Mēs katrs dzīvojam savā informācijas burbulī. Tā tas ir bijis vienmēr, taču īpaši skaudri šo realitāti esam sākuši apjaust pēdējos gados. Interneta un sociālo tīklu attīstība to padarījusi ļoti aktuālu. Diemžēl pārāk bieži mēs neaptveram, ka dzīvojam savā, pašu izveidotā realitātē, kas ir tālu no objektīvās patiesības.

Šī ir sen zināma patiesība, ka cilvēks ir tas, no kā viņš pārtiek. Lielos vispārinājumos mēs to neapstrīdam. Vislabāk to var redzēt tradīcijās, kultūras vai reliģijas ietekmē. Tuvajos Austrumos daudzus gadsimtus cilvēku priekšstatu par Dievu veidojis jūdaisms, tad kristietība un visbeidzot islāms. Cilvēki piedzima un uzauga šajā kultūrvidē, un citu reliģiju viņi nepazina. Savukārt Rietumos jau vairāk kā pusotru gadu tūkstoti tā ir kristietība. Gadsimtu gaitā dažas reliģijas gan centušās savu pārliecību misionēt, taču vēsturiskais teritoriālais dalījums ir saglabājies joprojām.

To, cik ļoti pieejamā informācija spēj ietekmēt, mēs vairāk sākām apjaust 20.gadsimtā. Nacistiskā Vācija, pēc tam tirāna Staļina bērēs raudošā PSRS. Okupācijas manipulatīvās sekas mēs izjūtam joprojām. To, kā tas turpinās, šodien redzam kaimiņvalstī Krievijā, kur varai pakļautie mediji ir spējuši krieviem izveidot savu īpašo realitāti. Vēl spilgtāk to var novērot Ziemeļkorejā. Reizēm jānodreb, cik ļoti ir iespējams manipulēt ar miljoniem cilvēku apziņu.

Var šausmināties par to, kas notiek citur pasaulē. Taču patiesībā mēs katrs dzīvojam savā realitātē un bieži negribam atzīt, ka arī mūsu skats ir subjektīvs, šaurs un nepilnīgs. Mēs taču tik daudz ko neredzam, nezinām un neizprotam! Un tomēr esam pārliecināti, ka tikai mums ir vislielākā patiesība, mēs zinām vislabāk. Jā, droši vien kaut ko arī nesaprotam, taču noteikti zinām labāk nekā pārējie. Tas attiecas arī uz mani. Man nenākas viegli vienmēr apzināties, ka es zinu maz un patiesībā dzīvoju savā, subjektīvā, nepilnīgā informācijas telpā.

Pats par sevi tas nav nekas slikts. Īstenībā tā ir neizbēgama norma, jo citādi nemaz nevar būt. Mums nav iespējas redzēt visu tā, kā to redz Dievs. Taču tā kļūst par problēmu tad, ja izpratne mūs padara nepatīkami augstprātīgus. Kad mēs netieši sakām: vai nu tu pieņem manu patiesību, vai arī mums nav pa ceļam.

Lai jums nebūtu jālasa tikai viens vai divi subjektīvi viedokļi, mēs uzrunājām adventistu mācītājus Latvijā, vai viņiem ir kādi pieraksti par Kristus gaidīšanas tematiku. Paldies it visiem mācītājiem, jo visi atbildēja! Tie, kam bija, atsūtīja savus konspektus. Tāpēc nākamo nedēļu laikā, lai nebūtu tikai viens vienpusējs skatījums, katru nedēļu publicēsim teologu un mācītāju pārdomas par šo tematu: Jēzus Kristus atnākšanu gaidot.


Materiālu sagatavoja žurnālists Aidis Tomsons.

Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru