tag:blogger.com,1999:blog-15754163131293021042024-03-06T07:30:14.288+02:00Vēstis AdventistiemIvo Rodertshttp://www.blogger.com/profile/12941996965918602129noreply@blogger.comBlogger289125tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-18161389427808496422023-08-26T05:00:00.007+03:002023-08-26T22:05:21.518+03:00Adventistu Baznīcas administrācijā būtiskas pārmaiņas<div>Adventistu baznīcas kongress, kas norisinājās no 24.augusta, ir nesis būtiskas pārmaiņas baznīcas vadībā. Ir jauns baznīcas vadītājs, jauna padome un ir dažas pārmaiņas arī nodaļās. <br /><br />
Baznīcai ir jauns bīskaps – mācītājs Imants Ģipslis. <br />
Tāpat darbu uzsāks jauns mantzinis Dāvis Priede. <br />
Pārmantotību nodrošinās sekretārs Daumands Sokolovskis. <br /></div>
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBLn0UNT1XzZ2pGUqPIa67njPp8BxR5xyZ8ur68InMtjFWn0t4GsBpn4rY7PO-27RFPVRGQuFldgNckMnyqJc72PCxp_8P3i9HeY-Xit_LbgmDE9douFj8yQqdIndtg2VNsv9qpEi9vBJ4Ce9Mv_tnzk7ltYVqXX7RyAh8sBe-OrUK4taQLKGzBlZZ-vY/s1600/B12A_1.jpg" style="display: block; padding: 1em 0; text-align: center; "><img alt="" border="0" data-original-height="1800" data-original-width="1800" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBLn0UNT1XzZ2pGUqPIa67njPp8BxR5xyZ8ur68InMtjFWn0t4GsBpn4rY7PO-27RFPVRGQuFldgNckMnyqJc72PCxp_8P3i9HeY-Xit_LbgmDE9douFj8yQqdIndtg2VNsv9qpEi9vBJ4Ce9Mv_tnzk7ltYVqXX7RyAh8sBe-OrUK4taQLKGzBlZZ-vY/s1600/B12A_1.jpg"/></a></div>
<div>Pamatīgi atjaunināta arī Latvijas Draudžu savienības padome. No līdzšinējās padomes locekļiem darbu turpinās tikai trīs – sekretārs Daumands Sokolovskis, Raivis Kaspars un Oļegs Mihailovs. Visi pārējie ir ievēlēti no jauna. Te ir jaunās padomes locekļi:<br />bīskaps Imants Ģipslis,<br />sekretārs Daumands Sokolovskis,<br />mantzinis Dāvis Priede, <br />Jana Janišauska,<br />Daumants Kleimanis,<br />Raivis Kaspars,<br />Sigita Pešele,<br />Oļegs Mihailovs,<br />Tālivaldis Vilnis,<br />Līvija Baltrušaite-Karzone,<br />Misijas nodaļas vadītājs – to izraudzīsies jaunā padome. <br /><br /></div>
<div>Ir ievēlēti arī nodaļu vadītāji. Tur gan tik būtiskas pārmaiņas nebūs.<br />Izglītības nodaļu no Andreja Āriņa pārņems mācītāja Līvija Baltrušaite-Karzone, <br />Mūzikas nodaļu turpinās vadīt Jana Janišauska. <br />Mācītāju kalpošanas nodaļu no Andreja Āriņa pārņems Tālivaldis Vilnis, <br />Sabatskolas un personīgās kalpošanas nodaļu turpinās vadīt Andris Pešelis. <br />Draudzkopības nodaļai vadītājs arī turpmāk būs Ainars Gailis, <br />Jauniešu nodaļu gan turpmāk vadīs Jana Jansone. <br />Par izdevniecību „Patmos” turpinās rūpēties Anitra Roze,<br />un Ceļa meklētāju direktore joprojām būs Judīte Plendišķe. <br />Nemainīsies arī Lūgšanu nodaļas vadība – tā būs Baibas Bērziņas pārziņā -, <br />un Veselības nodaļu turpinās vadīt Agris Bērziņš.</div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-23401753035042209362023-08-25T08:00:00.009+03:002023-08-25T18:45:38.592+03:00Sabalansētā lēmēju komandaPirmā Latvijas Draudžu savienības (LDS) kongresa diena ir aiz muguras. Noslēdzies arī darbs organizācijas komitejā, kurai bija jāizvirza šī kongresa galvenie lēmēji. Vakarā pēc darba šajā komitejā mani pārņēma tāds nogurums, ka nespēju aizmigt. Mēs demokrātiskā ceļā bijām izvirzījuši ievēlēšanas komitejas sastāvu, par kuru es nepriecājos.<br /><br />Izraudzīšanas process nav detaļās izpaužams – to prasa iekšējās kārtības noteikumi. Tāpēc padalīšos ar kopsavilkumu un pārdomām, kas izriet no publiski pieejamās informācijas un balsošanas rezultātiem.<br /><br />Organizācijas komiteju veidoja 44 visu Latvijas draudžu pārstāvji. To vadīja Baltijas ūnijas prezidents Ivo Käsk. Darbs ilga aptuveni 3 stundas. Bet vadītājs to organizēja profesionāli, nodrošinot visu viedokļu demokrātisku izskatīšanu. Tāpēc iegūtais rezultāts atspoguļo klātesošo vairākuma izvēli. <br /><br />Saskaņā ar kongresa statūtiem, izvirzot ievēlēšanas komitejas locekļus, “cik vien iespējams jāsaglabā līdzsvars starp Savienības darbiniekiem un draudzes ierindas locekļiem, kuri pārstāv dažādas darba nozares un Latvijas reģionus”. Arī organizācijas komitejas mērķis bija izvirzīt sabalansētu lēmēju komandu, kas pēc iespējas pārstāvētu visu Latvijas draudzi.<br /><br />Kāda tad ir izvirzītā un kongresa apstiprinātā ievēlēšanas komiteja? Tā sastāv no 13 locekļiem, no kuriem ūnijas prezidents ir vadītājs, 5 draudžu savienības darbinieki (ieskaitot ūnijas darbiniekus) un 7 ierindas locekļi. Četri locekļi ir no Rīgas, astoņi – no reģioniem (Dobele, Liepāja, Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Saldus u.c.). Lēmēju sastāvā ir četras sievietes un astoņi vīrieši (neskaitot vadītāju). Starp visiem latviešiem ir arī viens krievvalodīgo pārstāvis no Rēzeknes draudzes.<div><br />Ivo Käsk – vadītājs<br />Ēriks Irmejs<br />Liene Logina-Kurpniece <br />Daumants Kleimanis<br />Dāvis Priede <br />Juris Cīrulis <br />Elita Lapiņa<br />Vitālijs Mačņevs<br />Inga Šļakota<br />Tālivaldis Vilnis<br />Dainis Rudzītis<br />Normunds Ģipslis<br />Līvija Baltrušaite-Karzone<br /><br />Iespēju robežās zināms līdzsvars ir iegūts. Kas man neļauj par to priecāties?<br /><br /><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSlDykvEb5BDH0r69LxZ5d3ILRC2V8gDyIQ9XScosw0Xexab5LOJni3FXLGw94yl-ngViUuotJ_P2EbTkASeNjTJIzdmQ7bbIlRdhVC9TF60TtQmwTkt-KDnyNMBsbLrGtlF1iS8dy3eUAq9jybCjoOZjE67egyVBMR8kvVVEtNxwamu-U02nLecNr1a8/s592/LDS-kongress_Ulvis.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="250" data-original-width="592" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSlDykvEb5BDH0r69LxZ5d3ILRC2V8gDyIQ9XScosw0Xexab5LOJni3FXLGw94yl-ngViUuotJ_P2EbTkASeNjTJIzdmQ7bbIlRdhVC9TF60TtQmwTkt-KDnyNMBsbLrGtlF1iS8dy3eUAq9jybCjoOZjE67egyVBMR8kvVVEtNxwamu-U02nLecNr1a8/s16000/LDS-kongress_Ulvis.jpg" /></a></div><br />Manā izpratnē un sajūtu līmenī šis sastāvs nav sabalansēts uzskatu un novirzienu ziņā. Vai tad draudzē mēs visi neesam vienoti? Jā, mums nav partiju, bet dažādība uzskatos pastāv. Vieni ir konservatīvāki, vieni liberālāki, citi pa vidu. Vieni atbalsta sieviešu ordināciju, citi nē. Vieni atbalsta LGBT kopienas tiesības, citi ir kategoriski pret tām. Vieni ir atvērti pret zinātniskiem atklājumiem, citi tos uztver ar ļoti lielu skepsi, ja nesakrīt ar Bībeles burtisko interpretāciju. Šo sarakstu var turpināt.<br /><br />Nevar teikt, ka izvirzītā komiteja nepārstāv dažādus uzskatus. Bet noteikti nospiedošs pārsvars ir vienā pusē.<br /><br />Mans iespaids pēc dalības organizācijas komitejā un kongresā kopumā ir tāds, ka līdzsvars starp dažādi domājošiem pašreiz nav draudzes prioritāte. Tā ir tēma, par kuru atklāti nerunā. Laikam nav pieņemts pamatot savu izvēli ar to, ka mums sakrīt vai nesakrīt viedokļi. Tomēr tieši šis arguments, šķiet, ir galvenais virzītājspēks, izvirzot kandidātus komandai, kas lems visu draudžu tuvāko nākotni.<br /><br />Šajā ziņā es nedaudz apskaužu partiju sistēmu, kas ir valsts valdībā. Iedalījums virzienos un uzskatos tiek atklāti definēts, un cilvēkiem ir iespēja izvēlēties sev atbilstošo. Draudzē atklātu partiju nav un nebūs, bet neredzami, miglaini novirzieni, kas sačukstas, ir un vienmēr būs. Tie vienmēr būs noteicošie, kas virzīs katru kongresa un arī draudzes vadības darbu. Bet nekad nebūs iespēja par tiem atklāti balsot vai mudināt uz dažādo novirzienu līdzsvaru.<br /><br />Kādas sekas ir tam, ka pie teikšanas ir tikai viena virziena jeb vienas “domas” pārstāvji. To mēs varam redzēt pagājušos gados. Ir atlaisti vairāki spējīgi mācītāji tieši atšķirīgo uzskatu dēļ. No draudžu savienības ir atdalījusies liela draudze. Kongresā izdalītā draudzes locekļu skaita statistika pēdējos sešos gados ir negatīva. Iemesli tam var būt dažādi. Tomēr par “veiksmes stāstu” mēs to nosaukt nevaram.<br /><br /><u>Draudzes locekļu skaita izmaiņas 2018 – 2023(1/2)</u><br />Gads <span> </span> 2018<span> </span>2019<span> </span>2020<span> </span>2021<span> </span>2022<span> </span>2023(1/2)<br />Cilvēki<span> </span>-29<span> </span>-43<span> </span>-17<span> </span>-90<span> </span>-7<span> <span> </span></span>-21<br /><br />Noslēgumā vēlos rosināt pārdomas par to, kas ir draudzes vērtība? Vai tā ir vienotība mācībā un uzskatos, kas mums tik ļoti jāsargā? <br /><br />Es gaidu to brīdi, kad draudze atzīs, ka tā neizbēgami sastāv no dažādi domājošiem, izpratnes ziņā dinamiskiem locekļiem, un uztvers to kā savu lielāko vērtību. Tad kongresos organizācijas komiteja rūpēsies, lai pie draudzes nākotnes lemšanas tiktu pārstāvēti dažādie “domu” novirzieni. Bet tā laikam būs jau paradīze. <br /><br /><div style="text-align: right;"><i>Ulvis Skadiņš</i></div><div style="text-align: right;"><i>Jelgavas draudzes vecākais,</i></div><div style="text-align: right;"><i>Latvijas Draudžu savienības kongresa delegāts</i></div></div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-11480271102642486612023-04-15T13:00:00.022+03:002023-08-25T18:51:34.390+03:00Laiks atteikties no mācības par svētdienas likumu!<h4 style="text-align: left;">Vai septītās dienas adventisms spētu pastāvēt bez mācības par svētdienas likumu — un vispārējās apsēstības ar to? </h4>
<div>Iespējams, daudzi uzskata: ja mēs atteiksimies no mācības par svētdienas likumu, mūsu baznīca iznīks un pajuks. Šīs bailes zināmā mērā ir pamatotas. Biju mācītāju sanāksmē, kur notika videokonference ar Džordža Naita piedalīšanos. Mani nedaudz pārsteidza viņa sacītais šajā pasākumā, jo vienmēr pret viņu esmu izturējies ar simpātijām, uztverot viņu kā saprāta balsi mūsu konfesijā. No makiavellisma pozīcijām spriežot, viņa domu gājiens gan bija racionāls — tādā nozīmē, ka mērķa sasniegšanai der arī ne paši godīgākie un ētiski nevainojamākie paņēmieni. Adventistu izglītības sistēmu Naits ieteica veidot pēc 20. gadsimta 30. un 40. gados Vācijā pastāvējušā „Hitlerjūgenda” parauga. Viņš norādīja, ka adventisms neizdzīvos, ja neķersies pie šāda veida smadzeņu skalošanas. <br /><br />
Pajautāju saviem kolēģiem, vai viņi ir dzirdējuši par „Lielo melu” koncepciju. „Lielie meli” bija nacisma propagandas pamats. „Lielie meli” — tie ir tik lieli meli, ka mazais cilvēks nekad pat nenoticēs, ka kāds spēj izdomāt un oficiālā līmenī izplatīt tik lielus melus. Mazais cilvēks arī melo, bet viņa meli ir ļoti mazi. Viņš nespēj iedomāties, ka kāds varētu melot tik ļoti. Tāpēc, sastopoties ar Lielajiem meliem, viņš tos pat neanalizē — viņš tiem tic. Lielie meli ir galvenais propagandas līdzeklis postpatiesības laikmetā, un tā ir smadzeņu skalošana. <br /><br />
Jautājums ir: vai mēs vēlamies, lai adventisms pamatotos Lielajos melos? Izskatās, ka tieši uz to mēs ejam. Tādā nozīmē, ka mums jau ir vairākas „Lielo melu mācības” un daudzi adventisti tik ļoti netic, ka var tikt maldināti tik augstā līmenī, ka labāk izvēlas tam visam ticēt.<br />
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhwn07t-NrO1MzGmKoSeA2rk2zej9U0q544Ey4kL-AiSSa4IuZKWfYG_1vUr3mgZDcu2KpPisWPXxUCWBdUWTfGXqMQLXFP1MQwZ7-0PWAA01yJxyKxAD6YwUEK5Y-7GnReUMsTcOpWUbI6ujdfu7eN0-U3tfSFLTyUQrAXKtkg1q332lXknjRH94Lt/s1600/Afraid%20of%20sunday.jpg" style="display: block; padding: 1em 0; text-align: center; "><img alt="" border="0" data-original-height="3164" data-original-width="5139" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhwn07t-NrO1MzGmKoSeA2rk2zej9U0q544Ey4kL-AiSSa4IuZKWfYG_1vUr3mgZDcu2KpPisWPXxUCWBdUWTfGXqMQLXFP1MQwZ7-0PWAA01yJxyKxAD6YwUEK5Y-7GnReUMsTcOpWUbI6ujdfu7eN0-U3tfSFLTyUQrAXKtkg1q332lXknjRH94Lt/s1600/Afraid%20of%20sunday.jpg"/></a></div>
Vai adventisms var izdzīvot bez meliem par to, ka dzīvībai uz zemes ir tikai 6000 gadu, bez meliem par to, ka 1.Mozus grāmata sniedz zinātnisku pasaules ainu, ka Atklāsmes grāmata — tā ir zinātne un ka Elena Vaita nav pieļāvusi nevienu kļūdu? <br /><br />
Savās teoloģiskajās debatēs mēs izturamies piesardzīgi un par šīm lietām nerunājam, bet patiesībā tās mums kalpo par burbuli, kurā slēpties, lai pasargātu savas ievainojamākās jūtas. Ieslēguši savas vārīgās vietas ehokamerā, mēs sākam justies droši un pārliecināti, ka jebkurš, bez aizspriedumiem lasot Bībeli, nonāks pie tiem pašiem secinājumiem, pie kādiem esam nonākuši mēs, — jo citādi nemaz nav iespējams iedomāties. <br /><br />
Vai mēs varam izdzīvot bez tā visa — un galvenokārt bez svētdienas likuma, kas ir vislielākie meli, kādus esam sev iestāstījuši? Manuprāt, varam — un īstenībā tikai tā arī spēsim izdzīvot. <br /><br />
Ja adventisms turpinās pieķertiem tamlīdzīgām nepatiesībām, tad tas iznīks vienas vai divu turpmāko paaudžu laikā. Bet, ja mums pietiks spēka dzīvot patiesībā, ļaut, lai patiesība dara mūs brīvus, ja mums atradīsies drosme, kādas pietrūka jūdiem Jēzus laikā, tad adventisms izdzīvos. Taču tas piedzīvos sijāšanu, jo īstais iemesls, kāpēc daudzi adventisti turpina iet baznīcā, ir viņu bailes svētdienas likuma priekšā. Daudzi adventisti ievēro sabatu, jo baidās no svētdienas likuma. Viņi pieturas pie šīs mācības, jo ir pārliecināti: ja kādi no tās atteiksies, tie pieņems zvēra zīmi, un pār tiem kritīs septiņas sodības. <br /><br />
Šādu melu toksiskais efekts spiež mūs palikt draudzē. Tāpēc arī sabatskolā mēs atkal un atkal mācāmies apokaliptiskās doktrīnas, kuru pamatošanai nav citu argumentu kā vienīgi bailes. Tādi mācību materiāli tikai atkārto visiem zināmos melus, jo mūsu vadītāji apzinās, ka runas par svētdienas likumu ir nepieciešamas, lai noturētu cilvēkus draudzē. Bet mana pārliecība ir, ka mums jāiegūst drosme, lai atzītu patiesību, un ka draudze izdzīvos, ja vien pieņems patiesību. <br /><br />
<b>Kas īsti ir svētdienas likums?</b> Tā nav teoloģija, tas nav ticības jautājums, tā nav Bībeles mācība. Svētdienas likums — tā ir sazvērestības teorija. Un — kā katrā sazvērestības teorijā — tajā sajaucas kopā meli, paranoja, bailes, fantāzija, kas šur tur satur arī dažu labu patiesības graudu. <br />
Svētdienas likuma dēļ mēs savā ticības mācībā esam nolaidušies līdz pretkristīgai pozīcijai. Kā to saprast? Kristietība pēc būtības ir Vecās Derības piepildījums. Bet mēs esam izstrādājuši tādu teoloģiju, kas attaisno mūsu apsēstību ar svētdienas likumu un sabata centrālo lomu. Sabatu mēs esam padarījuši par centrālo tēmu savā „kristīgajā” teoloģijā. Sabats nevar būt kristīgās teoloģijas centrā, jo centrā ir krusts, Jēzus nāve un augšāmcelšanās — un nekas cits. Bet mēs centrā esam nolikuši sabatu, mācīdami, ka tieši sabata ievērošana galu galā būs izšķirošais jautājums, kas novedīs pie apzīmogošanas ar Dieva zīmogu. Es nekādā ziņā negribu teikt, ka mums būtu jāatsakās no sabata ievērošanas; tomēr sabatam nav jābūt visa centrā. Tā mēs pakāpeniski esam ieslīguši „kristīgā” jūdaismā. Lai gan saucamies par kristiešiem, mēs vairs īsti neesam kristieši. <br /><br />
Pievienošu trīs argumentus, kas pamato tikko teikto.<br />
Pirmkārt, mūsu ierastais uzsvars uz apokaliptiskajiem notikumiem noved pie bailēs balstītas reliģijas. Jēzus mums saka: „Nebīstieties!” (Mt 24) Jānis māca, ka tur, kur ir Dievs, nav baiļu. Bailes un ticība ir divi savstarpēji izslēdzoši faktori, tāpat arī bailes un mīlestība. Mūsu teoloģija ir pamatota bailēs — un pie kā tas noved? Paskatieties tikai uz mūsu apsēstību ar pāvestu! Pāvests ir nokļuvis mūsu ticības centrā — un tā rezultātā mēs nevaram gūt īstu mīlestības un ticības pieredzi. <br /><br />
Otrkārt, svētdienas likuma teoloģija kavē mūsu izaugsmi, jo rada dihotomiju — mēs un visa pārējā pasaule. Mēs tiksim vajāti, mēs saņemsim Dieva zīmogu, bet visi pārējie saņems zvēra zīmi. Tā rezultātā viss pasaulē kļūst aizdomīgs. Mēs esam nonākuši pašu veidotā burbulī, kurā norisinās visa mūsu dzīve. Mums vajag, lai viss mums ir adventistu — grāmatas, skolas, draugi, pasākumi utt. Šī adventistu tīrība neļauj mums pieņemt visu, kas pasaulē ir vērtīgs. Kad es saku vārdu „pasaulē”, mūsu uzacis saraucas, mēs sakām sev, ka viss pasaulīgais ir no velna. Mēs nevaram augt, ja esam sevi ieslēguši burbulī un nonākuši subkultūrā. <br /><br />
Un, visbeidzot, svētdienas likums līdzinās ebreju holokaustam, vien ar to atšķirību, ka holokausts bija reāls, bet svētdienas likums ne. Taču savos prātos mēs esam atkārtojuši šo pravietojumu tik daudz reižu, ka, lai gan tas nekad nav noticis un nekas neliecina, ka tas varētu notikt, mums tas ir reāls. It kā mēs būtu pārcēlušies nākotnē ar laika mašīnu un zinātu, kas tur notiks. Mums šīs apokaliptiskās nākotnes ainas ir tik reālas, it kā mēs tās jau būtu piedzīvojuši. Mēs visi zinām, kā tas notiks: mēs bēgsim kalnos, mūs mēģinās nogalināt, un tad parādīsies Jēzus un mūs izglābs. Mums šī pieredze no nākotnes ir tik reāla, it kā mēs to jau būtu piedzīvojuši pagātnē. Mēs esam kā ebreji, kas dzīvo savos geto, apsēsti ar domu, ka visa pasaule ir pret viņiem, visi viņus ienīst. Bet viņus jūs varat saprast, jo viņu vēsturē ir bijis holokausts. Taču mūs vajā tāda pati paranoja, lai gan mēs nekad neesam piedzīvojuši holokaustu, mūs neviens nekad nav vajājis. Jā, komunisma laikā mums bija problēmas, jo tas bija totalitārs režīms, mēs atšķīrāmies no pārējiem, un visiem bija jābūt vienādiem, tāpēc mums bija konfliktsituācijas. Bet mēs netikām vajāti tādēļ, ka neatzīstam svētdienu par pielūgsmes dienu. <br /><br />
Gaidāmās vajāšanas mums ir reālas — jo esam tās izdzīvojuši caur evaņģēlistu runām, caur slaidiem Atklāsmes semināros, esam lasījuši par tām „Lielajā cīņā”. Tāpēc tās mums ir tik reālas — un saindē visu mūsu garīgo pieredzi. Daudziem atteikties no domas par svētdienas likumu būtu tas pats, kas ebrejiem atteikties no holokausta vēstures. Daudzi ebreji uzstāj, ka holokaustu nedrīkst aizmirst, jo, ja mēs to aizmirsīsim, tas atkārtosies, vai arī mēs zaudēsim savu identitāti. Un ir citi, kas saka: aizmirsīsim to, jo vēsture ir pilna ar tamlīdzīgiem precedentiem, ar noziegumiem pret mums līdzīgiem, un holokausts bija tikai viens no tiem; iesim tālāk! <br /><br />
Tā arī es saku: iesim tālāk, aizmirsīsim svētdienas likumu! Bet, ja mēs to aizmirsīsim, vai mēs nezaudēsim savu identitāti? Vai tad mums būs iemesls nākt uz draudzi un būt adventistiem?<br />
Bet, ja tādi ir mūsu motīvi, tad jo vairāk mums vajag tos aizmirst. Iet uz draudzi ir labi, ievērot sabatu ir labi, meklēt Dievu ir labi; bet, ja jūsu motīvi ir slikti, tad tas vairs nav labi.<br />
Es mudinu: atstāsim šo sazvērestības teoriju, kas kļuvusi par mūsu reliģiju, šo elkdievīgo zemošanos svētdienas likuma priekšā, šo apmātību ar domu, ka visa pasaule sacelsies pret mums, jo tas nekad nenotiks! Būsim drosmīgi un teiksim „nē” mūsu vadītājiem, kuri cenšas mūs noturēt šajā toksiskajā burbulī, paudīsim savu pretestību mācītājam un sabatskolas vadītājam! <br /><br /></div>
<div style="text-align: right;">Mācītājs Edmonds Konstantinesku</div>
<div style="text-align: right;"><span style="font-size: x-small;">Oriģināls: <a href="https://youtu.be/U-ekJDSIHuw" target="_blank">https://youtu.be/U-ekJDSIHuw</a></span></div>
<div style="text-align: right;"><span style="font-size: x-small;">No rumāņu valodas krieviski tulkojis Igors Belijs</span></div>
<div style="text-align: right;"><span style="font-size: x-small;">No krievu valodas latviski tulkojis Niklāvs Adats</span></div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-33009872662046329562022-09-16T12:00:00.011+03:002022-09-22T18:19:31.135+03:00Par VA nākotni<div>Jādomā, visi VA lasītāji ir pamanījuši, ka pēdējā laikā portālā tikpat kā nekas nenotiek. Jaunu rakstu nav, ļoti reti kaut kas tiek publicēts vai reklamēts. Iemesls tam ir vienkāršs – visi trīs VA valdes locekļi ir daļa no Rīgas Adventistu draudzes, kas pagājušajā gadā nobalsoja par izstāšanos no Latvijas draudžu savienības Adventistu baznīcā, kļūstot par neatkarīgu Septītās dienas adventistu draudzi. <br /><br /><b>
Nodibinājuma "Vēstis adventistiem" Valdes priekšsēdētājs, žurnālists Aidis Tomsons stāsta par patreizējo situāciju:</b> <br />
Tā tas diemžēl bija, ka VA tapa līdz ar Rīgas Centra draudzes mācītāja Ivo Roderta atstādināšanu, vēlāk atlaišanu no darba. Šie notikumi risinājās mūsu garīgajā ģimenē, un mēs nespējām norobežoties, paliekot malā. Lai arī kā mēs gribējām nākamajos gados savos rakstos mazāk runāt par negatīvajiem procesiem baznīcā, mēs nevarējām noklusēt arī tos. Līdz ar to izveidojās priekšstats par mums kā par kritisku mediju.<br /><br />
Mums pašiem ļoti svarīgi bija runāt par mūsu dažādību, bet tajā pašā laikā kopējo Dieva mīlestību. Mūsu komandai pievienojās arvien vairāk cilvēku, saredzot VA kā iespēju paust savu izpratni un ticību, esot daļai no adventisma Latvijā. Kristietība un arī adventisms ir ļoti daudzpusīgs un reizēm atšķirīgs. Un daļai no mums vairs nebija iespēju, kur citur varētu liecināt un dalīties ar savu ticību. Tāpēc mums bija gan dažādu viedokļu un diskusiju raksti, mēs dalījāmies ar piedzīvoto, publicējām atmiņu stāstus utt. <br /><br />
Diemžēl daudziem šī mūsu ticības un izpratnes amplitūda šķita pārāk plaša un nepieņemama, un tas beidzās ar pārmaiņām Rīgas 5.draudzē. Draudzes vairākums nebija gatavs kārtējai mācītāja padzīšanai, un tā no Savienības tika izspiesta vesela draudze, tajā skaitā arī es. <br /><br />
Nedomāju, ka Dievs par notikušo priecājas. Bet tā vien izskatās, ka šis pagaidām ir labākais risinājums savstarpējās attiecībās. Mēs savā draudzē varam brīvi diskutēt, runāt, šaubīties un dalīties ticībā. Mēs joprojām draudzē esam ļoti atšķirīgi (to labi atklāj sabatskolas diskusijas neatkarīgajā Rīgas Adventistu draudzē), bet tas mums netraucē. Un arī Latvijas draudžu savienība, domāju, jūtas krietni labāk: mēs vairs neradām diskomfortu un iekšēju nemieru. Viņiem vairs nav jāuzskata mūs par savējiem (lai gan mēs paši tā jūtamies un labprāt piedalāmies arī citu draudžu aktivitātēs). Šķiet, pašreizējais <i>status quo</i> vairumu apmierina. <br /><br />
Šo visu ņemot vērā, ticu, ka vairs nebūtu korekti man iesaistīties un runāt par to, kas notiek Latvijas draudžu savienības rindās. Ja manā ģimenē ir problēmas, ir svarīgi tās izrunāt un meklēt risinājumus. Bet, ja reiz es esmu no ģimenes prom, tad tas vairs nebūtu godīgi un ētiski no malas kaut ko teikt. Galu galā, ģimenes problēmas vispirms ir jārisina pašai ģimenei. </div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhvbFbrPM0NcCZo4x29hGT9SP5KFr0thO2P_uh7eFMM07Vc6oo6f2znd6NGP0pPZAmWLEDZUI75b76zj_BYqi-fXRGckuumxXf3zh0NEA0eXiW83duypHiiF3auzDoTtlf53NoMfNT8tMvlEOUZ3_9sGO3EvH5f3H6sLTa_6DlQlsHDcmx1yH0IAjMg/s2048/VA%20Padome.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1536" data-original-width="2048" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhvbFbrPM0NcCZo4x29hGT9SP5KFr0thO2P_uh7eFMM07Vc6oo6f2znd6NGP0pPZAmWLEDZUI75b76zj_BYqi-fXRGckuumxXf3zh0NEA0eXiW83duypHiiF3auzDoTtlf53NoMfNT8tMvlEOUZ3_9sGO3EvH5f3H6sLTa_6DlQlsHDcmx1yH0IAjMg/s16000/VA%20Padome.jpg" /></a></div><br />
<div>Šo visu es sacīju VA padomei, kas bija sasaukusi tikšanos 11.septembrī, lai pārrunātu, ko darīt ar VA turpmāk. Izbeigt darbību, nomainīt valdi, turpināt darboties? Atšķirībā no valdes, situācija VA padomē ir atšķirīga. Vairums VA padomes locekļu joprojām ir daļa no Latvijas draudžu savienības vai Vispasaules Adventistu baznīcas. Un tikšanās laikā tika atkārtots, ka adventistu draudzēs joprojām ir liela uzskatu un ticības prakšu dažādība. Lai arī viena draudze ir izstājusies, citās situācija nav būtiski mainījusies. Un nepieciešamība pēc alternatīvas platformas, kur savas domas izpaust, joprojām pastāv.<br /><br />
Uzklausot visus par un pret, man tika uzticēts paziņot VA lasītājiem, kas ir nolemts. VA pagaidām netiks aizvērts. Domēns ir apmaksāts līdz pat nākamā gada beigām, tātad mājaslapa var būt atvērta. VA kontā ir arī pietiekoši daudz līdzekļu, lai turpinātu darboties un pastāvēt. VA padome respektē mūs, kas esam daļa no Rīgas Adventistu draudzes, ka mēs vairs aktīvi neiesaistīsimies rakstu veidošanā un publicēšanā. Tas nenozīmē, ka mēs kādreiz nevarētu dalīties savā ticības pieredzē, tomēr mēs kaut vai ētisku apsvērumu dēļ neanalizēsim tos procesus, kas notiek Latvijas draudžu savienībā. Tajā pašā laikā mēs iedrošinām ikvienu, kas darbojas pārējās adventistu draudzēs: ja vien jūs jūtat nepieciešamību dalīties, rakstīt un publicēt, droši to dariet. Sūtiet mums rakstus uz <a href="mailto:vestisadventistiem@gmail.com"><u>vestisadventistiem@gmail.com</u></a> vai jebkādā citādā veidā sazinieties ar mums. Platforma joprojām ir un paliks atvērta un pieejama. Es esmu piekritis lūgumam nesteidzīgi, bet intervēt pa vienam visus VA padomes locekļus, lai pamazām iepazīstinātu ar viņu domām, ilgām un ticības redzējumu. Arī atsevišķi padomes locekļi paši reizēm dalīsies ar savām atziņām. <br /><br />
Tātad VA joprojām būs atvērts. Rakstu nebūs tik bieži kā kādreiz. Tomēr pa kādam šad un tad parādīsies. Un ja vien esat gatavi iesaistīties un paši kaut ko līdzdalīt, esat laipni aicināti to darīt. Labprāt publicēsim arī vēl kādu dzīvesstāstu vai piedzīvojumu sēriju. Lai Dievs ikvienu jūs svētī!</div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-76786409657542825342022-08-26T09:00:00.092+03:002022-09-20T16:50:49.547+03:00Aicinājums uz nodibinājuma "Vēstis adventistiem" Padomes sēdi<div>Nodibinājuma "Vēstis adventistiem" (VA) Valde paziņo par nodibinājuma VA Padomes sēdes sasaukšanu 2022.gada 11.septembrī (svētdien) plkst.12:00. <br />
Sēdes norises vieta tiek paziņota Padomes locekļiem personīgi.</div><div><br /></div><div>Šī ir arī iespēja mūsu uzticīgajiem lasītājiem un sekotājiem izteikt savus ierosinājumus, pretenzijas un novēlējumus.
</div>
<div>Varat rakstīt:
<ul style="text-align: left;">
<li>e-pasts – <a class="email" href="mailto:vestisadventistiem@gmail.com?subject=VA Padomei" target="_top">vestisadventistiem@gmail.com</a>,</li>
<li>sūtot ziņu iekš <a href="https://www.facebook.com/Vestis.adventistiem/" target="_blank">Facebook</a>,</li>
<li>vai personīgi VA Padomes locekļiem.</li>
</ul>
<br />
Paldies! <br />
Lai Dievs mūs visus svētī un vada!<br />
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgL88n1X0Ye5Vukjf2qEl4MsaUKM0XGCGLnvo1FWwvvlyOq42Twijgp_0QXENShseOjzTOxyaAzlmU8dr81QwVpQyFpMObit_ervzymme_vISo19d5zwVB-8CQEw9wcJDPqvS7gHnOvKGvZM1uf-Gp5zjizoQzxx-L6grQHaTbNvmHqdyuVe2DWZwTq/s1600/VA%20Padomes%20se%CC%84de.jpg" style="display: block; padding: 1em 0; text-align: center; "><img alt="" border="0" data-original-height="350" data-original-width="680" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgL88n1X0Ye5Vukjf2qEl4MsaUKM0XGCGLnvo1FWwvvlyOq42Twijgp_0QXENShseOjzTOxyaAzlmU8dr81QwVpQyFpMObit_ervzymme_vISo19d5zwVB-8CQEw9wcJDPqvS7gHnOvKGvZM1uf-Gp5zjizoQzxx-L6grQHaTbNvmHqdyuVe2DWZwTq/s1600/VA%20Padomes%20se%CC%84de.jpg"/></a></div>
</div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-83453529761539219752022-08-15T10:00:00.006+03:002023-03-10T17:02:53.105+02:00Kristīgās morāles perversais cēlums. Nesvētruna<div>
<p>Niklāvs Adats: "Šī gada pavasarī Facebook komentāros zem kāda posta par Ukrainas karu ierakstīju: tā vien šķiet, ka kristīgajā morālē ir kaut kas perverss. Kāds sašutis kristietis uzrakstīja pretī: “Kā to saprast?!” Atbildēju, ka šī tēma ir par lielu Facebook komentāriem, bet ka noteikti par to kaut kur un kaut kad izteikšos plašāk. Tā nu tapa šī nesvētruna."</p>
<iframe allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture" allowfullscreen="" frameborder="0" height="405" src="https://www.youtube.com/embed/MtBDegYy05o" title="YouTube video player" width="720"></iframe>
</div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-90865129971590751802022-06-10T10:00:00.129+03:002022-09-20T16:51:25.166+03:00Kas ir Trīsvienības svētki?<div>Lielākā daļa kristiešu visā pasaulē katru gadu atzīmē Trīsvienības svētkus (pirmā svētdiena pēc Vasarsvētkiem), lai godinātu Svēto Trīsvienību — Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. </div><div>Lai gan vārds “trīsvienība” neparādās Svētajos Rakstos, par to rakstīts Mateja evaņģēlijā (28:18-20) un 2.vēstulē Korintiešiem (13:13), kā arī daudzās citās vietās Bībelē. Trīsvienības jēdzienu nekad nevar pilnībā izprast vai racionalizēt, bet tas ir skaidri atklāts Svētajos Rakstos. Tāpat kā citas Svēto Rakstu mācības, arī šī tiek saprasta caur ticību, kas nāk no Svētā Gara darbības pie mums. Tāpēc ir simboliski, ka šis noslēpums tiek svinēts uzreiz pēc Vasarsvētkiem, kad pirmo reizi notika Svētā Gara izliešanās.</div><div><br />
Trīsvienības svētkos Kristīgā Baznīca ar prieku un pateicību apdomā Tēva, Dēla un Svētā Gara paveikto grēcīgās cilvēces glābšanas dēļ. Tāpēc arī īpaši tiek izcelta mīlestība, ko Trīsvienīgais Dievs mums ir parādījis. Mēs īpaši pārdomājam un pieminam Tēvu kā mūsu Radītāju, Dēlu kā mūsu Glābēju un Svēto Garu kā mūsu Mierinātāju. Svēto Rakstu lasījumi Trīsvienības svētku dievkalpojumiem var ietvert 8.psalmu, kas sākas un beidzas ar</div>
<blockquote>Kungs, tu esi mūsu kungs,<br />cik varens tavs vārds pār visu zemi!</blockquote>
<div>Teksts 2.Korintiešiem 13:11-13 aicina ticīgos censties sasniegt pilnību un dzīvot mierā; un noslēdzas ar lūgšanu, lai Kristus Jēzus žēlastība, Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība ir ar visiem ticīgajiem, kuriem ir atstāts Jēzus Kristus uzdevums Mateja 28:16-20.<br /><br />
</div>
<div>Arī mūsu paaudzei, cik vien iespējams, ir jāsaprot Svētajos Rakstos rakstītās norādes, lai palīdzētu mums pilnīgāk izprast mūsu Trīsvienīgo Dievu. Tēvs ir Dievs no sākuma (Jāņa 1:1); Jēzus atklāja sevi kā līdzvērtīgu Tēvam (Jāņa 10:30): "Es un Tēvs esam viens."; kopā Viņi sūtīja Svēto Garu (Jāņa 14:26).
<blockquote>... tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, kristīdami tās Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā (Mateja 28:19).</blockquote>
</div>
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg9EOY0cp0wzJ26IIsgjlPEXjk7d-jtWOhuaiDNak-YxT91ZkYzjyuevt8Dn6jRR-hEppbpUbSGhFgGJzssQ6e6c6ap6ljrpNjAfbcvaoSKcRW8BG2im4ah0PY_xKL7bVLASQh6oKQ_DVUJckdh9GMsh0dPZQjpt-2VTpdhssynanVWpDk8DVRLc8vp/s1600/church-window.jpg" style="display: block; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="1233" data-original-width="1920" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg9EOY0cp0wzJ26IIsgjlPEXjk7d-jtWOhuaiDNak-YxT91ZkYzjyuevt8Dn6jRR-hEppbpUbSGhFgGJzssQ6e6c6ap6ljrpNjAfbcvaoSKcRW8BG2im4ah0PY_xKL7bVLASQh6oKQ_DVUJckdh9GMsh0dPZQjpt-2VTpdhssynanVWpDk8DVRLc8vp/s1600/church-window.jpg" /></a>
</div>Ivo Rodertshttp://www.blogger.com/profile/12941996965918602129noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-60194847171582986572022-06-05T09:00:00.009+03:002022-08-25T11:41:33.929+03:00Kristīgās Baznīcas dzimšanas diena<div>Vasarsvētki Kristīgajā Baznīcā tiek svinēti 50.dienā (septītajā svētdienā) pēc Lieldienu svētdienas. Svētku galvenā tēma ir Svētā Gara nolaišanās uz apustuļiem un citiem Jēzus Kristus sekotājiem, kamēr viņi bija Jeruzalemē, kā tas aprakstīts Apustuļu darbu grāmatā (Ap.d.2:1–31). <br />Austrumu kristietībā Vasarsvētki var apzīmēt arī visas piecdesmit Lieldienu dienas līdz Vasarsvētkiem ieskaitot. Tā kā to datums ir atkarīgs no Lieldienu datuma, Vasarsvētki ir "pārvietojami svētki".<br />
Vasarsvētki ir vieni no lielākajiem svētkiem Austrumu pareizticīgajā baznīcā, tāpat arī svinības Romas katoļu baznīcā, luterāņu un anglikāņu baznīcās. Daudzas kristiešu konfesijas plāno īpašus dievkalpojumus šiem svētkiem. <br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgiIk3LK8piCVYRsT_LVs3oLtWhV4g1jeh7IUsPAH654n7QjTzgUzxGTa2BYWvp3eo42ZKygJIm5_Rfk9GAL4V7rD7wSmu1MEgf8oLtwOz61BHpTFHLp6kwjzviKsoagZt5dva8IRLN53tbdHUXml4SCBcfbmF_sxzgfuolygdc5Rg67n1gz52_t4QL/s1024/Pentecost-and-mission.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="576" data-original-width="1024" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgiIk3LK8piCVYRsT_LVs3oLtWhV4g1jeh7IUsPAH654n7QjTzgUzxGTa2BYWvp3eo42ZKygJIm5_Rfk9GAL4V7rD7wSmu1MEgf8oLtwOz61BHpTFHLp6kwjzviKsoagZt5dva8IRLN53tbdHUXml4SCBcfbmF_sxzgfuolygdc5Rg67n1gz52_t4QL/s16000/Pentecost-and-mission.jpg" /></a></div>
<div>Tātad dažādu konfesiju līmenī Vasarsvētki ir bijusi un ir iespēja kristiešiem godināt Svētā Gara lomu savā dzīvē un svinēt kristīgās baznīcas dzimšanu ekumeniskā kontekstā. <br />
Tomēr tie nav tikai Kristus dibinātās draudzes korporatīvi svētki. Pirms 10 gadiem (2012.gada maijā) mācītājs Guntis Bukalders rakstīja tā:
<blockquote>Vasarsvētkos mēs svinam ne tikai Jēzus augšāmcelšanos, ne tikai Viņa pacelšanos Debesīs — Viņa valdīšanas sākumu, apsēžoties pie Dieva–Tēva labās rokas Debesīs, bet arī Kristus uzsākto pārveides darbu mūsos, kad Viņš atceļ Bābeles valodu sajaukšanas lāstu, pārveidojot ļaudis par jaunu radījumu Kristū. </blockquote>
Lai arī jums katram šodien priecīgi un svētīgi svētki!</div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-30268491957938505892022-04-24T14:00:00.001+03:002022-04-24T15:56:43.798+03:00Šodien ir Lieldienas<div style="text-align: right;"><i>Oleksijs Arestovičs <br />(Ukrainas prezidenta padomnieks,<br />blogeris, aktieris, politiskais un militārais komentētājs)<br />2022. gada pareizticīgo Lieldienās: </i></div><br />
<div>Es iesāku kā karojošs ateists un ateista lepnībā lepojos, ka man ir drosme dzīvot un priecāties bezjēdzīgā pasaulē, kamēr nožēlojamie, gļēvie ticīgie meklē mierinājumu izdomātās pasakās. Un, protams, lai spētu šīs pasakas pārliecinošāk izsmiet, apņēmos tās izpētīt tuvāk.<br /><br />
Tad nu, lūk: zem saules nav nekā cita tik reāla un biedējoša savā atziņā par dzīvi un cilvēku kā šīs „pasakas”. Evaņģēlijā atklājas tik nežēlīga patiesība par cilvēku, tik skaudrs ieskats viņa dabā — vienlaicīgi cēlā un zemiskā —, ka nekāda ateisma skepse ne tuvu nestāv tai skepsei, kādu rodam šeit.<br /><br />Es ticu — tāpēc ka uz visu skatos kritiski, ar skepsi. Tik kritiski un ar tik dziļu skepsi, ka kaut ko rezonējošu savam neticības mēram atrodu vienīgi ticībā.<br /><br />
Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, prāts nemeklē zināšanas. Prāts meklē iemeslu šaubām. Bet par ko gan viņam šaubīties? Par „pasaku” sižeta ticamību! Tomēr iekšēja sajūta par sižeta ticamību kā gaisma laužas cauri visām skepticisma atrunām par to, ka ideāls neeksistē un, pat ja eksistē, tad nekad nepiepildās. Lieldienas ir šī sižeta kulminācija. No reālisma te ir nodevība, zemiskums, ciešanas, nāve, atteikšanās, krahs. Bet no ideālisma: liela cerība un liels prieks, kas cilvēkam un cilvēcei ir noteicošais. <br /><br />
Ir pieņemts uzskatīt, ka baiļu pretstats ir drosme. Bet tā nav. Drosme, vīrišķība, nelokāmība, izturība — tie ir tikai līdzekļi cīņai ar bailēm. Baiļu pretstats ir prieks. Citādi nav iespējams izskaidrot, kā nožēlojami, nospiesti, pārbiedēti reāli cilvēki — apustuļi, kurus Kristus krustā sišana salauza tiktāl, ka viņi pat baidījās tuvoties kapam, — pēc Lieldienām parāda tādu negaidītu nelokāmību un vīrišķību, kas tālu pārspēj kamikadzes drosmi. Tie ir vēsturiski apliecināti brīnumi. Viņi bija uzzinājuši, piedzīvojuši kaut ko īpašu — prieku, kura, kā redzams, viņiem pietika, lai paši pēc tam ietu krusta ceļu.<br /><br />
Jau tas vien, ka mēs izjūtam nebeidzamas bailes nebūtības priekšā, norāda, ka pastāv mūžība. Šodien daudziem ir bail. Nāve nav joks. Melna, paralizējoša ēna puspasaules izmērā uzguļas dvēselei. Šodien katram no mums ir sava Golgāta. Vispār jau tā notiek katru dienu, tikai miera laikos cilvēks ne vienmēr to pamana. Tieši sadursmē ar nāvi, ar Golgātu, atklājas, ciktāl tu esi cilvēks. Un tā notiek katru dienu. <br /><br />
Tad nu, lūk: Lieldienas ir Cilvēka uzvara pār nāvi. Diena, kura apliecina, ka dzīves prieks ir spēcīgāks par nāves bailēm. Un tas ir galvenais nosacījums, lai mēs turpinātu būt. Tāda uzvara ir jāizcīna katru dienu. Un, kas to neatcerējās labklājības laikos, atcerieties vismaz tagad!<br /><br />
Novēlu jums izjust, izdzīvot Lieldienu sižeta būtību! Mūžīgas nāves nav. Mūsu kritušie mūs sagaidīs — Debesīs. Un tur mēs apskausim viņus — mūžam dzīvus — un būsim kopā jau uz visiem laikiem.<br /><br />
Mūžīgas nāves nav. Būs tikšanās. Bet mūžīga dzīvība — lūk, tā...<br /><br />
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1Y3tkHqaS9d_TJLEXtjfOtLTAi5gJdRc5X39zZsYYtGWR7UMTa4yIgohi9ddx1dfzxGyh4xkZBZUNeJaS1cTvSF3dz_t2qjd2mhQS0Y-k3_vTZUdRRD0it-GnBZfcaWkCCgqlm1105ltLIxFCmiDe0XslnvrOaIOeiGZK7D_nvI41pl6H69Z1RyyB/s1600/Lieldienas.jpg" style="display: block; padding: 1em 0; text-align: center; "><img alt="" border="0" data-original-height="360" data-original-width="269" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1Y3tkHqaS9d_TJLEXtjfOtLTAi5gJdRc5X39zZsYYtGWR7UMTa4yIgohi9ddx1dfzxGyh4xkZBZUNeJaS1cTvSF3dz_t2qjd2mhQS0Y-k3_vTZUdRRD0it-GnBZfcaWkCCgqlm1105ltLIxFCmiDe0XslnvrOaIOeiGZK7D_nvI41pl6H69Z1RyyB/s1600/Lieldienas.jpg"/></a></div>
<div style="text-align: right;"><i>(oriģināls <a href="https://www.facebook.com/alexey.arestovich/posts/5402075359856500/" target="_blank">https://www.facebook.com/alexey.arestovich/</a>)<br />
No krievu valodas tulkojis Niklāvs Adats</i></div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-32116986650897075552022-04-17T03:00:00.002+03:002022-06-05T17:37:42.543+03:00Kristus ir Augšāmcēlies!<div style="text-align: right;"><i>Dzintars Ozoliņš</i> </div><br />
<h4 style="text-align: left;">Kristus augšāmcelšanās ir lielāka veseluma ļoti nozīmīga, bet viena aina. </h4>
<div>Vispirms tā saistīta ar Dieva rūpēm un mīlestību pār cilvēku. Ja Dievs nemīlētu cilvēku, Kristus neiemiesotos un neļautu sevi nonāvēt pie krusta, uzņemoties visas cilvēces grēkus. Tātad sākotnēji Kristus augšāmcelšanās saistīta ar pirmatnējo grēku, katra cilvēka padošanos tam un nespēju saviem spēkiem atrisināt radušos problēmu. </div><br />
<h4 style="text-align: left;">Kristus augšāmcelšanās nozīme Viņa laikabiedru dzīvē. </h4>
<div>Kristus personā, darbos un dzīvē cilvēki ieraudzīja ko jaunu, neparastu, pievilcīgu cerību dodošu, un viņi pieķērās Viņam. Viņa mācekļi saistīja savu dzīvi ar savu Meistaru, par dzīves mērķi liekot sekošanu (Dzīvības Kungam) Viņam. Viņā tie redzēja pozitīvu nākotni, dvēseles mieru un sirds ilgu piepildījumu, bet Jēzus negaidītā nāve satrieca viņu sirdi, neatrisināmā mīklā sapina prātus, turpretī Dzīvības Kunga augšāmcelšanās, kas Viņa mācekļiem bija tikpat negaidīta, atjaunoja radušās cerības un sniedza vēl nepieredzētas emocijas un piedzīvojumu. </div>
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjqp9CcwZCmxZ9OxAxBmu0yFI3f3uZ6wbA06c3oIn-Ao5U36TanDbboyzQmJcbyn1O1dxvXVgOJyd9YUrIjIL7Qn2_ewrU0pxDH8KxBrrUxnXqCkAMtXV35KHHCKbiaSCMdECZf1F1Cofol_NFYHlwrhJwm0uNroNPQcuiw62y2-i5uumJ0x5QGiByp/s1600/Lieldienas.jpg" style="display: block; padding: 1em 0; text-align: center; "><img alt="" border="0" data-original-height="1080" data-original-width="1920" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjqp9CcwZCmxZ9OxAxBmu0yFI3f3uZ6wbA06c3oIn-Ao5U36TanDbboyzQmJcbyn1O1dxvXVgOJyd9YUrIjIL7Qn2_ewrU0pxDH8KxBrrUxnXqCkAMtXV35KHHCKbiaSCMdECZf1F1Cofol_NFYHlwrhJwm0uNroNPQcuiw62y2-i5uumJ0x5QGiByp/s1600/Lieldienas.jpg"/></a></div>
<h4 style="text-align: left;">Mūsdienu cilvēkam Kristus augšāmcelšanās ir nozīmīga gan tagadnei, gan vēl vairāk nākotnei. </h4>
<div>Tagadnei, jo mēs ticam Viņa neredzamajai klātbūtnei un iespaidam mūsu un citu cilvēku dzīvē caur Svēto Garu. Nākotnei, jo Viņš atjaunos visu, ko grēks ir sagrāvis: planētu, dzīvniekus un cilvēkus, ticību, savstarpējās saiknes un mīlestību, nodibinot Dieva valstību- jauno Zemi. Tā var būt ikviena cilvēka cerība, kas ticībā paceļas tālāk par krustu kapu kalniņā. Tai ir vieta katra cilvēka personīgajā dzīvē. <br /><br />
Reiz sastapu savu paziņu. Ilgi nebijām redzējušies. Uz vaicājumu, kā klājas, viņš atbildēja: “Esmu pirmsnāves atvaļinājumā!” Biju neizpratnē. Apjautis manu apjukumu, viņš paskaidroja: “Aizgāju pensijā.” Ja mūsu dzīvē nav apziņas par grēku piedošanu, Dieva mīlestību un nākamo dzīvi Dieva valstībā, tad tā ir ceļš pretī nāvei. <br /><br />
Kad esam jauni, mūsu spēks un spējas pieaug. Lolojam un pat piedzīvojam daudz jaunu cerību piepildīšanos. Mums šķiet, ka mūsu priekšā ir neizsmeļama laika okeāns, bet, gadiem ejot, aina mainās. Kristus augšāmcelšanās un cerība sāk ieņemt arvien nozīmīgāku vietu. </div><br />
<div><b>Lai slavēts Dievs! Kristus ir Augšāmcēlies! </b></div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-19797662558301200152022-04-03T10:00:00.017+03:002022-06-05T17:38:00.593+03:00Ekumēniskais Krusta ceļš<div><i>Šis ir trauksmains laiks, kad ir tik daudz maldu, neskaidrības un nestabilitātes, kad Krievija ir uzsākusi un turpina karu Ukrainā, kas tādējādi piedzīvo nežēlību un vājprātu ļoti barbariskā veidā. Mēs jūtamies satriekti, pieredzot ārkārtīgu necilvēcību, nespējot to novērst. Tāpēc katrs meklējam veidus, kā būt kopībā, kā palīdzēt, kā atbalstīt Ukrainu, kā sevī, starp apkārtējiem un pasaulē nostiprināt mieru.</i></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAGOOVCnWSRs6z-flbKBz2sidW6RaKo0qn_2BgcssT9Y95vmJ_MNjNMlBzC4znu-_wBnJdu8hy99qJP3NtFyldNDdU2G0mJYhafR2cigFJxYYDpsPv5Rz9olX35fiy1LtkUi4ruNiO1cl6yQnzfFYIO0Dxrddh3jtYGe0tD32-IssAs2S3TwYx7-hU/s3159/ekumeniskais%20krusta%20cel%CC%A7s%CC%8C.png" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1326" data-original-width="3159" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAGOOVCnWSRs6z-flbKBz2sidW6RaKo0qn_2BgcssT9Y95vmJ_MNjNMlBzC4znu-_wBnJdu8hy99qJP3NtFyldNDdU2G0mJYhafR2cigFJxYYDpsPv5Rz9olX35fiy1LtkUi4ruNiO1cl6yQnzfFYIO0Dxrddh3jtYGe0tD32-IssAs2S3TwYx7-hU/s16000/ekumeniskais%20krusta%20cel%CC%A7s%CC%8C.png" /></a></div><br />
<div>Pēc divu gadu pārtraukuma Vecrīgā, Lielajā piektdienā, 15. aprīlī no plkst. 10:00 līdz aptuveni plkst 12:30, jau sešpadsmito gadu notiks Ekumēniskais Krusta ceļš. Šajā reizē tas tiks veltīts lūgšanai par mieru Latvijā, Ukrainā, Krievijā un visā pasaulē. Tā noslēgumā Doma laukumā no aptuveni 12:30 līdz 15:00 lūgšanu un pielūgsmes mūzikas atmosfērā varēs dzirdēt liecības, kā arī būs iespēja personiskai sarunai un aizlūgumam pie garīdzniekiem un cilvēkiem, kuriem ir pieredze uzklausīt un aizlūgt. Krusta ceļa moto: "Pāri visam, kas jāsargā, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!" Sal. pam. 4:23. Aicināts ir ikviens!<br /><br />
Meditācijas lasīs aktieri Liene Gāliņa un Ģirts Ķesteris. Krusta ceļa garīgās pārdomas vadīs Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, mācītājs Krists Kalniņš, mācītājs Edgars Mažis, mācītājs Andrejs Čebotarjevs, priesteris Jānis Meļņikovs, Latvijas Baptistu Draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns un Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Savus pieredzes stāstus un liecības Krusta ceļa dalībniekiem uzticēs pārstāvji no Ukrainas un Latvijas.<br /><br />
Šo pasākumu pirms pandēmijas projektu ietvaros daudzus gadus ir atbalstījusi Rīgas Dome. Tā kā šajā gadā Ekumēnisko Krusta ceļu tā nav varējusi atbalstīt, bet gājienam atbilstošās apskaņošanas sistēmas nodrošināšanai nepieciešami aptuveni 3500 eiro, tad lūdzam iespēju robežās lūgšanu gājienu atbalstīt finansiāli.<br /><br />
Ekumēnisko Krusta ceļu tiešraidē translēs gan TV24 televīzijā un TV24 Facebook kontā, gan arī Radio Marija Latvija (RML) FM viļņos, aplikācijā un mājas lapā. To varēs vērot arī Facebook kontā "Ekumēniskais Krusta ceļš", kā arī YouTube kontā "Katoļu mediju centrs". Klausīties Ekumēniskā Krusta ceļa tulkojumu ukraiņu/angļu valodā būs iespēja arī FM frekvencēs, ejot gājienā.<br /><br />
Lai gaismas un mīlestības piepildīti tuvojošie Lieldienu svētki!<br /><br /></div>
<div><i>Rekvizīti ziedojumam Ekumēniskajam Krusta ceļam:<br />
Nodibinājums "Vidzemes katoļu jauniešu centrs"<br />
Reģ. nr. 40008172046<br />
Juridiskā adrese: Mazā Pils iela 2a, Rīga, LV-1050<br />
SEB banka - konta nr.: LV05UNLA0050016682724</i><br /><br />
Kontaktinformācija:<br />
krustacels@gmail.com<br />
29966227</div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-24197589618985582832022-03-19T13:00:00.004+02:002022-03-19T16:01:03.548+02:00Dievkalpojums kara troksnī<div>Sprādzieni, sirēnas, ložmetēju kārtas… Kā mājas lapā <a href="https://logosinfo.org/2022/03/17/pervaya-subbota-v-xarkove-v-period-vojny/" target="_blank"><u>logosinfo.org</u></a> no Harkivas ziņo Aleksandrs Fjodorovs, tieši šādu trokšņu fonā Krievijas armijas postītajā pilsētā notiek dievkalpojumi. <br />
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiAcLxXtAWsMsN3vetTDhxR3LZXE7QzsYZz31S3CFxT1vBhTslcZrvpR6S7l4STtvGJ8HpYY53v0ruXTQm75DewaIOKGqhi-l9K4SGnXKJcaSMa_rKwlybNAVVlDLzG1n3UcDSU4c1axaEUr3yYnQRD_giOEyoyppXvVrMAhcx99APNDljoBEgvoy_J/s1600/Harkova%2003.jpg" style="display: block; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="490" data-original-width="768" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiAcLxXtAWsMsN3vetTDhxR3LZXE7QzsYZz31S3CFxT1vBhTslcZrvpR6S7l4STtvGJ8HpYY53v0ruXTQm75DewaIOKGqhi-l9K4SGnXKJcaSMa_rKwlybNAVVlDLzG1n3UcDSU4c1axaEUr3yYnQRD_giOEyoyppXvVrMAhcx99APNDljoBEgvoy_J/s1600/Harkova%2003.jpg" /></a></div>
Arī Harkivas adventistu dievnama pagrabs ir apdzīvots kā patvēruma vieta uzlidojumu laikā. Ir cilvēki, kas tur pavada dienas un naktis. Taču sestdienas rītā pagrabā notiek arī dievkalpojums. Pagājušajā sestdienā tajā piedalījās ne tikai patvēruma meklētāji, bet, riskējot ar dzīvību, ieradās arī atsevišķi draudzes locekļi. Bet visiem pārējiem no dievnama pagraba dievkalpojums tika translēts tiešraidē Facebook lapā. <br />
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi35T7V8-tiFibJkzRZ4jXJtd9khyhHWq-SzPspVU8FOfpdap0TNVMKALgXnBuDkmV3z1AAyaGiYwMi8uuY6KU-6TpgnZVsyi0koVKUytvpjDHoBazXaW_TMIDq7bZP4kl7y0iGjXvKnuQVt4vGiiWP_55MFqvUp2Zuo4u96Ba-I_ogUWrxz9yHD-dS/s1600/Harkova%2002.jpg" style="display: block; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="576" data-original-width="1024" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi35T7V8-tiFibJkzRZ4jXJtd9khyhHWq-SzPspVU8FOfpdap0TNVMKALgXnBuDkmV3z1AAyaGiYwMi8uuY6KU-6TpgnZVsyi0koVKUytvpjDHoBazXaW_TMIDq7bZP4kl7y0iGjXvKnuQVt4vGiiWP_55MFqvUp2Zuo4u96Ba-I_ogUWrxz9yHD-dS/s1600/Harkova%2002.jpg" /></a></div>
Translēta tika arī Bībeles izpēte. Notika lūgšanas. Bet dievkalpojums noslēdzās ar slavēšanas dziesmām, kas apslāpēja apkārtējo šāvienu un sprādzienu haosu. Kā raksta Aleksandrs, diez vai kādreiz šādu dievkalpojumu varēs aizmirst. <br />
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA3jvM3Gt_gxpAVFdKLANGsBEeXSM19zVAcVlWvAMI0maeHZhIULycdmf3pumoyVMVxjvBmLFx5hmJqwEt9bLooeVlLHBB5PJiN_AvBiNdRWCnPk_iwsv8EIcZeLDQT-WAWCKV-85dbSt-wTRaR2vEndf5-UzyZ8_SD2rA2bJcyCZgf2AklG9C-q8K/s1600/Harkova%2001.jpg" style="display: block; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="432" data-original-width="768" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA3jvM3Gt_gxpAVFdKLANGsBEeXSM19zVAcVlWvAMI0maeHZhIULycdmf3pumoyVMVxjvBmLFx5hmJqwEt9bLooeVlLHBB5PJiN_AvBiNdRWCnPk_iwsv8EIcZeLDQT-WAWCKV-85dbSt-wTRaR2vEndf5-UzyZ8_SD2rA2bJcyCZgf2AklG9C-q8K/s1600/Harkova%2001.jpg" /></a></div>
</div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-44820103204063620772022-03-14T12:00:00.042+02:002023-04-19T17:34:14.689+03:00Gada cilvēks medicīnā – Arvīds Irmejs<div><i>Šajā nedēļas nogalē uzzinājām, ka 2021.gada “Gada cilvēks medicīnā” apbalvojums ir piešķirts <b>Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts ķirurģijas virsārstam, ķirurgam Arvīdam Irmejam</b>. Par "Gada balvas medicīnā" desmit nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā cilvēki balvām nominēja vairāk nekā 500 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 8000. <br />
Arvīds ir palīdzējis ļoti daudz cilvēkiem. VA lapās ne reizi vien esam pieminējuši Arvīda rīkotās „Sarunas pret vēzi”. Turklāt būdams ļoti noslogots savā darbā, viņš ir atbalstījis arī VA darbību, darbojoties VA padomē. No sirds sveicot mūsu brāli, aicinājām viņu uz nelielu sarunu. </i><br /><br /></div>
<div><b>- Ko Tu domā, Arvīd, par sava darba novērtējumu?</b><br />
- Ja godīgi, man šķiet, ka citi šo novērtējumu bija pelnījuši daudz vairāk. It īpaši tie kolēģi, kas pagājušajā gadā tik smagi un daudz strādāja COVID nodaļās! Gads taču ar vienu vilni iesākās un ar citu beidzās… <br />
Protams, tā ir liela Dieva žēlastība, ka arī es esmu varējis strādāt un tādā vai citādā veidā kādam spējis būt noderīgs. Dievs ir tas, kas man savulaik deva gan iespēju iegūt izglītību, gan spēju strādāt. Tā ir bijusi Viņa žēlastība daudzu gadu desmitu garumā.<br />
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEhjoP40Uuie6N22h_yUPUNQ_E3lUuW_YPKLgnrcvQ4CwPDsHWs1aGPnnWQeAplnfWXCoVunOzB8q76Pvb1MGIliLMb5vR5j6h5qW1cevwGX85kchbvJxoSweDuVfLwIjIizJ3gY6sFjI5klADX33rm5liAmmYVV3Lo-aLwhi_H1-l8qg5K60SvQc-Kv" style="display: block; padding: 1em 0; text-align: center; "><img alt="" border="0" data-original-height="1296" data-original-width="2340" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEhjoP40Uuie6N22h_yUPUNQ_E3lUuW_YPKLgnrcvQ4CwPDsHWs1aGPnnWQeAplnfWXCoVunOzB8q76Pvb1MGIliLMb5vR5j6h5qW1cevwGX85kchbvJxoSweDuVfLwIjIizJ3gY6sFjI5klADX33rm5liAmmYVV3Lo-aLwhi_H1-l8qg5K60SvQc-Kv"/></a></div>
<b>- Tu pieminēji COVID. Pagājušais gads parādīja, ka ļoti daudzi pret tradicionālo medicīnu ir skeptiski. Mediķiem bieži tika veltīti nievājoši vārdi. Kā tu ar šo sadzīvo?</b><br />
- Tā tiešām ir problēma. Diemžēl nav tādu pētījumu, cik lielā mērā sabiedrība Latvijā uzticas veselības aprūpei. Es pieņemu, ja mēs salīdzinātu, piemēram, Latviju un Norvēģiju, mums rādītāji varētu būt krietni sliktāki. Onkoloģijā mēs ar šo neuzticēšanos esam sakārušies jau sen. Nereti cilvēki netic ārstu teiktajam, ka operācija, ķīmijterapija un staru terapija ir labākais zināmais veids, kā izārstēt vai apturēt vēzi. Pacienti izvēlas kaut kādas alternatīvās ārstēšanas metodes. Un mēs visas šīs traģēdijas redzam. Reti ir tā, ka cilvēki atsakās no mūsu piedāvātās ārstēšanas un pazūd. Gandrīz vienmēr pēc gada vai diviem viņi ar sarežģītāku un vairs neārstējamu situāciju, bet atkal uzrodas. <br />
Šī pandēmija galu galā vēlreiz demonstrēja, ka, protams, arī medicīna kā zinātne nav visuvaroša. Medicīna ir ļoti svarīga, bet jāsaprot, ka tai ir robežas. Reizēm situācijas, slimības, to paveidi rodas ātrāk nekā zinātne spēj izsekot līdzi. <br /><br />
<b>- Bet arī draudzēs pagājušā gada laikā bieži varēja dzirdēt aicinājumus neuzticēties medicīnai, domāt pašiem ar savu galvu un vienkārši stiprināt savu imunitāti. Veselīgs dzīvesveids taču arī ir svarīgs. </b><br />
- Kas attiecas uz pandēmiju un vakcināciju, skaidrs, ka riska grupām (senioriem, cilvēkiem ar nopietnām blakusslimībām un novājinātu imunitāti) vakcīna un balstvakcīna samazina hospitalizācijas un nāves risku. Attiecībā uz pārējo populāciju, būtu nepieciešams uzklausīt speciālistu – infektologu aktuālās rekomendācijas. Aizvadīto 12 mēnešu laikā situācija ļoti strauji mainījās, un ir nepieciešami pētījumu rezultāti, lai izdarītu secinājumus un izstrādātu vadlīnijas.<br />
Veselīgs dzīvesveids tiešām ir svarīgs, un skaidrs, ka gan kustības, gan mērenība uzturā, gan atpūtas un darba laika sabalansēšana, tas viss ir vajadzīgs. Daudz labāk ir nodarboties ar profilaksi nevis ārstēt slimību. Tam ir liela nozīme.<br />
Bet par uzticēšanos mediķu teiktajam. To draudzes locekļu, kas man prasa palīdzību onkoloģiskos jautājumos, nemaz nav tik maz. Draudzē ne visi to zina, bet ar mani runā daudz cilvēku. Protams, par visiem saslimušajiem jau man nav informācija. Iespējams, ka tie, kas netic ārstiem, pie manis nemaz nevēršas. Bet no tiem, kas pie manis ir nākuši pēc palīdzības, pēdējos gados neviens no ārstēšanās nav atteicies. Cita lieta, ka netiek veiktas šīs regulārās “tehniskās apskates” un netiek izmantota iespēja onkoloģisko slimību atklāt pēc iespējas savlaicīgāk. Arī ļoti veselīgi dzīvojoši cilvēki saslimst ar vēzi – tas ir fakts. Tāpēc atteikšanās no profilaktiskām pārbaudēm ir sava veida pārgalvība.<br /><br />
<b>- Pagājušā gada laikā daudz ir runāts par to, kā palīdzēt un atbalstīt mediķus. Kā mēs katrs personiski varam to izdarīt? </b><br />
- Primāri jau rūpējoties par savu veselību. Vispirms pievēršot uzmanību dzīvesveidam, un tad – veicot regulārās pārbaudes. <br />
Draudzē reizēm šķiet, ka jautājums par veselīgu dzīvesveidu ir, no mūsu perspektīvas skatoties, aizgājis radikālā un reliģijas līmenī. Bet ja pie manis atnāk smēķētājs ar 120 kg svaru, skaidrs, ka viņam palīdzēt ir daudz grūtāk nekā tam, kurš par sevi iepriekš ir vairāk rūpējies. Tādi daudzās ligās pat neiekļūst. <br />
Piemēram, statistika rāda, ka Norvēģijā vizīšu skaits pie kardiologa ir 7 reizes mazāks nekā Latvijā. Ko gan tas nozīmē, ja ne to, ka mūsu sabiedrība ir slima! Un skaidrs, ka to nekā citādi nevar labot, kā tikai rūpējoties par sevi.<br />
Kad Dievs izveda savu tautu no Ēģiptes verdzības, Viņš pašā sākumā 2.Mozus grāmatā teica: „Es esmu tas Kungs, jūsu Ārsts.” Runa te nav tikai par fiziskām izpausmēm. Arī ticība nepierādāmā līmenī atklāj, ka mūsu attiecības ar Dievu ietekmē gan mūsu psihoemocionālo veselību, gan citus dzīves aspektus. Ja mēs rūpētos par savu veselību, tad virkne slimību nemaz nebūtu, ārstiem būtu mazāka slodze, nevajadzētu tērēt tik daudz naudas medicīnai utt.<br />
Tajā pašā laikā jāapzinās, lai cik veselīgi katrs no mums dzīvotu, vienmēr būs slimības, ar kurām mums nāksies saskarties. Tādēļ veiciet regulāru veselības pārbaudi, veiciet visus skrīningus, lai pasargātu sevi. Un, ja esat saslimuši, tad nekavējoties vērsieties pie ārstiem. Cik nu spēsim, Dieva žēlastībā centīsimies jums palīdzēt.</div><br />
<div style="text-align: right;"><i>Sarunājās Aidis Tomsons</i></div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-11262552481901862812022-03-02T08:00:00.022+02:002022-03-18T16:00:43.081+02:00Kas ir Pelnu trešdiena?<div><i>Gadu no gada Pelnu trešdienas (jeb Pelnu dienas) datums mainās, bet to nav sarežģīti noteikt. Pelnu trešdiena vienmēr ir 46 dienas pirms Lieldienām. Dažādu tradīciju kristieši šajā dienā dodas uz savām baznīcām. Ir pat tādi, kas šajā dienā staigā ar melnu traipu uz pieres. Tātad, kas un par ko ir šī diena?</i> </div>
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEhsiyuAxUbrm_vRcVEX6EZqVLhGZjRqf6RuwsAHOVD1F-2ar9hO2IeTO2Mjir7hzswLGKm1y1NjXWxInLj4mlsRHAK9Vcma0Ee5HEdXODWARSapVrAz_uMX2H4XBAytF0lw241BucsbIyOKvhqsEeIU124uOrkiBRtIBxeyjD3HBLoHHhifq4j3NAWQ" style="display: block; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="1331" data-original-width="1920" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEhsiyuAxUbrm_vRcVEX6EZqVLhGZjRqf6RuwsAHOVD1F-2ar9hO2IeTO2Mjir7hzswLGKm1y1NjXWxInLj4mlsRHAK9Vcma0Ee5HEdXODWARSapVrAz_uMX2H4XBAytF0lw241BucsbIyOKvhqsEeIU124uOrkiBRtIBxeyjD3HBLoHHhifq4j3NAWQ" /></a></div>
<div>Šajā gadā Pelnu trešdiena ir 2.martā un iezīmē īpaša laika sākumu Kristīgajā Baznīcā, kas pazīstams kā gavēnis. Vēsturiski gavēnis bija laiks, kad jaunie kristieši gatavojās kristībām Lieldienu svētdienā. Mūsdienās gavēnis biežāk ir laiks, kad kristieši gatavojas Lieldienām un tiek aicināti nopietnāk un dziļāk domāt par ticību, savu draudzi un ciešāku saikni ar Dievu. Šī sagatavošanās notiek, liekot uzsvaru uz dažām ticības pamat-praksēm: pielūgsme, lūgšana, augstsirdība, pašaizliedzība un kalpošana citiem. <br /><br />
Gavēnis ir laiks, lai pārdomātu savu dzīvi, mainītu lietas, lai atgrieztos uz pareizā ceļa — to, ko mēs dažreiz saucam, baznīcas valodā runājot, par 'nožēlu'. Gavēnis ilgst 40 dienas (neskaitot svētdienas). Tas atgādina mums par Noas laika plūdu lietusgāzēm (1.Moz.7:17-19), Izraēla tautas klaiņošanu tuksnesī (4.Moz.32:13) un kārdinājumiem, kuru Jēzus piedzīvoja tuksnesī (Mark.1:12-13). <br /><br />
Savukārt pelnu motīvs Pelnu trešdienā atgādina par mūsu mirstību. Dievs radīja cilvēku no zemes pīšļiem, un par pīšļiem mēs visi atkal agrāk vai vēlāk kļūstam.
<blockquote>Visi iet uz to pašu vietu – visi nāk no pīšļiem un atgriežas pīšļos. (Māc.3:20)</blockquote>
Mūsu laiks uz šīs zemes ir īss, tāpēc pārdomāsim – </div><div>vai mēs dzīvojam tādu dzīvi, uz kādu Dievs mūs ir aicinājis? <br /><br />
Vai esam gatavi sniegt atskaiti par to, kā esam pavadījuši savas dienas? <br /><br />
Pelnu trešdiena nav jautri svētki. Bet, ja mēs to uztveram nopietni, Pelnu diena var būt mūsu izmainītās dzīves sākums. <br />
Vai esi gatavs mazliet nopietnāk paraudzīties uz savas dzīves ceļojumu? <br />
Vai neilgojies pēc dziļākas ticības, patiesākas draudzības tavā draudzē un ciešākām attiecībām ar Dievu? <br />
</div>Ivo Rodertshttp://www.blogger.com/profile/12941996965918602129noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-82020726279162028162022-02-24T09:00:00.002+02:002022-02-24T14:30:01.851+02:00Lūgšana pēc palīdzības pret naidniekiem<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEjF2c4ooS0Ab8cE9x4QomzcRuTPpL_cRRtb4itCvB95XVplvrAmT2f4mUGY501rXCQQqGFBXMZ8dQ-08OE1gN3lquQUaEr0fUXDur-UHmveHrDcgfPTgUwOn8JIYHNZwZRxxVoCxKKe5x3x3Vbt7dxxZ23fv0Hy_kOiqKHBxwZthCYEZM_7Qux5zl3l" style="display: block; padding: 1em 0; text-align: center; "><img alt="" border="0" data-original-height="564" data-original-width="1000" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEjF2c4ooS0Ab8cE9x4QomzcRuTPpL_cRRtb4itCvB95XVplvrAmT2f4mUGY501rXCQQqGFBXMZ8dQ-08OE1gN3lquQUaEr0fUXDur-UHmveHrDcgfPTgUwOn8JIYHNZwZRxxVoCxKKe5x3x3Vbt7dxxZ23fv0Hy_kOiqKHBxwZthCYEZM_7Qux5zl3l"/></a></div>
<div>Glāb mani, Kungs, no ļauniem ļaudīm, no varmākām pasargā mani, <br />no tiem, kas domā ļaunu sev sirdī, katru dienu ceļ ķildas! <br />Tie asina savu mēli kā čūska, zirnekļu inde tiem aiz lūpām.<br />Patver mani, Kungs, no ļaundara, no varmākām pasargā mani,<br />no tiem, kas domā mani paklupināt!<br />Lepnie izmetuši man cilpas un saites, izklājuši tīklu pār manu ceļu,<br />slazdus man izlikuši.<br />Saku Kungam: tu esi mans Dievs, ieklausies, Kungs, kā gaužos!<br />Kungs, mans Kungs, mans stiprais glābēj, tu man piesedzi galvu cīniņa dienā!<br />Neizpildi, Kungs, ļaundara kārības, viņa viltību nepiepildi,<br />tad paslietu galvu tie, kas lenc mani!<br />Viņu lūpu lāsti lai nāk pār viņiem pašiem!<br />Lai birst pār tiem degošas ogles, lai tie krīt akačos un vairs nepieceļas!<br />Lai mēlnesis nemīt virs zemes, lai varmāku notrenkā nelaimes!<br />Zinu, Kungs vedīs nabaga prāvu un iztiesās sērdieņu tiesu!<br />Tiešām, taisnie pateiksies tavam vārdam, sirdsskaidrie dzīvos tavā priekšā!<div style="text-align: right;">(Ps.140:)</div><br /></div>
VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-6055224128865077982022-02-18T09:00:00.042+02:002022-02-18T09:00:00.189+02:00Mārtiņš Luters un VA<h4 style="text-align: left;">Šodien, 18.februārī, gribu atskatīties uz diviem notikumiem. </h4>
<div>Viens no tiem norisinājās tālajā 1546.gadā un ir skumjš notikums. <br />
Runa ir par Mārtiņu Luteru, kurš ir dzimis 1483. gada 10. novembrī Eislēbenā, Vācijā. Mārtiņš sākotnēji sāka studijas, kuru rezultātā būtu iegūts grāds tiesību zinātnē. Tomēr pēc emocionāli spilgta piedzīvojuma viņš pārgāja uz teoloģijas studijām un iestājās augustīniešu klosterī. Tad 1505. gadā tika iesvētīts par priesteri un 1512. gadā ieguva doktora grādu teoloģijā. <br />
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgLUVpiDSK70n-P7XUdqB9xbb4BK7WyeNztVDER_g5pmJOB6I8bwhUv77DE9y_5uG5DMIuopQka4Sum2nr0aFoEfSZrQ83UkO-85CFMJqvAJQiVrDLxE2YGWUSZNPMlXUXe9OEylUIsGTIabNsPA6f2gEOWUSh2AjhDB4Yw5A3-2SMH9JKPKQsvY2o3" style="display: block; padding: 1em 0; text-align: center; "><img alt="" border="0" data-original-height="1180" data-original-width="1920" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgLUVpiDSK70n-P7XUdqB9xbb4BK7WyeNztVDER_g5pmJOB6I8bwhUv77DE9y_5uG5DMIuopQka4Sum2nr0aFoEfSZrQ83UkO-85CFMJqvAJQiVrDLxE2YGWUSZNPMlXUXe9OEylUIsGTIabNsPA6f2gEOWUSh2AjhDB4Yw5A3-2SMH9JKPKQsvY2o3"/></a></div>
Kā profesors Mārtiņš Luters darbojās jaunizveidotajā Vitenbergas universitātē. Tur personīgās Svēto Rakstu studijas lika viņam sākt apšaubīt daudzas baznīcas mācības un prakses, īpaši indulgenču pārdošanu. Mārtiņa Lutera atteikšanās atkāpties no savas pārliecības izraisīja viņa ekskomunikāciju (izslēgšanu no baznīcas) 1521.gadā. Pēc noslēgtības, lūgšanu un pārdomu perioda Luters atgriezās Vitenbergā, kur atlikušo mūžu pavadīja, sludinot un mācot, tulkojot Svētos Rakstus, rakstot himnas un daudzus teoloģiskus traktātus. Salīdzinoši daudz laika Luters pavadīja ceļojot, lai piedalītos diskusijās, lasītu lekcijas un tiktos ar dažādiem cilvēkiem. <br /><br />
