Šie nav tikai Dziesmu svētki. Šie ir Dziesmu un deju svētki. Turklāt svētku tapšanā iesaistīti arī mūziķi.

Tāpēc, turpinot uzklausīt tos kristiešus, kas piedalās šajā īpašajā piedzīvojumā, šoreiz uzrunājām trīs dažādu mākslas žanru pārstāvjus – dziedātājus, mūziķus un dejotājus.



Svētku atklāšanas gājienā starp koristu un dejotāju tūkstošiem varēja redzēt pianistes Elīnas Gailes smaidošo seju. Viņa atzīst, ka tas ir bijis ļoti iedvesmojošs pasākums.
Es esmu galvenā koncertmeistare Mārupes novada senioru korim „Noktirne”. Mans uzdevums bija sagatavot kori skatēm. Patiesībā esmu saistīta ar vairākiem koriem, taču svētku gājienā devos ar „Noktirnes” dziedātājiem.
Man ļoti patīk būt kopā ar cilvēkiem, dziedāt un arī dzirdēt, kā viss skan no malas. Tā ir liela kopības sajūta. Protams, dziesmas ir dažādas, un, piemēram, „Saule. Pērkons. Daugava.” man neliekas pieņemama. Taču kopības sajūta man ļoti patīk. Un piederības sajūta, ka esmu Latvijā, tā ir mana zeme, kur esmu dzimusi un augusi, kur esmu kopā ar savējiem. Latvieši ir dziedoša tauta. Ar dziesmu mēs ejam pasaulē. Mēs esam pazīstami ar savu kultūru, ar mūziku.
Vai ir vērts būt kopā ar dažādu uzskatu cilvēkiem? Jā, jo tā mēs draudzējamies, viens otru iedvesmojam un viens otru arī iespaidojam. Bet piedzīvot Dziesmu svētku sajūtu ir vērts kaut vai vienu reizi mūžā. Protams, es būtu priecīga, ja mēs arī draudzē vairāk dziedātu un sarīkotu līdzīgus kristīgo dziesmu svētkus. Man to ļoti gribētos.

Guntai Vilnei patīk dziedāt. Talsos Tautas nama kori „Uz augšu” viņa ir sameklējusi pati.
Kad pārcēlāmies dzīvot uz Talsiem, es tūdaļ devos meklēt kori. Jo esmu dziedājusi korī jau no skolas laikiem, bet, kā pati saku, laikam piedzimu nepareizā laikā, jo uz skolēnu Dziesmu un deju svētkiem nenokļuvu. Pamatskolā mūsu koris svētkos nepiedalījās, bet vidusskolas laikā šo svētku nebija. Taču sapnis tur dziedāt man bija.
Kad es pārcēlos uz dzīvi Vijciemā, tur pagastā tika izveidots vietējais korītis. Mēs bijām viens no mazākajiem kolektīviem Latvijā, taču 1993.gadā devāmies uz maniem pirmajiem Dziesmu svētkiem. To sajūtu izstāstīt nav iespējams. Ir pašam jānokļūst uz skatuves un to jāpiedzīvo.
Vēlāk dzīvē bija citas pārmaiņas, un manā kora dziedāšanā iestājās 20 gadu pauze. Bet tad, kad mūs aizsūtīja uz Talsiem, es tūdaļ nolēmu, ka meklēšu vietējo kolektīvu. Man bija svarīgi iepazīties ar vietējiem cilvēkiem, jo es pazinu tikai draudzes locekļus, tādēļ es mērķtiecīgi meklēju Tautas namu, lai iepazītos ar talsiniekiem.
Man ļoti patīk dziedāt, un Dziesmu svētki ir kaut kas īpašs. Nezinu, vai to var nosaukt par patriotismu, tas varbūt ir skaļi teikts, taču es ticu, ka katrai tautai ir sava vieta uz zemes, un mēs, latvieši, esam īpaši ar to, ka mums ir savi Dziesmu un deju svētki. Tas ir kaut kas, kas nav pazaudēts visgrūtākajos Latvijai laikos, un tāpēc ir mūsu tautai un zemei tik svarīgi. Ir jau katru reizi kādi darvas pilieniņi medus mucā, tomēr tā ir laba sajūta būt daļai no lielajiem svētkiem.

Un vēl. Kleimaņu ģimenes pāris ir starp tiem dejotāju tūkstošiem, kas iepriecina ar skaistajām tautas dejām. Dāvids un Kintija Kleimaņi dejo Aizkraukles kolektīvā „Pēda”. Dāvids saka tā:
Šī ir mūsu pirmā pieredze kā Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem. Deju grupā „Pēda” Aizkrauklē esam jau piecus gadus, tātad šī ir mūsu ceļš uz lielajiem svētkiem. Katru nedēļu divas reizes ir mēģinājumi, kas iesākas ar ārstniecisko vingrošanu. Abi pavadām kopā brīvo laiku, un man kā vīram ir prieks būt daļai no manas sievas Kintijas sapņa – dejot latviešu tautas dejas.

Jau pavisam drīz būs svētku kulminācija – noslēguma koncerts Mežaparka lielajā estrādē. Un pēc tam sadziedāšanās. Kādas gan emocijas būs pēc svētkiem? Esam uzrunājuši vairākus dalībniekus, un viņi ir solījuši piedzīvoto līdzdalīt pēcsvētku dienā. Tātad vēl viens raksts par svētkiem un emocijām mums būs īsi pēc Dziesmu un deju svētkiem.

Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru