Ilggadējais adventistu mācītājs un iepriekš Baltijas ūnijas sekretārs Guntis Bukalders atstāj Adventistu draudzi. Viņš ir uzrakstījis iesniegumu un lūdzis svītrot viņu no draudzes sarakstiem. Līdz ar to viņš ir kļuvis par vēl vienu mācītāju, kurš izstājas no baznīcas rindām.

“Vēstis adventistiem” jau ziņoja, ka šogad Baltijas ūnijas kongresā tika pārvēlēta ūnijas vadība, un līdzšinējie vadītāji tika nomainīti. Igaunijas draudžu savienība tūlīt iesaistīja Dāvidu Nimmiku savienības darbā, ievēlot viņu gan draudžu savienības padomē, gan piedāvājot darbu mācītāja amatā. Savukārt Lietuva un Latvija savējos nenovērtēja. Kaut gan baznīca bija ieguldījusi prāvus līdzekļus viņu izglītošanā (Guntis Bukalders vēl pagājušajā gadā Lielbritānijā saņēma teoloģijas maģistra diplomu), nedz Zigurdam Laudurgam, nedz Guntim Bukalderam darbs Latvijas draudžu savienībā netika piedāvāts. Redzot inertumu no vadības puses, un apzinoties savu atbildību draudzes priekšā par iegūto teoloģisko izglītību, G. Bukalders esot uzrakstījis iesniegumu par iespēju viņu pieņemt darbā, bet Draudžu savienība to noraidījusi.

VA sazinājās ar Gunti Bukalderi, lūdzot viņu paskaidrot savu lēmumu. Viņš atbildēja, ka nevēlas, lai viņa aiziešanai tiktu pievērsta nevajadzīga uzmanība. Tomēr pēc vairāku dienu pārdomām un atkārtotas sazināšanās visbeidzot piekrita ziņas publicēšanai.

Pieņemt lēmumu par aiziešanu no draudzes neesot bijis viegli. Tas tapis pēc ilgām pārdomām un lūgšanām, vērojot, kur Dievs vadīs tālāk. Attiecības ar Dievu viņam ir un būs ļoti svarīgas, arī pret adventistu Rīgas 5. draudzi, kurai viņš pirms kāda laika pievienojās, viņam neesot nekādu pretenziju. Tomēr, kā Guntis skaidroja VA, viņš apzinās, ka ar darba atteikumu, pat neminot atteikuma iemeslus, baznīca kā organizācija viņam ir izteikusi neuzticību, un turpmāka kalpošana draudzē vairs nav iespējama. Turklāt šī nav pirmā reize, kad viņš izjutis klaji negatīvu attieksmi. Pirms dažiem gadiem, kad viņu šokēja Centra draudzes attieksme pret tās mācītāju Ivo Rodertu (kas noveda pie mācītāja atlaišanas no darba), viņš vēlējies pārcelt savu draudzes piederību no Centra draudzes uz Rīgas 5. draudzi, bet Centra draudze nevēlējusies viņu atlaist, tā vietā cenšoties viņu izslēgt no draudzes. Toreiz tas prasījis bīskapa iejaukšanos, lai viņš varētu pāriet uz Rīgas 5. draudzi. Šogad īsi pirms LDS Padomes lēmuma par darba atteikumu viņš dzirdējis dažādas baumas, kas izplatītas vadībai par viņu. G.Bukalders uzskata, ka, ja draudzes vadībai nav vēlēšanās kaut piezvanīt un noskaidrot, kas no baumām ir patiesība un kas nav, tas liecina par jau iepriekš pieņemtu attieksmes plānu, lai arī kā to publiski formulētu.

Tāpat viņam esot skumji redzēt to virzienu, kādā šobrīd dodas Adventistu baznīca gan Latvijā, gan vispasaules līmenī:
Draudze arvien vairāk zaudē izpratni par evaņģēliju un atgriežas pie harizmātiska fundamentālisma un legālisma — ļoti burtiskas Bībeles teksta izpratnes, skaļām lozungu frāzēm, manipulatīvām lūgšanu ķēdēm un pie “ko ēdīsim, ko dzersim, ar ko ģērbsimies?” Diemžēl tas ir kas pilnīgi pretējs Evaņģēlija vēstij.
Trešais viņam sāpīgs jautājums esot vadības attieksme pret saviem darbiniekiem. Kā piemēru viņš minēja baznīcas attieksmi pret sievietēm–mācītājām. Runa nav tikai par Ģenerālkonferences aizliegumu ordinēt sievietes. Viņam sāpot sirds arī par Latvijas mācītājām. Šoruden Transeiropas divīzija ziemas sanāksmes ietvaros Melnkalnē rīkoja retrītu sievietēm–mācītājām, lai varētu viņas garīgi stiprināt un iedrošināt. Latvijas draudžu savienība nolēma mūsu mācītājas uz šo konferenci nelaist, pat neinformējot par šādu pasākumu (sliktākajā gadījumā viņas pašas būtu varējušas meklēt sponsorus un aizbraukt). Tā neesot pirmā reize, kad Latvijas draudžu savienība ignorē Trans-Eiropas divīzijas atbalstu sievietēm–mācītājām. Tāpat attieksme pret pensionētiem mācītājiem, kuriem nemaksā pilnu algu, kā baznīcas darba kurss to nosaka. Viņš nespējot piederēt organizācijai, kas mērķtiecīgi “norok” pati savus darbiniekus, pārtiek no tenkām, un kam nav vīzijas par nākotni.

Guntis Bukalders VA sacīja, ka pašlaik viņam ir plāns darboties ārpus Adventistu baznīcas, viņš redzot Dieva vadību, savedot viņu kopā ar daudziem brīnišķīgiem kristīgiem cilvēkiem, paverot jaunu iespēju durvis.
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger Comment
    Facebook Comment

4 comments :

  1. Cilvēks, kurš sirdī būtu adventists, nekad savu draudzi neatstātu, pat ja zeme sabruktu zem kājām.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, diemžēl, līdzīgi kā Aidis, Ivo arī brālis Guntis nespēj adekvāti reaģēt uz, priekš viņa, negatīvām pārmaiņām. Gribot ieviest pārmaiņas draudzē, pats nespēja izturēt pārmaiņas. Ja jau pats nespēj, kādēļ tad draudzei būtu jāpieņem pārmaiņas kuras šie brāļi piedāvāja? Te nu ir tas klupšanas akmens.

      Dzēst
  2. Mēs ģimenē šo vārdu "zaudē" aizstātu ar citu izteiksmes formulējumu.Paldies DIEVAM par mācītāja lēmumu izvēloties turpmāko kalpošanu! Viņš (mācītājs) ir sagatavots un ir sāls ,kam jādodas pie avīm un jāturpina Jēzus mācība.Gluži tāpat,kā mācītājam Ivo.Dievs Jūs mīl!

    AtbildētDzēst
  3. Brīnišķiga izvēle.Nevar apturēt izaugsmi.Ja Guntis paliktu tur kur bija ...viņs nonāktu pats konfliktā ar sevi..nevar ignorēt tagadējo realitāti.Kam dots redzēt tas redz kam dots dzirdēt dzird..Vienīgā saikne kas ir specīga kapec nevar aiziet no SDA varbūt vecāki un bērnība pavadīta SDA garīgajā lauciņā..

    AtbildētDzēst