Pirms 15 gadiem šo uzrunu sacīja Endrjūsa universitātes profesors Džordžs Naits.
Toreiz viņš uzrunāja visus delegātus, kas bija sapulcējušies uz Ģenerālkonferences sanāksmi Toronto. 
Tā vien šķiet, ka daudzas Dž.Naita tēzes ir tikpat aktuālas kā toreiz.

- Ja es būtu sātans, es veltītu visu savu enerģiju, lai draudze noraidītu savas nākamās paaudzes idejas un plānus. Es viņiem teiktu, ka mūsu jaunatne ir draudzes nākotne un tikai. Šodien vēl jaunatnei nav vietas šīsdienas draudzē. Neuzveliet viņiem atbildību. Sakiet viņiem, ka šodien līderi ir šīsdienas pieaugušie.

- Ja es būtu sātans, es liktu draudzei domāt šauri. Es liktu zaudēt drosmi visiem sapņotājiem un vīziju redzētājiem. Es viņiem atgādinātu par naudas trūkumu un budžeta ierobežojumiem. Es viņiem liktu kurnēt pret Dievu par to, cik lielas ir viņu problēmas un viņu izaicinājumi.

- Ja es būtu sātans, es liktu cilvēkiem ticēt, ka ir tikai viens veids, kā iespējams kaut ko izdarīt, un ka ikvienam jārīkojas tikai tādā veidā.

- Ja es būtu sātans, es liktu noniecināt jaunākos tehniskos sasniegumus un to izmantošanas iespējas draudzes darba nobeigšanai.

- Ja es būtu sātans, es mācītājus un draudzes darbiniekus aizliktu aiz galdiem un uzkrautu uz tiem papīru kaudzes, kuras jāpāršķirsta, kā arī liktu viņiem darboties dažādās komitejās.

- Ja es būtu sātans, es samazinātu vietējo draudžu nozīmi.

- Ja es būtu sātans, es radītu vairāk administratīvos līmeņus un nodarbinātu vairāk administratoru.

- Ja es būtu sātans, es liktu adventistiem baidīties no Svētā Gara.

- Ja es būtu sātans, es liktu Septītās dienas adventistiem aizmirst viņu apokaliptisko mantojumu vai vismaz samazināt tā nozīmi.

- Ja es būtu sātans, es darītu visu, lai viņiem būtu pārliecība, ka ikviena ticēšana ir vienādi vērta, ka visi ir vienā lidmašīnā. Es viņiem liktu domāt, ka izvairīšanās no cūkas gaļas ēšanas ir tikpat svarīga adventismā kā attiecības ar Kristu. Un es liktu viņiem ticēt, ka izvairīšanās no nešķīstas gaļas ir tikpat svarīga kā attiecības ar Dievu.

- Ja es būtu sātans, es liktu adventistiem cīnīties vienam ar otru. Es viņiem liktu veltīt visu enerģiju draudzes politikai nevis draudzes izaugsmei. Es strādātu, lai viņi dotu priekšroku dzirdēt drīzāk tenkas nekā Svētā Gara balsi.

- Ja es būtu sātans, es noskaņotu adventistus kā nacionālistus vai rasistus.

- Ja es būtu sātans, es liktu adventistiem nožēlojami raudzīties uz sabatu. Es viņiem atgādinātu par "drīkst un nedrīkst" sabatā, nevis par Kristu kā sabata Kungu. Pārāk daudzi no mums vairāk priecājas par saulrietu sestdienās nekā par saulrietu piektdienās. Pārāk bieži mēs sabatu uzlūkojam kā kaut ko obligātu nevis kā prieku.

- Ja es būtu sātans, es pārliecinātu adventistus, ka ir tikai viens pareizais veids, kā pielūgt Dievu. Es liktu viņiem domāt, ka jebkura cita dievkalpošanas forma vai cits mūzikas stils ir no sātana. Es arī liktu viņiem jautāt par citu motīviem, kad rodas atšķirības. Es liktu viņiem centrēt savu uzmanību drīzāk uz to, lai visi rīkotos līdzīgi, nekā uz Kristu.

- Bet ja es būtu Dievs, es liktu Septītās dienas adventistiem sākt domāt, kā sakaut sātanu. Es iedrošinātu adventismu vairot savu svētību spēku, pieņemt izaicinājumus atvērti, godīgi un kristīgi. Un es liktu viņiem veltīt visu savu enerģiju misijas iespējām.


Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger Comment
    Facebook Comment

2 comments :

  1. Ja es Būtu Naits, tad es nerunātu sātana vārdā, bet dotu padomus konkrētām situācijām. Naits labi parāda problēmu zonas draudzē bet neatceļ draudzes kārtību.

    AtbildētDzēst
  2. Ja godīgi - "izmirst viņu apokaliptisko mantojumu vai vismaz samazināt tā nozīmi" gribētos plašāku diskusiju. Iemesls - Adventisti ir milzum daudz reizes "nekorekti" to izmantojoši gan biedējot ar Dieva dusmām un nežēlību, gan savu izredzētību, gan mēģinot pierādīt ka viņi zin labāk par Dievu kad pienāks pasaules gals. Apustuļiem arī gribējās ātrāk laika galu, bet nu jau 2000+ gadi pagājuši. Vienīgais kas ir spējis izdzīvot to visu skarbo īstenība ir mīlestība un draudzīgas attiecības. Es tiešām neredzu motivāciju (kādreiz man tas bija galvenais dzinulis jo dzīvoju bailēs) sludināt gala laiku, jo tāds katram pienāk ar personīgo nāvi. Un no Dieva dusmām baidīt - mani tas neuzrunā, nu vismaz Kristus nevienu nebaidīja (tik paraudāja par).

    Ar cieņu,
    Gunārs Rodins

    AtbildētDzēst