Kur ir izlietojama draudzes locekļu maksātā desmitā tiesa? Šis jautājums pēdējos mēnešos īpaši aktuāls kļuvis Ziemeļamerikā. Tur vietējā divīzija cīnījusies par iemaksu samazināšanu Ģenerālkonferencei. Rezultātā nākotnē lielāka daļa būs jādod citām pasaules valstīm, tajā skaitā Latvijai.

Paralēli domstarpības izveidojušās starp vienu no draudžu savienībām ASV (Augškolumbijas konferenci) un Ģenerālkonferenci, kas neļāva savienībai pieņemt savus atšķirīgus statūtus. Arī tur viens no pretrunu cēloņiem bija desmitās tiesas izmantošana. Šī iemesla dēļ dienasgaismu ieraudzījušas atsevišķas publikācijas, kurās analizēta desmitās tiesas prakse Bībeles laikos. Kā desmitais tika izlietots Israēlā?

Publicējām daļu no pensionētā mācītāja un augstskolu pasniedzēja Lorensa Dauninga raksta, kas bija ievietota žurnāla “Adventist Today” mājas lapā. Autors vienkopus apkopojis visas Bībeles rakstvietas, kurās minēta desmitā tiesa. Mēs pievērsīsimies tai daļai, kas attiecas uz Toru jeb bauslību. Autors arī sniedzis īsus savus komentārus par katru no rakstvietām. Par pārējām rakstvietām lasītāju ērtību labad veiksim tikai īsu kopsavilkumu.

--------------------------------- (atoday.org...) ---------------------------------

