Par baznīcas nākotni

Šis izaicinājums ir nopietnāks nekā mums Latvijā varētu šķist. Sieviešu ordinācijas jautājums ir kļuvis par lielu klupšanas akmeni Adventistu baznīcā. Tā VA raksta no Vācijas Alīna Āboliņa, kura nu jau daudzus gadus dzīvo Hamburgā. Vai tiešām šāda jautājuma dēļ baznīca var sašķelties?

Alīnas rakstītais atklāj to, cik sāpīgi Eiropā uztver notiekošo Ģenerālkonferencē. 5 komiteju izveidošana, kurām jānodrošina vienotība visos mācību punktos, tāpat lēmums sodīt tos baznīcu vadītājus, kas pieļaus atšķirīgu praksi savā teritorijā. Vācijā nopietni tiekot diskutēts par iespēju darboties neatkarīgi no Ģenerālkonferences. 2018.gads ir raisījis milzīgu spriedzi. 

Alīna Āboliņa: 

Nākot uz draudzes dievkalpojumiem, jau vasarā bija jūtama īpaša spriedze, izmisums, dusmas, neizpratne par Ģenerālkonferencē notiekošo. Draudzēs tika dalītas abu Vācijas ūniju vadītāju pieņemtās rezolūcijas jeb atklātās vēstules. Katram bija iespēja paust savu viedokli.

Gan Ziemeļvācijas, gan Dienvidvācijas ūnijas vadītāji izplatīja kopēju paziņojumu, kurā īpašas bažas bija paustas par baznīcas centralizāciju. Izplatītajās vēstulēs bija uzsvērts: tieši vietējās draudzes ir Septītās dienas adventistu Vispasaules baznīcas pamats. Kopš pirmsākumiem Adventistu baznīca ir veidota tā, lai neveidotos centralizēta struktūra, kur Ģenerālkonference varētu diktēt, ko drīkst un ko nedrīkst vietējās draudzes.

Šobrīd Vispasaules baznīcas vadības iniciatīvās mēs saskatām draudus veidot hierarhisku baznīcas struktūru, pret ko mēs kategoriski iebilstam,

bija teikts Vācijas abu ūniju vadītāju izplatītajā paziņojumā.

Saskaņā ar Vācijas baznīcas vadītāju rakstīto, baznīca ir organizācija, kurā katrs cilvēks ir „ar savu ticību”, tas nozīmē, ka viņa ticību veido viņa zināšanas un izpratne, kuru Dievs viņam dāvājis. Katrs cilvēks pats Dieva priekšā pieņem lēmumus saskaņā ar savu brīvo un neatkarīgo sirdsapziņu. Cilvēku un baznīcas vienotību nodrošina tikai Jēzus, nevis cilvēku centieni.

Vienotība Jēzū ir roku rokā ar cilvēka brīvību, un tikai tā mēs varam tuvoties Dievam,

tā rakstīja Vācijas baznīcas vadītāji.

Draudzēs sākās parakstu vākšana, lai protestētu pret Ģenerālkonferences lēmumiem. Aicinājumā, par kuru bija iespēja parakstīties arī mūsu draudzē, bija rakstīts, ka Vācija neatbalsta šādu komiteju izveidi. Tāpat tekstā bija teikts, ka vācieši nepiekrīt tēzei, ka sieviešu ordinācija nebūtu saskaņā ar Bībeli. Šis jautājums satraucis ne tikai mācītājus, bet arī draudzes locekļus. Hamburgā tika sarīkots īpašs pasākums, kurš bija veltīts notiekošajam baznīcā. Tur katrs varēja brīvi izteikt savu viedokli.

Vēlāk Gada sanāksmē Ziemeļvācijas ūnijas vadītājs Johanness Nethers pauda pārliecību, ka pieņemtais Vienotības dokuments nevis veicinās vienotību, bet gan šķels draudzes. Viņš sacīja, ka šī kārtība nesaskan ar Evaņģēlija vēsti. Savukārt Dienvidvācijas ūnijas vadītājs Verners Dulingers norādīja uz, viņaprāt, aplamo principu, ka apstrīdēt pieņemtos lēmumus varēs tikai tiem pašiem, kas šos lēmumus būs pieņēmuši. Jāpiebilst, ka Šveices Adventistu baznīcas vadītājs Stefans Siggs kopā ar Vācijas vadītājiem paziņoja līdzīgi, ka baznīcas centralizācija ir pretēja pirmo adventistu izpratnei par to, kādai jābūt baznīcai. Centieni visu pakļaut Ģenerālkonferencei tikai kavēšot draudžu izaugsmi.

Ko es par to visu domāju? Manuprāt, notiekošais ir tikai likumsakarīga un normāla reakcija. Tas rāda, ka draudzes locekļi nav gatavi pieņemt visu, ko Ģenerālkonferencē nolemj, kā pašsaprotamu, absolūtu patiesību, un viņi nekavējas paust savu nostāju. Tas var šķist neērti, radīt sajūtu, ka baznīca var sašķelties…

Un tomēr viss notiek tā, kā tam jānotiek. Ik sabatu dievnami ver vaļā savas durvis, un Dieva bērni pulcējas, lai godinātu savu Radītāju un Dievu. Bet draudzes spēja mobilizēties, reaģēt un paust savu nostāju pret notiekošo ir liela privilēģija. Izskatās, ka Adventistu baznīcas struktūra jeb uzbūve ir novecojusi. Mēs dzīvojam globalizētā pasaulē, kur sabiedrības struktūra ir ļoti mainījusies, kļuvusi vārda tiešajā nozīmē krāsaināka. Uz dievkalpojumiem pulcējas dažādas izcelsmes ļaudis no dažādām valstīm. Katrs dievkalpojums un draudzes ikdiena ir kā ģenerālmēģinājums sadzīvošanai mūžībā. Vai tiešām nav pienācis laiks pārvērtēt Adventistu baznīcas struktūru un mainīt tās hierarhiju?

Šobrīd gan emocijas ir mazliet pierimušas. Taču kā viss būs tālāk? Daži draudzes locekļi ir atteikušies nodot baznīcas struktūrām savu desmito tiesu. Tādā veidā viņi mēģina protestēt pret notiekošo. Un tomēr mans secinājums ir: viss notiks tā, kā tam ir jānotiek.