Ko Bībele patiesībā saka par rotaslietām

Kevins Heidens ir Personiskās Evaņģelizācijas centra (ASV) direktors
(žurnāls "Adventist Review")

Gandrīz vai neticami, bet šis ir bijis viens no viskarstāk apspriestajiem tematiem Adventistu draudzēs. Ko Bībele saka par rotaslietu nēsāšanu? Daudzus gadus baznīcā valdīja uzskats, ka Dievs nosoda rotaslietas. Bet vai tas tā ir?
Es savos pētījumos esmu pārbaudījis visplašāko uzskatu spektru, sākot no stingri konservatīvas līdz pat pilnīgi liberālai nostājai. Esmu pavadījis daudzas stundas meklējumos Bībelē, lai izdarītu savu personisko secinājumu un izveidotu savu attieksmi šajā jautājumā. Turpmākajās rindkopās es to līdzdalīšu.

Dieva atbalsts rotaslietām

Daudziem tas var izraisīt šoku, taču Bībele atklāj, ka Dievs ir atbalstījis un veicinājis jauku rotaslietu izgatavošanu. Pirms jūs mani pasludināt par ķeceri un nolemjat sadedzināt uz sārta par šāda apgalvojuma izteikšanu, vispirms uzklausiet mani. Mums var būt savs priekšstats par šo tematu, taču patiesība ir tā, ka, sākot pētīt Bībeli par jebkuru tematu, mums jāļauj, lai tās pierādījumi veido mūsu secinājumus. Patiesi gudrie atzīs patiesību, kuru atklāj Bībele, pat ja tā nesaskan ar tradicionālo domāšanu.
Adventisti bieži pārmet citiem kristiešiem, ka viņi izmanto noteiktus Bībeles tekstus, lai pierādītu savas tradicionālās kļūdas, piemēram, jautājumā par dvēseles nemirstību vai nepareizās dienas svētīšanu. Šādi cilvēki izmanto atsevišķus Bībeles pantus kā pierādījumus, ignorējot citus tekstus, kas nesaskan ar viņu secinājumiem. Un tomēr mēs kā adventisti darām tieši to pašu, kad sākas debates par rotaslietām. Mums patīk citēt atsevišķus tekstus, kuri, izrauti no konteksta, liek domāt, ka Dievs ir absolūts rotaslietu pretinieks. Bet mēs nepamanām līdzīgi inspirētus tekstus, kuri rāda, ka Dievs nav pret tādām lietām, kā mēs to cenšamies attēlot.

Analizēsim tekstu Jesajas grāmatā.
Izraēla neticības dēļ Dievs viņus uzrunāja caur pravieti:
Tad vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas ir kļuvušas lepnas, staigā ar paceltu galvu un raida visapkārt nekautrīgus skatus un tipina sīkiem solīšiem, skandinādamas savu kurpju važiņas... Tanī dienā Tas Kungs atņems viņām viņu rotas: kāju sprādzītes, pieres saites un pusmēnešus, auskarus, rokassprādzes un plīvurus, galvassegas, kāju un kurpju važiņas, arī skaistās jostas, smaržu trauciņus un amuletus, pirkstu gredzenus un deguna rotas, svētku drēbes un apmetņus, lakatus un somiņas, rokas spoguļus un dārgos kreklus, cepures un apsegus. Tad būs smalko smaržu vietā puvuma smaka un jostas vietā virves gals, matu sprogu vietā plika galva, svētku rotas vietā maisa apvalks, skaistuma vietā kauna traips! (Jesajas 3:16-24)
Bībeles pētnieki sacītu, ka šajā tekstā ir atrodama divu veidu nozīme.
Pirmā - tās konteksts ir burtisks, un Jesajas dienās sievietes iepirkās feniķiešu meistaru veikalos, kur pārdeva gan rotaslietas, gan apģērbu.
Otrā - Jesaja šeit runā par kādu daudz dziļāku problēmu - Israēla garīgo stāvokli. Dievs bija izraudzījies ebrejus, vienu no viszemākajām un nenozīmīgākajām tautām, lai demonstrētu savu spēku viņus izmainīt. Tagad Viņa cilvēki bija aizgriezušies no Viņa. Rotaslietas šajā gadījumā simbolizēja Israēla atkrišanu. Līdzīga korelācija starp rotaslietām un elku pielūgšanu parādās Hozejas 2:13.

Zinot visu, vai mēs patiešām varam sacīt, ka šie teksti pierāda Dieva nepatiku pret rotaslietām? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pievērsīsimies Ecēhiēla 16.nodaļai. Tā atklāj, kādā veidā Israēls sākotnēji ieguva tās rotaslietas, kuras tas vēlāk apgānīja ar pagānismu.
Pirmajos astoņos pantos mēs lasām, kā Dievs atrada nabadzīgos israēliešus, kā Viņš caur savu derību pavēlēja:
Audz un pieaudz ar laiku skaitā kā zāļu stiebri tīrumā. Tad Es audzināju tevi, un tu uzaugi un attīstījies pilnā jaunības krāšņumā. Tavas krūtis piebrieda, tavi mati sacirtoja un sakuploja, taču tu biji vienmēr vēl plika un kaila.
Ievērojiet, ka Dievs atgādina israēliešiem, ko Viņš bija darījis viņu labā:
Tad Es tevi nomazgāju ar ūdeni, noskaloju tavas asinis no tevis un svaidīju tevi ar eļļu. Es tevi ietērpu rakstaini izaustās drēbēs, apvilku tev smalkas ādas kurpes, liku nēsāt tev dārgus linu tērpus un piespraust zīda šķidrautu. Es tevi greznoju ar dārgām rotām, apliku tev sprādzes ap rokām un važiņu ap kaklu, tāpat gredzenu ap degunu, auskarus ausīs un skaistu vainagu uz galvas. Tā tu biji greznota ar zeltu un sudrabu, tavas drēbes bija no smalka linu audekla, no zīda un no izrakstītiem audumiem. Tu ēdi baltmaizi, medu un eļļu, tu kļuvi arvien skaistāka un tiki ķēniņa valsts valdnieces godā. Tava slava izpaudās tautu starpā tava skaistuma dēļ, jo tas bija pilnīgs to rotu dēļ, kurās Es tērpu tevi, tā saka Dievs Tas Kungs.
Mēs skaidri redzam, ka tas bija Dievs, kurš simboliski izrotāja savu līgavu - Israēlu. Vai izklausās, ka Dievs stingri iestājas pret rotaslietām? Nē! Faktiski tad, kad Viņš bija ietērpis viņu skaistās drēbēs un rotaslietās, Dievs atkāpās, lai apskatītu līgavu, un tad Viņš atzina, ka viņa bija ļoti skaista.
Šajā tekstā Dievs neizmanto greznojumus kā atkrišanas simbolu, bet gan kā savas taisnības simbolu, ar kuru viņš apklāj savu līgavu. Šo simbolismu mēs vēl skaidrāk redzam Jesajas 61:10:
Es priecājos lielā priekā par To Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu! Jo Viņš mani ģērbj pestīšanas drēbēs un mani apsedz ar taisnības apsegu kā līgavaini, kas sev uzliek priestera cepurei līdzīgu galvas rotu, un kā līgavu, kas mirdz un lepojas savu aplikto rotu košumā.
Daudzi tradicionālie argumenti, kurus mēs lietojam pret rotaslietām, tādi kā netiklā sieviete, aprakstīta Atklāsmes 17, ir nepārliecinoši. Tā tas notiek vienmēr, kad mēs atsakāmies ņemt vērā visas rakstvietas, kādas ir Bībelē par attiecīgo tematu. Tāpēc ka mēs esam negodīgi attiecībā pret Rakstiem, mēs zaudējam uzticību patiesu Bībeles pētnieku acīs. Ar to mēs aizēnojam arī to Bībeles principu nozīmi, kuri ir vislabākais arguments pret ķermeņa izrotāšanu ar rotaslietām.

Temata būtība

Vislabākie teksti, kuri rosina atteikties no rotaslietām, atrodami Jaunajā Derībā. Lūk, divas rakstvietas, viena no Pāvila, otra - Pētera vēstules:
Tāpat arī sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuras grib parādīt dievbijību, - ar labiem darbiem. (1.Tim. 2:9,10)
Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties, bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs. Jo tā arī citkārt greznojās svētās sievas, kuras cerēja uz Dievu, būdamas paklausīgas saviem vīriem. (1.Pētera 3:3-5)
Šie teksti pauž temata būtību. Tie jautā, vai mūsu sirds meklē garīgus rotājumus, vai arī mēs meklējam ārēju izrādīšanos, lai pierādītu, ka esam vērtīgi? Iespējams, dziļākā patiesība ir tā, ka mēs bieži lietojam Kristus aizstājējus, lai saņemtu cilvēcisku pašnovērtējumu. Tas arī ir elku kalpības paveids. Kungs vēlas, lai Viņa bērni atrastu savu vērtību tajā samaksā, kādu Viņš samaksāja par viņiem Sava Dēla, Jēzus Kristus personā.

Gan Pēteris, gan Pāvils atgādina, ka patiesa vērtība ir vienmēr atrodama cilvēka iekšienē, nevis ārienē. Lai gan rotaslietu pretinieki lieto šos tekstus kā absolūtus paziņojumus pret ārēju rotāšanos, īstenībā apustuļi paziņo, ka jo vairāk cilvēkus aizrauj Jēzus Kristus, jo mazāk viņi sāk uztraukties, kā sevi pierādīt no ārpuses. Citiem vārdiem, viņi sev nomirst.

Garīgais lepnums dažkārt var maskēties visdažādākos veidos. Tāpat kā daži savu attiecību trūkumu ar Kristu cenšas kompensēt ar ārēju rotāšanos, tāpat konservatīvie kristieši var apsegt savu Kristus trūkumu ar ārēju atturību no rotaslietām. Ja cilvēku neskar Dieva pārmainošais spēks, garīgais lepnums no ārējas rotāšanās var vienkārši pārveidoties citā formā - piemēram, lepnumā par savām garīgām zināšanām. Kristus tiesas dienā, es ticu, mēs atklāsim, ka daži, kuri tik ļoti draudzē trokšņoja par rotaslietām, būs gājuši bojā no citu veidu garīgā lepnuma vēža formām.

Atkal mēs atgriežamies pie jautājuma par motīviem, kāpēc mēs darām to, ko darām. Kā mēs jau tikko atklājām, rotaslietas pašas par sevi nav sliktas un grēcīgas. Dievs radīja dārgakmeņus cilvēka praktiskām vajadzībām un priekam. Mēs ar savu rīcību varam tos apgānīt.

Jūs droši vien domājat, ka es esmu ultraliberāls. Nē, ne es, ne mana sieva nelietojam nekādas rotaslietas. Taču es saprotu, ka ne visi ir tādi kā es. Un, ja godīgi, es par to esmu priecīgs. Viena no skaistākajām Dieva īpašībām ir tā, ka Viņš grib ļaut saviem radījumiem domāt un izvēlēties pašiem.

Secinājumi

Pirmkārt, es aicinu adventistus būt cilvēkiem, kas interpretē Bībeli godīgi. Nekas neiznīcinās mūsu ietekmi uz cilvēkiem tik ātri, kā tas, ja viņi redzēs, ka mēs izkropļojam Bībeles tekstus, lai pierādītu savu savdabīgo nostāju.
Otrkārt, es vēlos, lai mēs raudzītos uz cilvēkiem kā uz kaut ko svarīgāku par mūsu personisko ticību un pārliecību. Pāvils ir skaidri sacījis, ka mums var būt visu zināšanu noslēpumi, bet ja mums nav patiesa interese par otra cilvēka tiesībām, tad Dieva acīs mēs esam tie, kuriem ir problēmas. (skat. 1.Kor. 13.) Lielākā daļa cilvēku var ātri pateikt, vai mēs patiešām esam ieinteresēti viņu liktenī, vai arī viņi ir tikai mūsu evaņģelizācijas trofeja. Ja tas ir tā, tad mums ir jābūt spējīgiem mīlēt to, kurš ir izkrāsojies un izrotājies līdz pēdējai iespējai, tieši tāpat kā jebkuru citu, kurš iekļaujas mūsu adventistu domāšanas rāmjos.

Visbeidzot, ar šo rakstu esmu vēlējies, lai mēs visi saprastu, ka Kristus mīlestībai ir jābūt visu mūsu rīcību pamatā. Īstais temats nav rotaslietas - tas ir Jēzus Kristus. Sātans vienmēr cenšas pievērst mūsu uzmanību ārējām lietām. Taču tad, kad mēs tās aizvietojam ar Kristus mīlestību un žēlastību, mēs piedzīvojam ko pārdabisku. Tā rezultāts ir kaut kas, ko neviens nevar noliegt. Ja cilvēks mainās tāpēc, ka Jēzus ir skāris viņa sirdi, tad šo izmaiņu nevarēs novērst pat viņa tuvinieki vai draugi, kuri viņu apvainos sektantismā.

Ir sāpīgi apzināties, ka daži mani var pārprast. Viņi var domāt, ka man ir apslēpti motīvi. Bet ja manis rakstītais kaut vienam cilvēkam daudzo strīdu vidū, kāds adventistu draudzē ir par rotaslietām, ļaus skaidrāk pievērst skatu Jēzum, tad šīs neizpratnes cena būs tā vērta.

Ko Bībele patiesībā saka par rotaslietām Ko Bībele patiesībā saka par rotaslietām Reviewed by VA redakcija on trešdiena, aprīlis 18, 2018 Rating: 5

Nav komentāru:

ads 728x90 B
Nodrošina Blogger.