Pirms Mozus bauslības desmitās tiesas prakse ir pieminēta divās vietās. Pirmā atrodama 1.Mozus 14.nodaļā. Tajā minēts, ka Ābrams dod desmito tiesu desmito tiesu Šālemas ķēniņam Melhisedekam, kurš ir arī Dieva priesteris.  Nekādi sīkāki komentāri par to nav sniegti. Vēlāk uz to atsaucas vēstules Ebrejiem autors.
Otra rakstvieta ir 1.Mozus 28.nodaļā, kur Jēkabs sola Dievam dot desmito tiesu. Tiesa, nekādi paskaidrojumi, kas šo desmito tiesu saņems, nav. Svētnīca un priesteru sistēma vēl nepastāvēja. Mēs varam tikai spekulēt, kam Jēkabs savu desmito daļu atdeva.
Bauslībā par desmito tiesu ir rakstīts šādi:
3.Mozus 27:30-33
Desmitā daļa no tā, ko dod zeme – no sēklas, kas zemē, un koku augļiem, ir Kunga, tas ir svēts Kungam! Ja kāds grib izpirkt kaut ko no viņa desmitās daļas, tad lai pieliek tai klāt vēl piekto daļu! Un ik desmito daļu no liellopiem un sīklopiem, ikvienu, kas gājis zem rīkstes,- desmito daļu lai svēta Kungam! Lai neviens neskatās, kas labs, kas slikts, lai neko nemaina, bet, ja samainījis, tad gan tas, gan iemainītais ir svēts- tas nevar tikt izpirkts. 
Septītās dienas adventistu Bībeles komentāros rakstīts: “Izpirkšana nenozīmē aizņemties un tad atdot vēlāk par piekto daļu vairāk. Runa ir par ekvivalentu – ja raža ir kviešu graudi, bet kāds grib nodot desmito ar miežu graudiem, vai arī atbilstoši pārvēršot to naudā. Kvieši vai mieži nav izpērkami, nedz arī lopi.”
Rabīnu raksti sniedz šādu skaidrojumu: “Kad jāmaksā desmitais, viss ganāmpulks vai jaunie dzīvnieki jāielaiž aplokā. Tad jāatver vaļā vārtiņi un pa vienam dzīvniekus jālaiž ārā. Desmitā maksātājs stāv ārpusē, un katru desmito dzīvnieku noķer kā desmito tiesu.” (To tad vairs nevar aizvietot ar citu.)
4.Mozus 18:21-31
“Levī dēliem es esmu atdevis visas Israēla dēlu dotās desmitās tiesas par mantojumu, kā atlīdzību par viņu kalpošanu, ka tie kalpo Saiešanas teltī.. Lai tiem nav mantojuma kā citiem Israēla dēliem, jo visas desmitās tiesas, ko dod Israēla dēli par cilājamo upuri Kungam, es esmu atdevis par mantojumu levītiem, tādēļ es tiem teicu: lai tiem nav mantojuma kā citiem Israēla dēliem!” Un Kungs sacīja Mozum: “Runā uz levītiem un saki tiem: kad jūs ņemat no Israēla dēliem desmitās tiesas, ko es jums no tiem esmu devis par mantojumu, tad pienesiet no tām cilājamo upuri Kungam – desmito tiesu no desmitās tiesas. Un jūsu cilājamais upuris jums tiks atmaksāts kā labība no kuļamā klona un vīnspaida pārpilnība! Tā upurējiet Kungam cilājamo upuri no visām jūsu desmitajām tiesām, ko ņemat no Israēla dēliem, dodiet no tām Kunga upurdāvanu priesterim Āronam. No visām savām dāvanām upurējiet Kungam cilājamo upuri- tā treknumu, tā svētīto daļu! – un saki tiem: kad jūs būsiet upurējuši tā treknumu, tad tas tiks atmaksāts jums kā labība no kuļamā klona un vīspaida pārpilnība. Jūs drīkstat to ēst visur, jūs un jūsu tēva nams, jo tā ir jūsu alga, atlīdzība par jūsu kalpošanu Saiešanas teltī.” 
Israēla desmitā saņēmēji bija levīti. Priesteri bija levīti, bet ne visi levīti bija priesteri. Vai visi levīti saņēma desmito tiesu? Kā ar tiem, kas apprecējās ar citu cilšu meitenēm, kuriem bija bērni, un šiem bērniem bija bērni? Vai visi šādās jauktās laulībās dzimušie bija levīti? Ja tā, vai viņi arī varēja saņemt desmito? Mēs arī lasām, ka desmito varēja pārvietot – ģimene varēja izvēlēties, kur šo desmito izmantot – šajā rakstvietā teikts, ka viņi varēja izvēlēties, kur to ēst.
5.Mozus 12:5-7; 15-19
Ejiet uz to vietu, ko Kungs, jūsu Dievs, no jūsu ciltīm izvēlējies, lai liktu tur savu vārdu. Tur pienesiet savus sadedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās tiesas un cilājamos upurus, solījuma upurus, labprātīgos upurus un liellopu un sīklopu pirmdzimtos. Ēdiet tur Kunga, sava Dieva, priekšā, un priecājieties kopā ar saviem namiem par visu, ko jūsu rokas veikušas, ko Kungs, jūsu Dievs, ir svētījis..
Kad vien tev kārojas, kauj un ēd gaļu kā Kunga, tava Dieva, svētību, ko viņš tev devis it visur, kur tu mīti. Nešķīstais lai to ēd kopā ar šķīsto – gan stirnu, gan briedi. Taču asinis neēd, tās izlej zemē kā ūdeni. Desmito tiesu no savas labības, jaunvīna, eļļas, no savu liellopu un sīklopu pirmdzimtajiem, no saviem solījuma upuriem, ko esi solījis, un no saviem labprātīgajiem upuriem un cilājamiem upuriem neēd tur, kur tu mīti, bet ēd to Kunga, sava Dieva, priekšā tajā vietā, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlēsies,- tu un tavs dēls, meita, vergs, verdzene un levīts, kas mīt pie tevis, un Kunga, sava Dieva, priekšā priecājies par visu, ko tavas rokas paveikušas!
Šeit ir runa gan par desmitajiem, gan ziedojumiem. Desmitie ir saistīti ar konkrētu vietu, kuru izraudzījās Dievs. Ievērojiet, ka to lietot drīkst visa ģimene – gan vīrieši un sievietes, gan vergi un arī levīti, kas dzīvo pilsētā. Interesanti, kā levīti uztvēra, ka viņi tika uzskatīti starp vergiem un verdzenēm? Taču viņi nedrīkstēja lietot desmito tiesu pilsētā. To drīkstēja ēst tikai tur, kur Dievs bija izraudzījies. Dievs lika viņiem nākt uz konkrētu vietu un tur priecāties.
SDA Bībeles komentāros teikts, ka šī desmitā tiesa nebija tā pati, kas minēta pirmajā tekstā; pirmā desmitā tiesa bija paredzēta tikai levītiem. Komentāri saka, ka iepriekšējā rakstvieta, tāpat kā nākamā, norāda, ka runa ir par otru desmito tiesu. Tomēr, kā redzēsim, nākamās rakstvietas konteksts neatbalsta šādu nostāju. Rakstos nekas nav teikts par divām desmitām tiesām, par to raksta tikai komentētāji.
5.Mozus 14:22-29
Dod desmito tiesu no visas ražas, ko lauks nes gadu no gada. Un ēd to Kunga priekšā tajā vietā, ko viņš izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam,- vienu desmito daļu no tavas maizes, jaunvīna, eļļas, no liellopiem un no sīklopiem, lai tu vienmēr mācītos bīties Kunga, sava Dieva. Ja ceļš ir par tālu un tu to nevari aiznest- ja pārāk tālu no tevis ir vieta, ko izvēlēsies Kungs, tavs Dievs, lai liktu tur mājot savam vārdam, tad Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs -, tad dod to sudrabā. Ņem sudrabu un ej uz to vietu, ko izvēlēsies Kungs, tavs Dievs! Izdod sudrabu par jebko, ko tava dvēsele kāros,- par liellopiem un sīklopiem, par vīnu un stipru dzērienu- un ēd tur Kunga, sava Dieva, priekšā visu, ko tava dvēsele prasa, un priecājies kopā ar savu namu! Neaizmirsti par levītu, kas pie tevis, jo viņam nav savas daļas un mantojuma kā tev!
Ik pēc trim gadiem dod desmito tiesu no visas savas ražas, kas tev tajā gadā bijusi, un noglabā tur, kur tu mīti. Tad lai nāk levīts, jo viņam nav savas daļas un mantojuma kā tev, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kas mīt pie tevis,- lai tie ēd līdz sātam, ka Kungs, tavs Dievs, svētītu visu, ko tu esi veicis, un visus tavus darbus. 
Padomājiet par to, kas teikts šajā tekstā. Ņemiet desmito tiesu uz vietu, kuru Kungs norādījis, tad ēdiet to un priecājieties! Un seko unikāla piebilde: tev ir pārāk sarežģīti nogādāt labību uz norādīto vietu? Nav problēmu. Pārvērt produkciju naudā, ņem to līdzi un tad uz vietas nopērc visu, ko vien gribas! Vērsi vai jēru? Uz priekšu! Vīnu vai stiprāku dzērienu? Droši! Ak, tikai neaizmirsti par levītu, kurš arī dzīvo tavā pilsētā.
Tas tiešām ir taisnīgi. Bet tas nav viss. Katru trešo gadu vajag rīkoties citādi.
Nav brīnums, ka šī rakstvieta nav iekļauta dokumentos, kur Ģenerālkonference norāda par desmitās tiesas maksāšanu. Cik gan mūsu dzīve būtu interesantāka, ja mūsu mācītāji aicinātu rīkoties saskaņā arī ar šo rakstvietu.
Daži uzskata, ka šajā rakstvietā ir runa par otru desmito tiesu. Tā ir teksta interpretācija. Teksts skaidri runā par desmito tiesu nevis otru desmito. Burta kalpi, esiet uzticīgi savai pārliecībai: šeit ir runa par desmito tiesu!
5.Mozus 26:12-15
Kad tu būsi pabeidzis nodalīt desmito tiesu no visas savas ražas trešajā gadā, kas ir desmitās tiesas upura gads, un tu būsi devis levītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, ka tie tavos vārtos ēd un ir paēduši, tev būs Tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā sacīt: es to, kas ir svētīts, esmu iznesis no sava nama un esmu to devis gan levītam, gan svešiniekam, gan bārenim, gan atraitnei pēc visām Tavām pavēlēm, ko Tu man esi pavēlējis,- Tavus baušļus es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis. Es neesmu no tā neko ēdis savās bēdās un neesmu no tā neko atrāvis, kad biju nešķīsts, un es no tā neesmu arī neko devis mirušajiem; es esmu klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij un esmu darījis, ko Viņš man ir pavēlējis. Raugies lejup no Savas svētās vietas, no debesīm, un svētī savu Israēla tautu un šo zemi, ko Tu esi mums devis, kā Tu ar zvērestu mūsu tēviem esi apsolījis,- zemi, kur piens un medus tek.
Šis arī ir pēdējais teksts bauslībā, kur pieminēta desmitā tiesa. Tas noteikti rada tekstuālu izaicinājumu. No tālākajām Bībeles grāmatām desmitā tiesa ir pieminēta 2. Laiku un 1.Samuēla grāmatā, Nehemijas un Ezras grāmatā, kur rakstīts, kā ebreji atnesa desmito tiesu, un Dievs viņus svētīja. Vēl desmitā tiesa ir pieminēta Amosa un Maleahijas grāmatā, kur Dievs aicina neaizmirst savu pienākumu un neapkrāpt Dievu. It īpaši Maleahijas teksts daudziem ir labi pazīstams.

Savukārt Jaunajā derībā desmitā tiesa tikpat kā vairs netiek pieminēta. Evaņģēlijos ir rakstīts, ka farizeji un Rakstu mācītāji bija skrupulozi desmitās tiesas devēji, un Vecās derības notikumi pieminēti vēstulē Ebrejiem vēsturiskā kontekstā. Tomēr Jaunā Derība neko nesaka par uzticīgu desmitās tiesas maksāšanu. Mēs veltīgi meklēsim aicinājumu būt uzticamiem desmitā devējiem, lai atbalstītu draudzes. Šķiet, Pāvils palaidis garām vairākas izdevības iedrošināt cilvēkus maksāt desmito tiesu. Viņš gan ir pavēlējis, lai katrs noliek no saviem iekrājumiem tik, cik viņš var atļauties (1Kor. 16:2). Bet kāpēc viņš nepiemin desmito? Viņš saka, ka strādnieks ir tiesīgs saņem savu algu. Kāpēc gan viņš nesaka apmēram tā: “Kā jau jūs zināt, desmitā tiesa pienākas Dieva darbabiedriem.”?

Jāatzīst, ka Bībeles tekstu izpēte lasītājiem piedāvā plašā spektra ekseģētiskus viedokļus. Mēs redzam, ka rakstvietas ir pat pretrunīgas. Ir virkne neatbildētu jautājumu. Mēs zinām, ka draudzes tiek aicinātas sekot tam, ko Bībele māca, arī par desmito tiesu. Jautājums ir: kuriem tekstiem mēs gribam sekot? Ja to atstājam pašu ziņā, mēs apjukumā varam izvēlēties rakstvietas, kas mudina mums rīkoties pa savam, piemēram, aicinot ciemos kaimiņus, priecīgi svinot un kā starp citu atceroties uzaicināt arī savus mācītājus. Bet varbūt jebkuru ciemiņu?
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger Comment
    Facebook Comment

2 comments :

  1. Atbildes
    1. Es iepriekš izteicu savu viedokli, bet tas ir pazudis.
      Atkārtošu vēlreiz. "Jautājums ir: kuriem tekstiem mēs gribam sekot?" Adventisti neseko Bībeles tekstiem bet principiem. Draudze izmanto abus finanšu bāzes veidojošos principus kuri ir atrodami Bībelē. Kā desmito tiesu, tā arī ziedojumus. Katrs var izvēlēties sev piemērotāko. Un pārmest to ka draudze neseko Bībeles principiem, norāda tikai uz rakstnieka tendenci pazemot draudzi kā organizāciju un tas neliecina par sevišķi augstu teoloģisko izglītību. Bībelē ir arī tekst kaur rakstīts ka Kains nogalināja savu brāli Ābelu un Kains dabūja par to neaizskaramības zīmi. (Es arī tādu gribētu. Nu tad brāl gaidi mani ciemos...) Valsts 21% pieprasa ar varu. Ja nē, liek cietumā. Baznīca nevienu neslēdz no draudzes ārā ja tas neatbalsta draudzi finasiāli. Nu bet ja jau Aidim un viņa domu biedriem ir problēmas ar naudu, tad nevajadzētu par to uztraukties. Uz dievkalpojumiem jau nāk daudz mazturīgi cilvēki (nabagi). Viņi ziedo cik var. Un Dievs viņus svētīs.

      Dzēst