vainīgo ir nepieciešams disciplinēt, ja ne izslēgt no draudzes!

Starp “neticību evaņģēlija pamatiem” (latviešu tulkojumā) un “atteikšanās no ticības evaņģēlija pamatpatiesībām” (angļu tulkojumā) pēc būtības ir liela atšķirība. “Atteikšanās no ticības” ir konkrēts solis, kurš atklājas rīcībā un attieksmē. Cilvēks, kurš ir atteicies no ticības, arī pats nemaz nemeklē ticīgo sadraudzību, jo no tās ir atteicies. Mūsu draudzēs ir bijuši šādi gadījumi, kad cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ atsakās no ticības Dievam un pamet draudzi.

Pavisam savādāk sanāk, ja tiek pielietots traktējums “neticība evaņģēlija pamatiem” (latviešu tulkojumā). Te ir divas lietas: (1) ko draudzes vairākums atzīst par “evaņģēlija pamatiem”, un (2) kā draudze spēj izmērīt “ticības” intensitāti uz šiem draudzes vairākuma atbalstītajiem “evaņģēlija pamatiem”? Te paveras plašas perspektīvas atrast vainīgo Āhanu (kā Jozuas 7. nodaļā), kura “neticības” dēļ draudze piedzīvo grūtības. Tas nekas, ka latviešu tulkojums pēc būtības atšķiras no angļu oriģināla, jo mēs taču lietojam oficiālo izdevumu. Pat izdevuma formāts un vāka krāsa ir tieši tāda pati kā angļu oriģinālam.

Esmu vairākkārt piedzīvojis personiskus pārmetumus no atsevišķām personām, kuras man apgalvojušas, ka es neticu “īstajam evaņģēlijam” un, ja es būtu ticējis “īstajam evaņģēlijam”, tad es būtu bijis pilnīgi cits cilvēks. Vēl nesen Patmos grāmatnīcā bija pieejama Prībes grāmata “Aci pret aci ar īsto evaņģēliju”. Tajā starp citām lietām tiek pasniegtas divas lietas: 1) Kristum tiek piedēvēta “grēcīgā, kritusī daba”, un 2) ja reiz Kristus ir uzvarējis grēku mūsu grēcīgajā ķermenī, tad to ar savu ticības izvēli spēj atkārtot ikviens un kļūt tikpat pilnīgs, kāds ir bijis Kristus. Manuprāt, tas nesaskan ar Bībeles pamatmācību. Cik man ir sanācis runāt par šo savādo evaņģēlija traktējumu ar draudzes cilvēkiem, esmu saskaries, ka starp adventistiem nav maz to, kas tiešām tā arī uzskata, ka šis nu arī esot tas “īstais adventistu evaņģēlijs”. Tie pat nespēj aizdomāties, ka šis traktējums saskan ar to evaņģēlija izpratni, kāda ir bijusi starp adventistiem pirms 1888. gada, kad centās glābties ar bauslības ievērošanas palīdzību.

Un tagad var iztēloties gadījumu, kad kāds draudzē tiek pieķerts neticībā kādam “evaņģēlija pamatu” traktējumam. Draudzes kārtībā tas ir pirmais punkts, par ko var tikt disciplinēts! Pat arī mani var disciplinēt uz šī punkta pamata, jo es noraidu evaņģēlija interpretāciju, kur Kristum tiek piedēvēta “grēcīgā, kritusī daba”, kas kādu cilvēku izpratnē varētu būt viens no svarīgākajiem “evaņģēlija pamatiem”. Jaunais draudzes kārtības latviešu tulkojums paver plašas iespējas ikvienam draudzes mācītājam veikt savu draudžu pārbaudi un uz šī punkta pamata organizēt disciplinārus pasākumus pret tiem, kuri “netic evaņģēlija pamatiem” (kā tos attiecīgais sludinātājs tobrīd saprot). Kurš to var nosodīt? Kurš ir pret draudzes kārtību? Šādi draudzes kārtības interpretācija var tapt par efektīvu un likumīgu ieroci, lai izrēķinātos ar nevēlamām personām.

Par ko īsti runa? Kamdēļ šis raksts? Man nav šaubu, ka draudzes kārtības tulks ir rīkojies no vislabākās ticības. Un šī ticība vēršas pret tiem, kuri izrāda “neticību evaņģēlija pamatiem”. Šī pati vēlēšanās nav sveša arī tiem, kuri sev izvēlas visstingrāko un neelastīgāko pozīciju attieksmē pret grēku. Taču “neticībā” var apsūdzēt pašus šos stingrās līnijas turētājus, ja notiek, ka tieši viņu neiecietīgās attieksmes dēļ “ielūzušā niedre” top salauzta, un “kvēlojošā dakts” nodzēsta (Jēzus rīkojās pretēji Mt. 12:20), un tādēļ kādi pat “atsakās no ticības evaņģēlija pamatpatiesībām”. Ja nožēlojošais grēcinieks nesatiek līdzjūtīgo Pestītāju tā draudzes locekļa personā, kas sevi uzskata esam par “evaņģēlija pamatu” aizstāvi, kam rakstītais burts ir svarīgāks par dzīvību nesošo Garu, tad tas iet Jēzu Kristu meklēt kaut kur citur.

Šobrīd nevar paredzēt, vai nākotnē šis latviešu valodas tulkojums izraisīs tās grūtības, par kurām esmu rakstījis šajā rakstā. Tas ir atkarīgs no draudzes locekļu ticības un “evaņģēlija pamatu” izpratnes. Nesaprotu, kādēļ šie “pamati” ir daudzskaitlī, jo ir tikai viens pamats, uz ko būvēt ticības celtni – Jēzus Kristus-, un cita nav (1Kor. 3:11). Manā izpratnē var izdalīt trīs svarīgas šī pamata šķautnes: grēka nožēla, ticība uz Jēzu Kristu (īpaši ticība uz Viņa izlīdzināšanas upuri pie krusta) un Dieva žēlastību visas cilvēka dzīves laikā. Ap šo visu ir Draudzes 28 pamatmācības. Taču citi, iespējams, varbūt uzskata savādāk.

Cerība, ka cilvēku veselais saprāts varētu būt par atturošo apstākli, nav liela, jo nekur Draudzes kārtībā netiek definēts termins “veselais saprāts” un kā to pielietot. Neviens draudzē netiek disciplinēts par “veselā saprāta” trūkumu. Tomēr būtu jābrīdina par briesmām, kuras izceltos, ja tiešām kaut kas tamlīdzīgs varētu kaut kad un kaut kur notikt, un par “neticību evaņģēlija pamatiem” draudze kādu varētu disciplinēt, jo nu tas oficiāli ir ierakstīts Draudzes kārtības latviešu valodas variantā un tam ir likumīgs pamats.

Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru