Ceturtais bauslis ir vienkāršs. Tas mums liek ievērot svēto dienu, nedarot ierastos darbus, kurus mēs darām citās nedēļas dienās, neprasot šos darbus darīt arī citiem. Citādi Dievs lielākoties klusē par to, kā šo dienu turēt svētu. Viņa klusēšana sniedz mums brīvību fokusēt savu uzmanību uz Viņu, nevis mērīt mūsu sniegumu, kā mēs paklausām likumiem. Daudzi šo Dieva klusēšanu ir uztvēruši kā baltu lapu, kuru var pierakstīt ar pašu likumiem, kā sabatu turēt svētu, un kā licenci uzspiest šos likumus citiem. Senie jūdi uzrakstīja vairāk nekā 600 likumus, kā ievērot sabatu. Par tiem domāja farizeji, kad viņi apsūdzēju Jēzu sabata „likuma neievērošanā” (Mt.12:1-12; Mk.3:1-6; Jņ.9:13-16). Tieši par to Jēzus runāja, kad viņš sacīja farizejiem: „Tā jūs atmetat Dieva bausli, lai turētu savu likumu.” (Mk.7:9)

Klasisks stāsts, kas ilustrē atšķirīgo izpratni par sabata ievērošanu, ir par kādu misionāru pāri vienā no tropu salām, kas nolēma sabata pēcpusdienā iet vērot putnus. Pa ceļam viņi satika misijas studentu, kurš devās uz pludmali. Viņš nesa masku, pleznas, skābekļa balonu, nirēja apģērbu un vēl dažas nepieciešamās lietas niršanai. Misionāri domāja, ka viņš šādi neievēro sabatu un pārmetoši jautāja: „Kur tu dodies?” Viņš palūkojās uz viņu binokļiem un putnu grāmatām un tad atbildēja: „Vērot zivis.” Ja mēs uzskatām putnu vērošanu par derīgu sabatam bet ne zivju vērošanu, vai mēs neesam moderni farizeji, kas fokusē savu uzmanību uz likuma ievērošanu nevis attiecību veidošanu ar Dievu? Kā būtu, ja tā vietā, lai veidotu aizliegumu sarakstus sabatam, mēs meklētu veidus, kā būt līdzīgiem Jēzum, lai varētu darīt labu citiem sabatā?

Jesajas 58.nodaļā mēs ieraugām Dievu, kurš pārmet savai tautai. Cilvēki apgalvo, ka godā Dievu, lai gan to nedara. Viņš jautā: „Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti: kad atraisa jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu? Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka.” (6.,7.p.) Lai tā rīkotos, mums jābūt mērķtiecīgiem, veltot zināmu laiku un enerģiju.
Jēzus paziņoja, ka „ir atļauts darīt labu sabatā” (Mt.12:8). Cik daudz iespējas Dievs mums dod, lai varētu parādīt savu mīlestību darbībā, palīdzot citiem? Darot šīs labās lietas sabatā?

Manā draudzē Medisonā svarīga mūsu draudzes kultūras sastāvdaļa ir atrast jaunus, neierastus kalpošanas veidus un izmantot tās iespējas, kādas Dievs dod, lai varētu līdzdalīt Viņa mīlestību. Esmu bagātīgi svētīts, vadot kalpošanas nodaļu, kas saucas „Eņģeļu komanda”. Pēdējo septiņu gadu laikā Dievs mūs ir vedis cauri dažādiem pārsteidzošiem piedzīvojumiem. Cilvēki ir tik svētīti, palīdzot citiem, ka man bieži jautā, kas būs mūsu nākamais darbs. Man to jautāja arī 2013.gada 7.septembra dievkalpojuma starpbrīdī. „Es nezinu,” atbildēju. „Dievs man to vēl nav pateicis.”
Divas stundas vēlāk Dievs pārtrauca manus plānus izbaudīt atpūtas pilnu pēcpusdienu. Bet šoreiz viss bija neierasti. Nebija pat laiks novērtēt vajadzības, izsūtīt kādu e-pastu draudzei vai vienoties ar brīvprātīgajiem. Šī bija vajadzība rīkoties nekavējoties…
Mēs jau beidzām kopējo maltīti pēc dievkalpojuma blakus zālē, kad viens no draudzes locekļiem iejautājās, vai es zinu par notikušo ugunsgrēku Pārkeru ģimenes mājā. Šī ģimene kādreiz bija mūsu draudzes locekļi, bet bija mainījuši savu piederību par labu citai draudzei šajā apvidū. Kad savulaik viņu ģimenē piedzima pirmā meitiņa Kārena, mana sieva kļuva par viņas auklīti. Tagad Kārena jau studēja koledžā.
Tajā dienā, 2.septembrī, mājās bija tikai Kārena, tētis Marks un jaunākais dēls Timotejs. Mamma Sūzana ar vidējo meitu Alisoni bija devušās brīvdienu izbraukumā. Timotejs pamodās no sprakšķiem, kas skanēja virs viņa guļamistabas otrajā stāvā. Marks vēlāk stāstīja, ka brīdī, kad viņš bija pavēris bēniņu durvis, ieraudzījis visu liesmās. Viņi izbēga uz ielas, paķēruši tikai virsdrēbes. Trīs ugunsdzēsēju brigādes dzēsa ugunsgrēku. Jumts iebruka, un lielākā daļa no otrā stāva izdega. Bija skaidrs, ka māja nav vairs atjaunojama. Ģimene tajā dienā patvērumu meklēja pie vienas no Sūzannas māsām. Ugunsdzēsēji un apdrošināšanas kompānija aizliedza ieiet krāsmatās vairākas dienas un savākt atlikušās mantas, kamēr nebija pabeigta izmeklēšana. Tā noslēdzās piektdienas pēcpusdienā. Tagad bija sabats, un viņiem nu bija iespēja paņemt to, kas bija atlicis.
Nezinu, kāpēc mēs par notikušo nebijām dzirdējuši agrāk. Taču bija skaidrs, ka viņiem ir vajadzīga palīdzība.
Vai tā bija sinagoga, vai dīķis pie Betsaidas, vai templis, Jēzus darīja labu ik reizi, kad vien kādam bija vajadzīga Viņa palīdzība. Tagad Pārkerku ģimenei bija vajadzīga palīdzība, un mans brālis Kristū jautāja, vai mēs varam viņu atbalstīt. Mūsu reakcija bija automātiska. Mums bija tikai divi jautājumi: precīza adrese un cik daudz laika vajag, lai pārģērbtos darba drēbēs un nokļūtu tur. Ziņas izplatījās no mutes mutē un ar īsziņām. Braucot mājās, es galvā ātri sastādīju sarakstu, kādus instrumentus man jāņem līdzi. Sieva un meita sagatavoja lielu piknika grozu un pudeles ar dzeramo, kamēr es pārģērbos džinsās un darba zābakos. Cimdi, putekļu maskas, laužņi, dažādi citi instrumenti sev un citiem satilpa automašīnas bagāžas nodalījumā. Es vēl ieliku nelielu ģeneratoru, pagarinātājus, lukturus. Pa ceļam piestāju pie veikala, lai nopirktu vairākus maisus ar ledu, gribējās saglabāt dzērienu aukstu.
Kad ieradāmies, ģimene bija aizgājusi pusdienās. Mēs novērtējām situāciju un sākām novākt sasistos stiklus un citu drazu. Bijām 8 cilvēki no draudzes. Viņu vidū arī tēvs ar savu pusaudža dēlu, kurš bija Timoteja draugs. „Tēti, vai šis ir darbs, kas mums jādara sabatā?” viņš jautāja. „Vai šī ir vērsis-akā situācija?” „Nē,” tētis atbildēja, „šī drīzāk ir situācija, kad viss ganāmpulks ir akā.”
Brīdī, kad es centos pārskatīt trauku skapi virtuvē, atskanēja vēl viena palīga labdienas vēlējums. Tas bija Karls, kurš plati smaidīja un jautāja, ar ko sākt. Es viņam īsi aprakstīju situāciju, kā mēs cenšamies atrast lietas, kuras vēl var nav bojātas, varētu tikt notīrītas un vēl izmantotas. Viņš enerģiski ķērās pie darba. Karls jau vairāk nekā gadu bija bezdarbnieks. Pirms trim nedēļām „Eņģeļu komanda” palīdzēja viņam ar ģimeni pārcelties uz pienācīgu mitekli, un nu Karls ar prieku centās atbildēt saņemtajām svētībām.
Kad atnāca Sūzana, viņa sacīja, ka ir jau tikusi pāri pirmajam šokam, taču viņas seja liecināja ko citu. Viņai bija grūti ieiet sadegušajā mājā. Mūsu klātbūtne, uzmundrinošās sarunas un mīlošā darbošanās pamazām atdzīvināja viņas sejā smaidu. Mēs visas atrastās mantas iznesām zālītē un uz ceļa pie mājas. Tur tās tika sašķirotas un saliktas kastēs un somās. Divas automašīnas aizgādāja visu uz noīrēto māju, kur viņiem vajadzēs uzsākt jaunu dzīvi. Viena no sievietēm lika traukus atsevišķi, lai tos mājās vispirms nomazgātu un tad aizvestu cietušajai ģimenei.
Viens no mūsu brīvprātīgajiem bija ugunsdzēsējs no kaimiņu pilsētiņas. Kamēr mēs atpūtas brīdī tukšojām vienu no līdzpaņemtajiem ēdienu traukiem, viņš teica tā, ka visi varēja dzirdēt: „Šis ir seštūkstoš trešais iemesls, kādēļ es mīlu savu draudzi. Kur vēl jūs varētu atrast adventistu grupu, kas darītu ko šādu sabatā?”
Pēc vairāku stundu darbošanās mēs nolēmām, ka ir jābeidz. Mēs bijām sakarsuši un noguruši, un visas mūsu drēbes briesmīgi smirdēja pēc dūmiem. Tajā pašā laikā mēs jutāmies ārkārtīgi gandarīti un svētīti ar apziņu, ka esam spējuši sniegt kādu mierinājumu šādā tik briesmīgā dzīves situācijā.

Jēzus sacīja, ka ir ļauts darīt labu sabatā. Cik daudz laba jūs grasāties izdarīt nākamajā sabatā? Vai arī jūsu izpratne par to, ko nozīmē svētīt sabatu, atturēs jūs no tā?
(Viljama Noela raksts pārpublicēts no žurnāla "Adventist Today")
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru