Lielo Dziesmu un deju svētku laikā mēs redzam, cik ļoti latviešiem svarīga ir kopības sajūta gan dziesmās, gan dejās. Un nav svarīgi nedz tas, cik vecs tu esi, nedz tas, kāda ir tava reliģiskā pārliecība.

Lai gan adventistu kolektīvi šajos svētkos atsevišķi nepiedalās (ir pāris ev.luteriskās baznīcas kori), adventistu kristieši ir iesaistījušies visdažādākajos kolektīvos ārpus draudzes. Un ar prieku piedalās Dziesmu un deju svētku kustībā. Kāpēc gan mums tas ir tik svarīgi?
Šajās dienās „Vēstis adventistiem” Facebook lapā publicēsim dalībnieku sajūtas un iespaidus. Ja arī jūs esat dejotāji vai dziedātāji, droši atsūtiet savas bildes un pārdomas. Dalīsimies!


Jolanta Galakrodziniece dzied Baložu pilsētas kultūras nama korī „Zemdega”. Viņai dziedāšana ir ļoti būtiska dzīves sastāvdaļa:
Cik sevi atceros, esmu vienmēr dziedājusi. Un tad, kad nevarēju dziedāt, man tā ļoti pietrūka. Kamēr draudzē bija ansamblis „Cerība”, bija labi. Bet kad tas beidza savu aktīvo darbību, es sāku meklēt, kur dziedāt tālāk. Vairāki mani klienti jau kādu laiku aicināja uz „Zemdegu”. Sākotnēji es vakaros mācījos  augstskolā un nevarēju to apvienot. Bet kad mācības pabeidzu, es pievienojos kora kolektīvam. Man tā ir ne tikai mīlestība pret dziesmu. Ir svarīgi, ka mēs esam draudzīgs un labs kolektīvs.
Dievs ir ļoti daudzpusīgs un daudzšķautnains. Nekad neesmu slēpusi, ka esmu kristiete. Vienubrīdi biju abos kolektīvos- gan ansamblī „Cerība”, gan korī, un mēģinājumi pārklājās. Tad man prasīja, kur es pazūdu, un viņi jautāja, kāpēc man ir tik svarīgi dziedāt draudzes ansamblī. Bet es ticu, ka ir būtiski būt klāt dažādās vietās. Reizēm Dievs ir pamudinājis aizlūgt, un var redzēt, kā Viņš visu izvada.
Cilvēks ir būtne, kurai vairāk vai mazāk gribas komunicēt, un domubiedrus varam atrast visur. Svētkos ir tik daudz pozitīvu emociju! Mēs šajās dienās esam tikusies arī ar citiem kolektīviem, un visi ir atvērti, draudzīgi. Dziesma mūs vieno. 

Edmunds Andersons dzied vīru korī „Frachori” jau daudzus gadus. Mūsu lasītāji viņu pazīst kā mūziķi grupā „Sliekšņi un griesti”, bet TV ekrānos biežāk viņu redz dziedam. Viņš saka tā:
Dievs īpašā kārtā ir apdāvinājis latviešu tautu ar dziesmu un dziedāšanas dāvanām, tāpēc tās ir jāliek lietā gan individuāli, gan kolektīvi. Dziedāšana tādā milzīgā korī ir kā maziņš debesu valstības piedzīvojums. Līdz brīdim, kad tiešā un pārnestā nozīmē dziedāsim savu personīgo slavas dziesmu Dievam, savam glābējam debesu valstības lielajā korī.




Tatjana Tomsone ir kora „Garkalne” dalībniece. Viņa saka, ka koris ir bijis atbilde uz viņas lūgšanām.
Man ļoti patīk dziedāt, un aicinājums dziedāt vietējā korī bija atbilde uz manu iekšējo lūgšanu. Es pat pirms tam draudzē teicu, ka gribu dziedāt, un mācītājs teica, ka mums kā ģimenei jādzied kopā. Tagad mēs korī dziedam abi ar vīru.
Šajās dienās izbaudu iekšējo gandarījumu un prieku. Tā ir arī piederības sajūta. Un noslēgums diezgan lielam darbam. Jo korī mēs dziedam jau piedus gadus, bet pēdējos divos gados mācījāmies repertuāru, tika pašūti tautas tērpi, pārdomātas detaļas. Šis ir liels, trekns punkts visām pūlēm.
Patiesībā lielākās emocijas vēl tikai būs, jo  priekšā ir noslēguma koncerts. Bet jau tagad es jūtos ļoti gandarīta.

SaveSave
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru