Jaunākie Dziesmu un deju svētku dalībnieki pēc svētku nedēļas ir sajūsmā. To mēs secinājām, aprunājoties ar jauniešiem. Viņiem šie bija pirmie Dziesmu un deju svētki. Bet mums ir sajūta, ka nepavisam ne pēdējie.

Miks Vilnis sazvanīts atzīst, ka ir pamodies tikai pussešos vakarā. Jo gulēt jau tika vien pirmdien no rīta ap astoņiem. Viņi bija dziedājuši un piedalījušies visās tautas dejās līdz pat uzvarošajām beigām.
Sajūtas ir „Wow!”  To pat grūti aptvert, ka esmu piedalījies tādā pasākumā. Emocijas vakar bija tik spilgtas, ka pat tenoros, kur es dziedāju, visapkārt varēja ik pa brīdim dzirdēt šņukstus (tā ir atbilde uz to, ka vīri jau parasti tik emocionāli nereaģē).  Gala noslēguma koncerts bija iespaidīgs. Viss tas noformējums, muzikālais pavadījums, gaismas.  Es pats apraudājos, kad bija Sprīdīša fināldziesma. Visi gaismu efekti, ērģeles – man tā bija kulminācija.
Vienmēr jau var atrast kaut ko, kas nepatīk. Launags bija tāds, kāds bija. Mēs būtu priecīgi, ka sadziedāšanās naktī dziesmu izvēle būtu citāda, lai dziesmas būtu dziedamas visām paaudzēm. Jo daudz bija tādu, kuras mēs vienkārši nezinājām, bet vārdus rādīja ar nokavēšanos.
Taču emocijas tagad ir grūti aprakstīt – tās man pietiks visiem nākamajiem pieciem gadiem. Pat grūti aptvert, ka esmu bijis dalībnieks Latvijas simtgades svētkos, starp daudzajiem tūkstošiem.

Līdzīgā emociju jūrā pēcsvētku dienā ir daudzi. Arī Ieva Numure saka, ka absolūti vērts bija piedzīvot visas negulētās stundas, katru dienu bija kora mazie svētku vakari skolā, kur viņi gulēja.
Man ļoti, ļoti patika it viss. Es vēl tagad neesmu atjēgusies no koncerta. Visvairāk mani uzrunāja dziesma „Manai Dzimtenei”, Lāčplēša rokoperas dziesma („Uz krustcelēm mazs bērniņš”) un „Gaismas pils”. Mēs stāvējām pašā lejā, uz bruģa. Bijām tuvāk diriģentiem. Es dziedāju, skatījos uz diriģentu un reizēm uz publiku, kur mirdzēja tūkstošiem gaismiņas – tas bija tik fantastiski!
Faktiski es jūsmoju par visu. Arī par tām dziesmām, kuru vārdus var nosaukt par pagāniskiem. Es izbaudu dziesmu melodisko būvējumu. Šīs dziesmas ir Latvijas kultūras sastāvdaļa, un arī mēs esam daļa no Latvijas kultūras, ne tikai kristieši, kas dzīvo atrauti no pārējā. Man patika visas dziesmas, un es patiešām esmu par visu sajūsmā.

Ervins Roderts esot pamodies tikai vakarpusē. Arī viņš piedalījies visos pasākumos līdz pat uzvarošajām beigām.  Viņš savos vārdos ir lakoniskāks, bet tikpat gandarīts.
Bija baigi forši. Man viss ļoti patika. Visvairāk laikam uzrunāja dziesma „Uz krustcelēm mazs bērniņš” (no rokoperas „Lāčplēsis”). Viss lielais ļaužu pūlis kopā dzied- ko tādu tik bieži nav iespējams redzēt. Un kad visi kopā sāk kaut ko darīt – veidot vilnīšus vai izdomā vēl kaut ko – tas bija vareni.
Arī pēc tam sadziedāšanās, kad latvieši milzīgā pulkā visi kopā dzied dziesmas –  ir noteikti vērts piedalīties.
Par fotogrāfiju, kuru viņš ir atsūtījis- viņš raksta, ka to viņš uzņēmis brīdī, kad ģenerālmēģinājumā klausītāji sāka spīdināt gaismiņas. Tas esot mirklis, kas viņam ļoti patika un paliks vienmēr atmiņā.

Noslēgumā ir vērts pieminēt, ka šie svētki ir vienojuši ne tikai Latvijas latviešus, bet tautiešus no visas pasaules. Diriģentu korī starp vairākiem adventistu kristiešiem varēja redzēt arī Andriju Cīruli no Šveices. Viņa saka, ka jau maijā latvieši vispirms pulcējās Parīzē, kur notika 4.latviešu koru tikšanās. Tur bija sabraukuši ap 120 tautiešu no Luksemburgas, Beļģijas, Vācijas, Francijas.
Es dziedu jau no bērnības. Ar dziesmu esmu uzaugusi, gan apmeklējot bērnudārzu, gan mācoties Emīla Melngaiļa bērnu mūzikas skola, vēlāk mūzikas vidusskolas diriģēšanas nodaļā un mūzikas pedagoģijas studijās. Tieši studiju laikā sāku arī ievingrināt rokas, diriģējot Liepājas draudzes korīti. Dziesma ir kaut kas brīnišķīgs, vienojošs, spēcinošs, pacilājošs, kas spēj uzmundrināt cilvēka dvēseli un garu.

Dziesmu un deju svētki nu ir pagājuši. Kādi tie ir bijuši visiem pārējiem, kas tos vērojuši Mežaparka Lielās iestrādes vai Daugavas stadiona skatītāju rindās, vai daudzviet citur Rīgā,  vai arī TV ekrānos? Tas ir jautājums, uz kuru atbildi jūs zināt tikai paši.

Dalībniekus uzklausīja A.Tomsons
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru