Rīgas 1.draudzes mācītājs Ivo Roderts uz 3 mēnešiem ir atstādināts no savu pienākumu veikšanas. Tā 17.feburārī nolēmusi Septītās dienas adventistu Draudžu savienības padome. Lēmums pieņemts, 7 padomes locekļiem balsojot par un 1 pret. Zināms, ka padome lemšanas brīdī nav bijusi pilnā sastāvā.
Draudžu savienības padome bija saņēmusi 47 draudzes locekļu parakstītu vēstuli ar sūdzību par mācītāju. Reaģējot uz to, pirms pāris nedēļām tika izveidota īpaša Mācītāju ētikas komiteja, kura tikās ar I.Rodertu, pārrunāja radušos situāciju un vienojās, ka mācītājs satiksies ar katru no sūdzības parakstītājiem un pārrunās vēstulē minētās pretenzijas. (Ar sūdzības saturu varat iepazīties šeit...)

Atbildīgais par ētikas komisiju bija LDS padomes loceklis, mācītājs Tālivaldis Vilnis.
Tomēr 17.feburāra vakarā, T.Vilnim klāt neesot, LDS Padomes sēdē, lai gan jautājums nebija iekļauts dienaskārtībā, tas tika atkal aktualizēts. Esošie Padomes locekļi nolēma atcelt iepriekšējo Padomes lēmumu un pārtraukt lietas izskatīšanu Mācītāju ētikas komitejā, un reaģēt uz vēstulē minētajām sūdzībām nekavējoties. Tika pieņemts lēmums par tūlītēju mācītāja atstādināšanu, jo mācītāja rīcība, kā uzskata Padome, var kaitēt Baznīcas un draudzes locekļu interesēm.

Tā kā pats Ivo Roderts uz Padomes sēdi nebija aicināts, tad lēmums par atstādināšanu viņam tika darīts zināms 18.februāra rītā. Ņemot vērā to, ka Padome sūdzību bija izskatījusi bez I.Roderta klātbūtnes, viņš ir saņēmis uzaicinājumu ierasties uz vienu no nākamajām Padomes sēdēm 2.martā. Atstādinātajam mācītājam pārmet draudzes šķeltniecību, atkāpšanos no Adventistu baznīcas pamatmācībām un ētikas normu pārkāpumus. Kamēr draudze būs bez sava mācītāja, tā pienākumus uzņemas Padomes loceklis Andrejs Āriņš.

  • Ir kļuvis zināms iemesls, kādēļ Draudžu savienības padome trešdienas vakarā tik steidzīgi pieņēma lēmumu par Rīgas Centra draudzes mācītāja Ivo Roderta atstādināšanu no amata. Saskaņā ar pausto draudzei, Draudžu savienības padome bija saņēmusi sūdzību, ka I.Roderts Mācītāju Ētikas komitejas rosinātajās tikšanās reizēs esot izteicis draudus un izdarījis spiedienu uz vēstules parakstītājiem. 

Sestdien, 20.februārī, Rīgas Centra draudzes locekļi uzzināja, ka viņu mācītājs Ivo Roderts ir atstādināts. Sabata dievkalpojumā ar uzrunu kalpoja bīskaps Vilnis Latgalis. Kad dievkalpojums bija beidzies, draudzes locekļi tika lūgti apsēsties, un viņus informēja par radušos situāciju. Draudzei tika paziņots Draudžu savienības padomes pieņemtais lēmums, un arī pieminēts iemesls, kādēļ padome tā rīkojusies. Šajā brīdī draudze uzzināja, ka sarunās, kas mācītājam Ivo Rodertam bija notikušas ar dažiem sūdzības parakstītājiem, viņš esot izteicis draudus un izdarījis spiedienu uz draudzes locekļiem, tādēļ pieņemts lēmums Ivo Rodertu atstādināt nekavējoties.

Tā kā Ivo Roderts šīs sarunas organizēja tā, lai katrā sarunā klāt būtu arī viens draudzes vecākais, tad divi draudzes vecākie Elita Lapiņa un Ainārs Līcītis, kuri piedalījās sarunās, sniegs savas liecības Draudžu savienības padomei.

„VA” sazvanīja abus draudzes vecākos. Elita Lapiņa atteicās sniegt jebkādu komentāru, sakot, ka viņa interviju nesniegs, bet viņai atbilde ir zināma, un viņa to darīšot zināmu trešdien padomes sēdē. 
Savukārt Ainārs Līcītis apgalvoja, ka tajās sarunās, kurās viņš ir piedalījies, viņš nekādus draudus nav dzirdējis. Viņš to apliecināšot arī savienības padomei.

Ivo Roderts sazvanīts atzina, ka ir dzirdējis šādus pārmetumus, taču viņam esot tos grūti komentēt.
„Tā ir problēma, jo es neapzinos, ka esmu kādam draudējis. Ja es zinātu vārdus, kuri man to pārmet, tad es varētu atbildēt. Esmu šajās dienās pārdomājis, kurus no maniem vārdiem varētu traktēt kā draudus. Man nāk prātā divi gadījumi. Vienā no sarunām bija šāda epizode: Mēs ar māsām secinājām, ka mūsu viedokļi atšķiras, un tad māsas man teica: „Ivo, tev ar mums vēl gadu būs jāpaciešas, līdz nākamajām vēlēšanām. Jo tikai tad tu varēsi mūs dabūt ārā.” Uz ko es atbildēju: „Bet ja jums problēmas ar mani sastrādāties, arī jūs varat ņemt baltu lapu un tūdaļ rakstīt atlūgumu.” Tāds bija vienas sarunas fragments.
Un tad, neatminos, ar kuru cilvēku, bet bija šāda saruna. Viņš man pārmeta, ka es esmu pārkāpis tādu un tādu draudzes kārtības punktu. Uz ko es atbildēju, ka arī vēstules rakstīšana, neizrunājoties ar mani, ir viens no punktiem, par kuriem draudzes kārtībā ir paredzēta disciplinārlieta. Lūk, šādas ir divas epizodes, ko es šajā sakarā esmu pateicis. Tādu gadījumu, kad es būtu sacījis, ka vajag atsaukt parakstus vai sūdzību, tādas runas noteikti nav bijušas. Visās manās sarunās klāt bija kāds no draudzes vecākajiem. Varbūt viņi kaut ko atcerēsies, ko es esmu piemirsis. Esmu arī domājis, kāpēc mani tagad apsūdz draudos. Varbūt es kļūdos, bet vai nav tā: kādam vai kādiem no tiem, kas organizēja manu noņemšanu, palika bail, ka viņiem var neizdoties? Jo bija sarunas, kurās mēs secinājām, ka cilvēki nemaz neiebilst visos tajos punktos, kādi ir sūdzībā minēti. Mēs izrunājāmies, paspiedām roku, apkampāmies. Kādi nobijās, ka mēs visu nolīdzināsim. Es citu iemeslu neredzu, kāpēc bija jāpārtrauc iespējas visu izrunāt un tagad apgalvot, ka es draudu. Ko tad es varu piedraudēt? Mācītājs nevar nevienu nedz izslēgt no draudzes, nedz kādam atņemt amatu. Tāda draudēšana taču būtu bezjēdzīga. Ja nu vienīgi viņi nedomā, ka es piedraudēju izrēķināties fiziski. Šādi apgalvojumi pat loģikas līmenī pieklibo.”

Tālivaldis Vilnis, kurš vadīja izveidoto Mācītāju Ētikas komiteju un rosināja Ivo izrunāties ar visiem sūdzības rakstītājiem, atzīst, ka viņam ir žēl, kā viss ir turpinājies: „Man ir grūti saprast, ko šādā situācijā varētu saukt par draudiem un šantāžu. Kad es saņēmu sūdzību un prasīju Ivo, vai tu esi runājis ar tiem, kas sūdzas, viņš teica, ka nav. Un man bija ideja dot cilvēkiem iespēju izrunāties. Lai mācītājs zina, ko šie cilvēki īsti grib un kādas ir viņu prasības. Pēc tam, kad visi ir uzklausīti, viņi var sanākt kopā un domāt, ko ar to visu darīt. Jo arī Ivo teica, ka, ja viņš secinās, ka 90 procentiem ir cita vīzija, tad sadarbība draudzē nav iespējama. Bet to vajadzēja noskaidrot. Es Bībelē neatrodu tādu vēstuļu rakstīšanu. Tur ir minētas tikai sarunas un sarunas. Jo vēstule nekad neatspoguļo visu informāciju.”
Tālivaldis ir pārliecināts, ka nākotnē konflikti draudzēs tikai pieaugs: „Arī sabiedrība polarizējas, un visu laiku dzirdam par skandāliem gan partijās, gan arī biedrībās un kristīgās konfesijās. No katra konflikta mēs varam mācīties, kā labāk tos risināt. Es savā dzīvē esmu risinājis daudzus konfliktus, bet jāsaka, ka lietas kļūst daudz sarežģītākas. Esmu arī cilvēks, kuram gribas no sirds ļoti izrunāties ar katru cilvēku, jo uzskatu visus par brāļiem un māsām Kristū. Tāpēc, ja man būtu jādodas šāda konflikta risināšanā atkal vēlreiz, tad es jau laikam dotos kāda jurista pavadībā, lai zinātu, kurā brīdī jautāt šo vai to, kā piefiksēt visus izteikumus, kā saskaņot protokolu, ko runāt un ar ko, lai nebūtu ne mazāko pārpratumu. Man pašlaik nav skaidrs, kā viss risināsies tālāk. Bet manā skatījumā mums ir jāiemācās visu risināt sarunu ceļā. Ja kādam šķita, ka mācītājs izdara spiedienu vai šantažē, viņš varēja pieaicināt vēl kādu un tad atkal runāt. Jo mācītājam arī ir tiesības kaut kam nepiekrist, tāpat kā draudzes loceklim ir tiesības kaut kam nepiekrist. Bet bez sarunām, bez savstarpējas cieņas mēs nekur nenonāksim.”

Mēs turpināsim sekot notikumu attīstībai.
(Informāciju sagatavoja Aidis Tomsons)
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru