Šodien, 28.augusts – Sv.Augustīna piemiņas diena

Pārdomas pēc Rovana Viljamsa grāmatas "Par Augustīnu" izlasīšanas 

Grāmatas vāka foto

Svētais Augustīns, dzimis mūsu ēras 354. gadā, bija mūsdienīgs domātājs, nerimstošs savās pārdomās, jautājumos un ieskatos par sevis veidošanu. Tas viss nodrošina to, ka viņu mīl gan laicīgie (ne-reliģiozie), gan ticīgie (kristīgie) lasītāji. Tomēr, tāpat kā Bēthovena simfonijas atskaņošana ar akordeonu var izraisīt krietnu nianšu zudumu, arī Augustīna domu kopsavilkumos bieži iezogas pārlieku daudz vienkāršojumi un pat izkropļojumi.

Augustīns tiek vainots par kristiešu nevēlēšanos iesaistīties politikā, ilgstošu negatīvu skatījumu uz cilvēka seksualitāti un apsēstību ar sevi, kas īpaši tagad dominē Rietumu kultūrā. Šajā grāmatā Rovana Viljamsa mērķis ir šos uzskatus, ja iespējams, labot. Lai gan grāmatas lasīšana dažkārt ir smaga (es jūs esmu brīdinājis!), Viljamss spēj piedāvāt plašu analīzi tāpēc, ka ir ļoti labi iepazinies ar šo tēmu. Grāmata man palīdzēja saskatīt Augustīna labāk zināmos uzskatus to pareizajā teoloģiskajā kontekstā.

Un tā, saka Viljamss, Augustīns nestrīdas par Baznīcas un valsts nošķiršanu, bet gan par atšķirību starp labo un slikto politiku. Tā vietā, lai būtu iedomīgi par mūsu iespējām šajā fiziskajā pasaulē, Augustīns atzīst, ka mēs pilnībā neizmantojam savu garīgo potenciālu bez palīdzības no ārienes. Viņš ir reālistisks attiecībā uz mūsu ierobežoto spēju iepazīt un izprast sevi.

Mēs tik bieži palaižam garām un pārprotam Augustīna domu tad, kad nodalām to, ko viņš saka par sevi (ar viņa priekšstatu par Dievu), no viņa pārliecības, ka mēģinājumi izprast sevi nevar tikt pilnībā realizēti ar mūsu pašu iespējām, bet gan tam ir jānāk no Dieva, kas darbojas mūsos. Papildus tam mums tiek arī atgādināts, kā Augustīns cīnījās ar zināšanu un prāta jēdzieniem, par ko pat mūsdienu filozofi nav vienisprātis.

Jāatzīstas, ka lai arī Viljamsa grāmata pati par sevi ir ĻOTI vērtīga lasāmviela, mani tā noteikti pamudināja pieķerties arī paša Augustīna grāmatām, jo īpaši "Atzīšanās" (Confessions) un "Par kristīgo mācīšanu" (On Christian Teaching), kur Augustīna entuziasms un vienreizīgums īpaši atklājas.

Ivo Roderts (Bedford, UK)