Adventistu draudžu Savienība pieņēmusi būtiskus lēmumus

Tieši šodien, 2017.gada 17.februārī, aprit gads, kopš LDS no pienākumu pildīšanas atstādināja Rīgas Centra draudzes mācītāju Ivo Rodertu. Tas kļuva par iemeslu tālākiem sāpīgiem notikumiem. Vairāki desmiti draudzes locekļu uzrakstīja iesniegumu ar lūgumu viņus uzņemt Rīgas 5.draudzē. Šie cilvēki sāka pulcēties atsevišķi Akas ielā, īrējot telpas no Metodistu baznīcas. Rīgas 5.draudze izteica viņiem atbalstu un jūnijā nosūtīja lūgumu Rīgas 1.draudzei atlaist viņus uz Rīgas 5.draudzi. Taču Rīgas 1.draudze uz izteikto lūgumu nesniedza nekādu atbildi.

Šī gada janvārī Rīgas 5.draudzes feisbuka lapā bija ievietota ziņa: tā kā pusgada laikā nav saņemta nekāda atbilde no Centra draudzes, Rīgas 5.draudze ir nobalsojusi uzņemt savās rindās tos, kas izteikuši lūgumu piederēt „piektajiem”. Savukārt pirms nedēļas bija ziņa par to, ka Akas iela turpmāk būs Rīgas 5.draudzes filiāle ar savu draudzes vecāko, sekretāru un mantzini.

Jāatzīst, izveidojās nebijusi situācija. Tādēļ trešdien, 15.februārī, jautājums tika aktualizēts Draudžu Savienības padomē. „Vēstis adventistiem” sazvanīja Draudžu savienības sekretāru, kurš ir arī Rīgas 5.draudzes mācītājs, Ģirtu Rozneru. Viņš apstiprināja, ka jautājums Draudžu savienības padomē izraisīja garas diskusijas.

Bija piedāvāti vairāki varianti, kā šo situāciju risināt. Viens no variantiem paredzēja to, ka, saskaņā ar draudzes kārtību, draudze var organizēt grupu, kas perspektīvā veidojas kā jauna draudze. Taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju un to, kādas šiem cilvēkiem ir attiecības ar Rīgas 1.draudzi, arī neskaidrības, kādas radušās sakarā ar viņu pāriešanu uz Rīgas 5.draudzi, LDS secināja, ka nekādu grupu organizēt nevajag. Tā kā šie cilvēki vēlas piederēt Rīgas 5.draudzei, tad, saskaņā ar draudžu kārtību, ikviens ir tiesīgs pāriet uz jebkuru draudzi. Un tā kā Rīgas 5.draudze jau ir izteikusi atbalstu viņu pāriešanai, tad viņu pulcēšanās Akas ielā ir Rīgas 5.draudzes kompetencē esošs jautājums. Latvijas Draudžu savienība atzina, ka jebkurai draudzei Latvijā ir tiesības pašiem lemt par savas draudzes locekļu pulcēšanās vietām un laikiem. Draudžu savienība arī līdz ar to izsaka aicinājumu Rīgas 1.draudzei, sekojot draudzes kārtībai, ļaut cilvēkiem mainīt piederību saskaņā ar viņu vēlēšanos.

Ģirts Rozners atzīst, ka šāda situācija ir nestandarta. Viņaprāt, tas noticis tādēļ, ka jau no paša sākuma nebija ievērota pieņemtā draudžu kārtība. Lūgums par draudzes piederības maiņu bija nosūtīts jau jūnija beigās, un Centra draudzei bija jāsniedz atbilde par pieņemto lēmumu. Tas nebija izdarīts, un tie, kas pulcējās Akas ielā, atzina, ka arī ar viņiem nav runāts. Tas radīja spriedzi. Ģirts Rozners gan saka, viņš zina, ka jautājums tika skatīts Rīgas 1.draudzes padomē.

Man ar Rīga 1.draudzes padomi bija tikšanās jūlijā, kur es centos skaidrot to, kas bija noticis. Aicināju visus, ņemot vērā radušos konfliktu, nolikt visus pārmetumus un iebildes malā un ļaut katram turpmāk kalpot saskaņā ar viņa ticību, izpratni un sirdsapziņu. Es arī rakstiski uzrakstīju skaidrojumu, ka šie cilvēki turpmāk grib piederēt Adventistu baznīcai, nevis pamest baznīcu, taču viņi vēlas mainīt draudzes piederību. Tāpat šīs lietas esmu skaidrojis savienības padomē un Mācītāju ētikas komitejā. Tomēr Rīgas 1.draudzes padome nekādu lēmumu tā arī nesagatavoja.
Kad bija pagājis pusgads, Rīgas 5.draudzes vecākais Andrejs Bērziņš piedāvāja rīkoties tālāk. Saskaņā ar pieņemto kārtību, šādas vēstules ir derīgas jeb aktuālas 6 mēnešus. Tā kā Centra draudze pusgada laikā nebija atbildējusi, draudzes vecākais saskaņoja ar mani ierosinājumu ļaut draudzei balsot par šo cilvēku uzņemšanu. To viņi arī izdarīja. Tā zināmā mērā bija atbalsta izrādīšana tiem, kas visu šo laiku ir gaidījuši.

