Latvija garantē reliģisko brīvību

Tas uzsvērts tiesas spriedumā, ar kuru noraidīta Latvijas draudžu savienības prasība atcelt Adventistu Rīgas draudzes reģistrāciju.

Kaut arī paziņojumā draudzēm, ko Latvijas draudžu savienības (LDS) padome publicēja 12.jūlijā, teikts, ka savienība respektē Uzņēmuma reģistra (UR) pieņemto lēmumu, tā ir iesniegusi jau divas pārsūdzības. Vispirms savienība reģistra lēmumu pārsūdzēja UR galvenajam notāram. Pēc tam, kad galvenais notārs sūdzību noraidīja, LDS vērsās tiesā.

Savā prasībā Draudžu savienība aicināja tiesu uzdot par pienākumu UR atcelt Adventistu Rīgas draudzes reģistrāciju. Pēc LDS domām, draudze nebija tiesīga sasaukt draudzes stundu, kurā tika lemts par Rīgas 5.adventistu draudzes izstāšanos no LDS. Baznīca uzskata, ka tās statūti neparedz tiesības draudzei izstāties no draudžu savienības. Tāpat Draudžu savienība pauda uzskatu, ka jaunizveidotā draudze nedrīkst lietot nosaukumā vārdu „adventistu”, jo izstāšanās no savienības nozīmējot arī konfesionālās piederības maiņu.

Pēc Draudžu savienības lūguma lieta tika izskatīta rakstveidā. Administratīvā rajona tiesa to skatīja oktobra beigās, bet spriedums rakstiski tika sagatavots 22.novembrī. Tiesa pilnībā noraidījusi draudžu savienības prasību, spriedumā atsaucoties gan uz Latvijas Republikas Satversmi, gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu spriedumiem, kā arī Latvijas likumiem. Tie visi pamatojas uz principu, ka jebkuram cilvēkam un jebkurai cilvēku kopai ir tiesības likumiski praktizēt savu ticību atbilstoši sirdsapziņas pārliecībai.

Daži izvilkumi no tiesas sprieduma:

Septītās dienas adventistu likums neparedz tiesības draudzei izstāties no baznīcas. Taču tas nenozīmē, ka draudzei nav tiesību izstāties no baznīcas.. Reliģiskās organizācijas biedrošanās brīvībā cita starpā ietveras draudzes tiesības iestāties vai izstāties no draudžu savienības (baznīcas), tādā veidā reorganizējot draudzi tās statūtos noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskata par nepieciešamu uzsvērt, ka no baznīcas izstājās tieši draudze, īstenojot savu reliģisko brīvību un biedrošanās brīvību, savukārt katrs draudzes loceklis, īstenojot savu reliģisko brīvību un biedrošanās brīvību, nav spiests turpināt būt par draudzes locekli.

Tiesa noraidījusi arī Draudžu savienības prasību neļaut Adventistu Rīgas draudzei lietot nosaukumā vārdu „Adventistu”. Saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Latvijas Satversmi, ikvienam cilvēkam un organizācija ir tiesības izvēlēties savu konfesionālo piederību. Adventistu Rīgas draudze ir izvēlējusies būt autonoma draudze ar piederību Septītās dienas adventistu konfesijai. Tiesas spriedumā norādīts:

Draudzes izstāšanās no baznīcas nenozīmē konfesijas maiņu, proti, pastāvēt ārpus baznīcas var arī tāda reliģiskā organizācija, kas sevi identificē ar to pašu konfesiju, kuras ietvaros jau ir valstī reģistrēta reliģiskā savienība. Nedz no Reliģisko organizāciju likuma, nedz no Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības likuma neizriet draudzes pienākums saņemt baznīcas atļauju būt piederīgai Septītās dienas adventistu konfesijai, pat ja tā darbojas autonomi no baznīcas sastāva.. Draudzes nosaukumā ietvertais vārds „Adventistu” liecina tikai par draudzes konfesionālo piederību nevis piederību pie baznīcas.

Latvijas draudžu savienībai tagad ir mēnesis laika, lai izlemtu, vai turpināt tiesāties un pārsūdzēt šo tiesas spriedumu Administratīvajā apgabaltiesā.