Lai šobrīd jautājums tiktu sakārtots arī no formālā viedokļa, Rīgas 1.draudze tiks lūgta svītrot tos cilvēkus, kas izteikuši vēlmi pāriet uz Rīgas 5.draudzi, no Centra draudzes sarakstiem. Savukārt Rīgas 5.draudze turpinās pulcēties divās telpās, jo Akas ielā būs Rīgas 5.draudzes filiāle. Iespējams, nākotnē Akas ielā varētu tapt atsevišķa, pilntiesīga draudze, taču ne šobrīd.

Mācītājs Ģirts Rozners atzīst, ka par to domāt ir pāragri:


Cilvēki vēl tikai sāk pierast pie jaunās situācijas, un steiga šeit galīgi nav vajadzīga. Laiks nāks par labu. Ja apstiprināsies, ka šī grupa var darboties patstāvīgi, būt dzīvotspējīga un auglīga, tad var arī veidot jaunu draudzi. Bet tas nozīmēs daudz formalitāšu. Cilvēki pēc visiem satraukumiem tagad vēlas pēc iespējas lielāku mieru un koncentrēšanos uz draudzes dzīvi vienkāršā veidā. Šādai vēlmei ir jānāk no pašas draudzes, un tas nevar būt obligāts pienākums veidot kaut ko atsevišķu.

Mācītājs Dzintars Ozoliņš atlaists

Jautāts par pieņemtajiem draudžu savienības lēmumiem, LDS sekretārs atzīst, ka ir vēl viens jautājums, kas mūsu lasītājus varētu interesēt. Savienības padome ir nolēmusi pilnībā pārtraukt darba attiecības ar mācītāju Dzintaru Ozoliņu. Pagājušā gada rudenī informējām, ka Draudžu savienība grasās noslēgt vienošanos ar mācītāju par priekšlaicīgu Dz.Ozoliņa pensionēšanos, nodrošinot viņam ikmēneša finansiālu kompensāciju, lai viņa ienākumi būtu 70 procentu apmērā no mācītāja līdzšinējā atalgojuma. Arguments šādam lēmumam bija mācītāja sliktais veselības stāvoklis, zudušās darba spējas un piešķirtā invaliditāte. Tomēr šonedēļ šis Draudžu savienības lēmums tika atsaukts.

Laika posmā no oktobra līdz februārim Latvijas Draudžu savienības vadībai bija vairākas tikšanās ar Dzintaru Ozoliņu. Tika uzklausīti iebildumi un veiktas korekcijas vienošanās tekstā. Tomēr ņemot vērā to, ka Dz.Ozoliņš visus vienošanās variantus atteicās parakstīt un turpināja izvirzīt jaunas pretenzijas, tad panākt vienošanos sapratīgā termiņā nebija iespējams. Un Latvijas Draudžu savienības padome nolēma atsaukt vienošanās piedāvājumu un Latvijas likumos paredzētajā kārtībā pārtraukt darba attiecības ar Dzintaru Ozoliņu.

Draudžu savienības sekretārs Ģirts Rozners atzīst, ka šis lēmums izklausās sāpīgs. Tomēr viņš izteica pārliecību, ka šādā veidā punkts LDS attiecībām ar Dzintaru Ozoliņu netiks pielikts. Padomē esot pārrunāta iespēja, ka pēc tam, kad visas ar atlaišanu saistītās kompensācijas būs izmaksātas, padome kādā no nākamajām sēdēm izvērtēs, kādas ir iespējas sniegt atlaistajam mācītājam regulāru finansiālu atbalstu. Ģ.Rozners arī pauda pārliecību, ka Dzintars var turpināt darboties, atbalstot draudžu darbu, viņam tas nav aizliegts. Un, viņaprāt, tas arī neizslēdz iespēju mācītāju atkal aicināt darbā, ja viņa veselības stāvoklis uzlabosies.

Informāciju apkopoja A.Tomsons