Savā pēdējā ceļojumā Luters devās 1546. gada janvārī uz savu dzimto vietu Eislēbenu. Lai gan viņu mocīja slimība, viņš devās izšķirt strīdu starp Mansfeldu grāfiem. Sarunas beidzās veiksmīgi, tikai Luteram vairs nebija spēka atgriezties Vitenbergā. <br /><br />
<b>Viņš nomira 1546. gada 18. februārī Eislēbenā</b>. Savā nāves gultā viņš lūdza: <br />
<blockquote>Tavās rokās es nododu savu garu. Tu mani izglābi, Tēvs, uzticamais Dievs. </blockquote>
Mārtiņu Luteru mēs atceramies un godinām par viņa mūža ieguldījumu svarīgākās Bībeles patiesības atkal-atklāšanā: Kristus dēļ Dievs savā žēlastībā pasludina mūs par taisniem (mēs to saņemam tikai ticībā). <br /><br />
</div>
- - - - - - - - - - - - - -<br /><br />
<div>Otrs šodien pieminamais notikums sabiedrībai tika izziņots arī 18.februārī. Tikai tas notika 2016.gadā. <br />
Tātad šajā dienā pirms sešiem gadiem žurnālists Aidis Tomsons vietnē Facebook ierakstīja sekojošo: <br /><br />
<iframe allowtransparency="true" frameborder="0" height="300" scrolling="no" src="https://www.facebook.com/plugins/post.php?href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2FVestis.adventistiem%2Fposts%2F893485860769064&width=500" style="border: none; overflow: hidden;" width="700"></iframe><br />
Tā arī dzima "Vēstis Adventistiem" jeb, kā tagad šis projekts bieži tiek apzīmēts, – VA. <br />
Kādu dienu vēsturnieki pētīs un pierakstīts stāstus par pirmās redkolēģijas izveidošanu, par nākotnes vīzijām un plāniem, bet šodien es gribētu pieminēt tikai vienu interesantu atziņu. <br /><br />
</div>
- - - - - - - - - - - - - -<br /><br />
<div>Mārtiņa Lutera nodoms nebija nošķirties no Romas baznīcas, bet rosināt akadēmisku diskusiju un pievērst uzmanību baznīcas praksei. Viņš vēlējās pārliecināt baznīcu par kļūdām, tādējādi veicinot reformas tajā.<br /><br />Cik interesanti, ka 470 gadus pēc Lutera nāves domubiedru grupiņa Adventistu baznīcā Latvijā bija tieši tādās pašās domās un sajūtās. Nezinu nevienu, kurš būtu bijis vairāk vai mazāk iesaistījies nodibinājumā Vēstis Adventistiem un būtu domājis vai plānojis kaut ko graut un šķelt… vai pat pamest savu adventistu draudzi. <br />
Mārtiņš Luters reiz rakstīja tā:
<blockquote>Lai gan ir daudz ļaužu, kuri uzlūko visu šo kustību kā velnišķīgu pasākumu, kuri to tā dēvē un to nosoda […] Es zinu, ka mana vēsts un tas, ko es esmu sācis darīt, nav no manis paša, bet no Dieva, un ne nāve, ne vajāšanas mani nepārliecinās par pretējo. (What Luther Says, 3795) </blockquote>
Daudz svētību Vēstis Adventistiem komandai un visiem, kuri seko, lasa un domā! <br />
Dieva miers lai ir ar jums visiem! <br />
</div>Ivo Rodertshttp://www.blogger.com/profile/12941996965918602129noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-4153778166774748402022-01-21T12:00:00.006+02:002022-01-21T21:22:05.169+02:00Mācīšanās nekad nebeidzas<div><i>Latvijas Adventistu baznīcā nav daudz tādu, kas vērtē teoloģisko izglītību. Starp Latvijā kalpojošajiem mācītājiem doktora grāds teoloģijā līdz šim bija tikai vienam – iepriekšējam bīskapam Viesturam Reķim. Nu šonedēļ doktora grādu ieguvis vēl viens no <b>mācītājiem Ģirts Rozners</b>. Viņš gan tagad kalpo autonomajā Adventistu Rīgas draudzē. <br />
Vairāki latviešu izcelsmes teoloģijas doktori adventismā darbojas ārpus Latvijas robežām. Tā kā nodibinājuma „VA” padomē līdzšinējiem trim teoloģijas doktoriem <u>Viesturam Reķim, Aivaram Ozoliņam un Andim Krēsliņam</u> ir pievienojies arī Ģirts Rozners, tad, no sirds sveicot Ģirtu ar doktora grāda iegūšanu, mudinājām viņu izstāstīt, kāpēc viņš ir gājis šo gandrīz 10 gadus garo izglītības ceļu.</i> <br /><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEh1lU1nyYtvaB9OvBCpm0n2g3mR1PdR8kkWlaw2lqv8B7irxLnmWzCVnOmkV-9UeWes5PwoFuvdSDfNn5KzGg19m5V476GHvAKkjwSLmqQGy2ZxsxI7WvchqJidAoupi4KQMmXk6NKNjWLUZ5FVi37BQXDex64nWGRjmCEPXCkGhhAG0YQoi639EbHk=s972" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="648" data-original-width="972" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEh1lU1nyYtvaB9OvBCpm0n2g3mR1PdR8kkWlaw2lqv8B7irxLnmWzCVnOmkV-9UeWes5PwoFuvdSDfNn5KzGg19m5V476GHvAKkjwSLmqQGy2ZxsxI7WvchqJidAoupi4KQMmXk6NKNjWLUZ5FVi37BQXDex64nWGRjmCEPXCkGhhAG0YQoi639EbHk=s16000" /></a></div><br />
"Es esmu ziņkārīgs, manī vienmēr ir bijuši vēlēšanās uzzināt vairāk, saprast labāk, manī mīt kaut kas nemitīgi urdošs. Tāpēc savulaik universitātē sāku bakalaura studijas. Pirmie trīs gadi man patika: gan vide, gan mācību priekšmeti, gan atziņas, kuras guvu. Negribējās to visu vienkārši beigt. Bija prieks par iespēju tik daudz jauna uzzināt. Tāpēc sekoja maģistrantūra. Un pēc tam, kad varēja turpināt studijas doktorantūrā, tas likās loģisks turpinājums. <br />
Man šķiet, tēmas, kuras es studiju laikā padziļināti pētīju un par kurām rakstīju savus noslēguma darbus, arī liecina par vēlmi saprast, atbildēt uz grūtajiem jautājumiem. Bakalaura darbu rakstīju par vardarbību Vecajā Derībā. Tas bija saistīts ar vēlēšanos iegūt kaut kādas atbildes par vardarbīgo Dievu, kādu mēs ieraugām, lasot senos Rakstus. Tad sekoja maģistrantūras darbs par Jēzus otrās nākšanas kavēšanos. Jau pirmkristiešu baznīca, apustuļi gaidīja Jēzus atgriešanos, bet neviens joprojām to nav sagaidījis. Kāpēc tā? Un cik dažādi teologi un arī kristīgās tradīcijas cenšas šo jautājumu skaidrot. <br />
Nu un mans doktorantūras pētījums bija par Bībeles inspirāciju. Kā ir veidojusies izpratne par inspirāciju, kā to saprot teoloģijā? Un atkal paveras milzīgs spektrs, cik dažādi šo inspirāciju var interpretēt. Tas lielā mērā ietekmē to, kā mēs Bībeli lasām un skaidrojam, un savukārt tas atstāj ietekmi uz to, kā mēs dzīvojam un savu ticību praktizējam attiecībā pret citiem. <br /><br />
Nav noslēpums, ka baznīcā daudzi pret teoloģisko izglītību izturas ar lielu skepsi. Daļai kristiešu ir sajūta, ka teoloģijas mācīšanās ir kaitīga, jo tā aizved prom no patiesās ticības. Bet, jāatzīst, šis domāšanas veids ir ļoti savdabīgs. Tas ir uzskats, ka Bībelē viss ir skaidri saprotams, vienkāršs, patiesā ticība nozīmē vienkārši pašam lasīt un to, ko saprati, izdzīvot. Nav vajadzīgas zināšanas, teoloģija, viss ir skaidrs un saprotams. Dari, kā rakstīts, un viss. <br />
Ja ar šādu pārliecību dzīvo, tad, protams, tajā brīdī, kad kāds sāk mācīties, studēt kristīgās ticības vēsturi, visus līkločus, kam tā gājusi cauri, visas problēmas, ko tā risinājusi, kāpēc nonākusi pie tām atbildēm un ne citām- kad to visu sāk apgūt, ātri vien nākas secināt, ka atbildes vairs nesakrīt. Tās atbildes, kuras iegūst cilvēks, vienkārši lasot, no tām, ko saka tie, kas ir mācījušies, bieži vien atšķiras <br />
Bet būsim godīgi, nav jau tā, ka katrs, kas izlasa, pats nonāk pie tās mācības, kurā viņš dzīvo. Katram no mums to kāds ir iemācījis. Sākumā ir bijis mācīšanās process un ir bijis kāds, kas centies pamācīt, paskaidrot, atbildēt. Jo pašiem lasot Bībeli, mēs līdz visām savām pašreizējām atbildēm nenonāktu. Ir daudz domu un atziņu, kuras mums pateiktas priekšā no tiem, kam mēs uzticamies, par kuriem nešaubāmies, ka viņiem ir taisnība. <br />
Kas notiek situācijā, kad mēs atklājam, ka uz jautājumiem var būt vairāk nekā viena atbilde? Ja cilvēks tam nav gatavs, ir divas iespējas. Viņš vai nu paliek uzticīgs tam, ko vienreiz ir iemācījies, vai arī viņš ir tas, kurš, kaut ko jaunu padzirdot, skrien pakaļ jaunajām atklāsmēm, visu laiko mainot draudzes un meklējot to, kas viņam šķiet interesantāks. Lūk, šajā ziņā teoloģijas mācīšanās piešķir cilvēkam tādu kā stabilitāti. Jo cilvēks, kurš ir mācījies, zina, kādas katrai kristīgai tradīcijai ir saknes, kādas ir vērtības, kāpēc šajā baznīcā runā tā un ne citādi, kāpēc citi māca to, ko viņi māca. Tiek apgūta vēsture un veidota kopaina. Tas ir būtisks ieguvums. <br />
Bet ir vēl otrs ieguvums. Taču tas cilvēkam, kurš mācās, rada arī grūtības. Jo mācoties viņš ātri vien saprot, ka teoloģija, tāpat kā viss šajā pasaulē, mainās. Tāpat kā zinātne un sabiedrība attīstās, arī teoloģija mainās. Tā nevar nemainīties. <br />
Tas ir radošā Dieva fenomens, ka viņš mūs izveidojies tādus, kas neesam nemainīgi. Mēs esam veidoti kā garīgas un intelektuālas būtnes, kuras izglītojas, aug, nodod zināšanas, diskutē par tām, meklē kopīgu valodu. Tādi mēs esam radīti. <br />
Mēs nesen ar Lilitu (sievu) runājām par to, kāpēc gan Dievs mūs neradīja ar spēju zināšanas mantot. Ir tik žēl, ka ģeniāli cilvēki, kas savas dzīves laikā ir uzkrājuši tik daudz zināšanu, kļuvuši ļoti gudri, nevar to visu iedzimtības ceļā nodots saviem bērniem. Tad nākamā paaudze varētu šo uzkrāto kapitālu vairot, un atziņas strauji pieaugtu. Bet nē – visa mūsu saprašana līdz ar mūsu nāvi aiziet mūžībā. Tomēr tādus Dievs mūs ir radījis. Acīmredzot, Viņš vēlas, lai mēs katrs izglītojamies no nulles, katrs pats mācāmies iegūt zināšanas, tās pārņemt un attīstīt tālāk. Tādēļ arī teoloģija ir tāda, kas nevar nemainīties. <br />
Ikviens no mums cenšas iegūt jaunas atziņas, tās izvērtēt un tālāk realizēt. Diemžēl teoloģijā tas ir grūts ceļš, jo pārējā sabiedrība viņu uztver kā kaut kādu grāvēju, bojātāju, kā bīstamu ceļu ejošu, kurš aicina kaut ko pārdefinēt vai šķietami zināmo izteikt citādi. Tā tas diemžēl ir. No mana viedokļa skatoties, tam vajadzētu būt jaukam un veselīgam procesam. Bet no tāda cilvēka pozīcijām skatoties, kas redz ticību kā statisku, iecementētu un nemainīgu, šāda rīcība, protams, visu apdraud un bojā. <br />
Es tomēr ticu, ka baznīca var būt atvērta pārmaiņām un dažādībai. Tam ir daudz labu piemēru. Turklāt teoloģija nav tikai viena cilvēka vai pašu teologu kompetence. Būtībā visu, ko teoloģija dara, laiks un cilvēki izvērtē un pārbauda. Un vai nu tas paliek kā vērtība, vai arī izdziest, jo nav derīgs. Mēs ticam, ka tas ir Dievs un Viņa Gars, kurš liek kaut kam palikt un kaut ko izdzēš. Mēs taču ticam, ka Dievs ir dzīvs un darbojas arī šodien. Es esmu pārliecināts, ka Dievam nav mērķis palīdzēt mums noturēties nemainīgiem šajā mainīgajā pasaulē. <br /><br />
Mana jaunākā meitiņa, redzot, ka tētis šajā nedēļā ir pabeidzis kaut ko svarīgu, prasīja: „Tēti, vai Tev tagad nekas vairs nebūs jādara?” Teikšu godīgi, jau tagad, pabeidzot darbu pie sava doktorantūras pētījuma, es redzu, ko varētu darīt citādi, ko vajadzētu mainīt. Ne reiz vien ir bijis, ka tas, kas man kādreiz likās ļoti veiksmīgs, pēc gadiem atskatoties šķiet – es taču varēju rīkoties citādi, pateikt labāk, būt korektāks! Nevienā brīdī mēs neesam tādi, kam nebūtu vajadzība pēc pārmaiņām. Tāpēc es arī šobrīd nejūtos, ka kaut kas liels ir izdarīts un nu tas ir jau aiz muguras. Turpināt mācīties ir mana nepieciešamība." </div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-21015603023249138042022-01-08T09:00:00.012+02:002022-01-09T18:09:14.708+02:00Dzīvojot pandēmijā. Ikdienas piezīmes.<div style="text-align: right;">Valda Reķe, 2022. </div><br />
<div>Ievada vietā: Dzīvojot jau trešo gadu pandēmijas apstākļos, domās un sarakstē ar draugiem esmu rakstījusi piezīmes par šo laiku – izjūtām, domām, secinājumiem un unikālo pieredzi, bet esmu saņēmusi pamudinājumu - pienācis laiks to “uzlikt uz papīra.” Spriežu subjektīvi ar objektīvisma pieskaņu, taču tā ir mana personīgā pieredze. Ja kādam var noderēt, būšu svētīta. <br />
Piezīmes varat lasīt šeit: <a href="https://blogs.adventistiem.lv/search/label/Valda%20Reķe"><u>https://blogs.adventistiem.lv/</u></a></div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogs.adventistiem.lv/search/label/Valda%20Reķe" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1095" data-original-width="2547" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEghqF_DmJ_GmpIU1riey-vkR67bt9jE7krK8TDPk_b1I09K1MrhQJjHJq8b_WWQejVPS1WgoDiPNnvHswvPha5mD0jdVhpunpASw6_ra5ML5h1L-LgmfR-XZGPU9dKsOwLznDpLlST6FkimLLz9suQsfM7sxSBnu_JXBOokzU_kzn9PSNesJE_ipE0Z=s16000" /></a></div><br />
<div>P.S. Skaidrības labad – esmu vakcinējusies jau 2021. gada pirmajā pusē, oktobrī pārslimoju Covid 19, šī gada maijā gatavojos doties uz balstpoti gan savas, gan savas ģimenes, gan līdzcilvēku veselības labā.</div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-43652717305687006122021-12-24T11:00:00.005+02:002022-01-06T16:37:16.545+02:00Priecīgus Ziemassvētkus arī visiem adventistiem!<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgKdy_JPGccyo6sEuyLZocxojPMNDKrwGVA7J0PG6EfVE-5Mbp-8TXn-PgHcwbW_fIPOgzjTfdF-OrDF27m9p5FDORsX1qJSaV5hRASbq-y6fjJ7V209IysdHXUckBfvUtgiwMlnx0lPsbEVHiKeDIBOpzqeb1NHKblYxS_hEEYULjboy4dFnNsMsYG" style="display: block; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="1137" data-original-width="1517" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgKdy_JPGccyo6sEuyLZocxojPMNDKrwGVA7J0PG6EfVE-5Mbp-8TXn-PgHcwbW_fIPOgzjTfdF-OrDF27m9p5FDORsX1qJSaV5hRASbq-y6fjJ7V209IysdHXUckBfvUtgiwMlnx0lPsbEVHiKeDIBOpzqeb1NHKblYxS_hEEYULjboy4dFnNsMsYG" /></a></div>
<div>
Skaistākā zvaigzne, kas austrumos zaigo,<br />
Zvaigzne, kas vada uz Betlemi mūs,<br />
Pildi ar gaismu šo nakti Tu maigo,<br />
Atmirdzēt debesu gaismu tev būs. <br /><br />
Vadi mūs projām pie silītes mazās,<br />
Tā kā reiz gudrajos vadīji Tu.<br />
“Gods Dievam augstībā”, skan kokļu skaņas,<br />
Debess un zeme teic Valdinieku. <br /><br />
Sveicini ceļnieku naktstumsā baigā,<br />
Ceļu kad gājumā zaudējis skats.<br />
“Dievam labs prāts” skan no debesu pulka,<br />
Nonāk pie cilvēkiem Dieva Dēls pats. </div><br />
<div style="text-align: right;"><i>(Jaunās Kokļu skaņas nr.30)</i></div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-4370273678725195042021-11-29T11:00:00.013+02:002022-09-20T16:51:58.269+03:00Latvija garantē reliģisko brīvību<div>Tas uzsvērts tiesas spriedumā, ar kuru noraidīta Latvijas draudžu savienības prasība atcelt Adventistu Rīgas draudzes reģistrāciju.</div><br />
<div>Kaut arī paziņojumā draudzēm, ko Latvijas draudžu savienības (LDS) padome publicēja 12.jūlijā, teikts, ka savienība respektē Uzņēmuma reģistra (UR) pieņemto lēmumu, tā ir iesniegusi jau divas pārsūdzības. Vispirms savienība reģistra lēmumu pārsūdzēja UR galvenajam notāram. Pēc tam, kad galvenais notārs sūdzību noraidīja, LDS vērsās tiesā.</div><br />
<div>Savā prasībā Draudžu savienība aicināja tiesu uzdot par pienākumu UR atcelt Adventistu Rīgas draudzes reģistrāciju. Pēc LDS domām, draudze nebija tiesīga sasaukt draudzes stundu, kurā tika lemts par Rīgas 5.adventistu draudzes izstāšanos no LDS. Baznīca uzskata, ka tās statūti neparedz tiesības draudzei izstāties no draudžu savienības. Tāpat Draudžu savienība pauda uzskatu, ka jaunizveidotā draudze nedrīkst lietot nosaukumā vārdu „adventistu”, jo izstāšanās no savienības nozīmējot arī konfesionālās piederības maiņu.</div><br />
<div>Pēc Draudžu savienības lūguma lieta tika izskatīta rakstveidā. Administratīvā rajona tiesa to skatīja oktobra beigās, bet spriedums rakstiski tika sagatavots 22.novembrī. Tiesa pilnībā noraidījusi draudžu savienības prasību, spriedumā atsaucoties gan uz Latvijas Republikas Satversmi, gan Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas tiesu spriedumiem, kā arī Latvijas likumiem. Tie visi pamatojas uz principu, ka jebkuram cilvēkam un jebkurai cilvēku kopai ir tiesības likumiski praktizēt savu ticību atbilstoši sirdsapziņas pārliecībai.</div><br />
<div>Daži izvilkumi no tiesas sprieduma:
<blockquote>Septītās dienas adventistu likums neparedz tiesības draudzei izstāties no baznīcas. Taču tas nenozīmē, ka draudzei nav tiesību izstāties no baznīcas.. Reliģiskās organizācijas biedrošanās brīvībā cita starpā ietveras draudzes tiesības iestāties vai izstāties no draudžu savienības (baznīcas), tādā veidā reorganizējot draudzi tās statūtos noteiktajā kārtībā.</blockquote>
<blockquote>Tiesa uzskata par nepieciešamu uzsvērt, ka no baznīcas izstājās tieši draudze, īstenojot savu reliģisko brīvību un biedrošanās brīvību, savukārt katrs draudzes loceklis, īstenojot savu reliģisko brīvību un biedrošanās brīvību, nav spiests turpināt būt par draudzes locekli.</blockquote></div>
<div>Tiesa noraidījusi arī Draudžu savienības prasību neļaut Adventistu Rīgas draudzei lietot nosaukumā vārdu „Adventistu”. Saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Latvijas Satversmi, ikvienam cilvēkam un organizācija ir tiesības izvēlēties savu konfesionālo piederību. Adventistu Rīgas draudze ir izvēlējusies būt autonoma draudze ar piederību Septītās dienas adventistu konfesijai. Tiesas spriedumā norādīts:
<blockquote>Draudzes izstāšanās no baznīcas nenozīmē konfesijas maiņu, proti, pastāvēt ārpus baznīcas var arī tāda reliģiskā organizācija, kas sevi identificē ar to pašu konfesiju, kuras ietvaros jau ir valstī reģistrēta reliģiskā savienība. Nedz no Reliģisko organizāciju likuma, nedz no Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības likuma neizriet draudzes pienākums saņemt baznīcas atļauju būt piederīgai Septītās dienas adventistu konfesijai, pat ja tā darbojas autonomi no baznīcas sastāva.. Draudzes nosaukumā ietvertais vārds „Adventistu” liecina tikai par draudzes konfesionālo piederību nevis piederību pie baznīcas.</blockquote></div>
<div>Latvijas draudžu savienībai tagad ir mēnesis laika, lai izlemtu, vai turpināt tiesāties un pārsūdzēt šo tiesas spriedumu Administratīvajā apgabaltiesā.</div><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNI_mOQlybtoaWrj88sUDd2R2QF7XY6Vy04XI3zZ9GRnP9297W8i1i__CJE60i5mHPe8UrG1yxEYC7P0HNxtoFh7RqGrbTFpc1LqssIbin2EW3wD5QTxfsfWGSvUfgFCOnuqbgyPuqMB0/s2048/pexels-Judgment+of+the+Court.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1365" data-original-width="2048" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNI_mOQlybtoaWrj88sUDd2R2QF7XY6Vy04XI3zZ9GRnP9297W8i1i__CJE60i5mHPe8UrG1yxEYC7P0HNxtoFh7RqGrbTFpc1LqssIbin2EW3wD5QTxfsfWGSvUfgFCOnuqbgyPuqMB0/s16000/pexels-Judgment+of+the+Court.jpg" /></a></div>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-89125181528502642392021-11-28T03:00:00.008+02:002022-01-06T16:37:46.139+02:00Lai Dievs mūs svētī Adventes laika pārdomās!<blockquote>Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa 3:16)</blockquote>
<p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgCiKSnRpqbo6jZW5x84GrIv42frQzk4V9hMmI8ZPteWL6Q4fjgVA0gsnf7r02cxkwZPgP8hyZDmG45t9YJzUf5ZcXdyW0rYSxN5O75f5EWXMa8hqOmJDv8QrJt2ajysPfHu-tVf6MSi3M/s2048/christmas_lights_001.jpeg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1360" data-original-width="2048" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgCiKSnRpqbo6jZW5x84GrIv42frQzk4V9hMmI8ZPteWL6Q4fjgVA0gsnf7r02cxkwZPgP8hyZDmG45t9YJzUf5ZcXdyW0rYSxN5O75f5EWXMa8hqOmJDv8QrJt2ajysPfHu-tVf6MSi3M/s16000/christmas_lights_001.jpeg" /></a></div><br />Novēlot jums svētīgu Adventes laiku un patiesu svētku sajūtu Ziemassvētkos, mēs jums piedāvājam Anda Krēsliņa pārdomas:<p></p>
<ol style="text-align: left;">
<li><a href="https://blogs.adventistiem.lv/2021/11/davana-ar-cenas-zimi-jeb-adventes-laika.html"><u>Dāvana ar cenas zīmi, jeb Adventes laika pārdomas – 1.daļa</u></a></li>
<li><a href="https://blogs.adventistiem.lv/2021/12/davana-ar-cenas-zimi-jeb-adventes-laika.html"><u>Dāvana ar cenas zīmi, jeb Adventes laika pārdomas – 2.daļa</u></a></li>
<li><a href="https://blogs.adventistiem.lv/2021/12/davana-ar-cenas-zimi-jeb-adventes-laika_0244876315.html"><u>Dāvana ar cenas zīmi, jeb Adventes laika pārdomas – 3.daļa</u></a></li>
</ol>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-77191798453533173372021-10-31T10:00:00.037+02:002021-10-31T12:33:38.955+02:00Visiem svētajiem Visu Svēto dienāMūsu mīļākās grāmatas parasti nav tās, kurām mēs absolūti nepiekrītam, un tās nav arī grāmatas, kurās vienkārši tiek atkārtots viss, kas jau mums ir zināms. Mūsu iecienītākās grāmatas ir tās, kas vārdos izsaka idejas, kas mūsu prātā ir rosījušās vairākus mēnešus, gadus vai gadu desmitus, tās, kas saskaņo šķietami nesavienojamas zināšanu daļas, sniedzot mums skaidru priekšstatu par to, kas bija neskaidrs un mulsinoši. 2013.gada vasarā N.T.Raita grāmata "Cerības pārsteigts: pārdomājot debesis, augšāmcelšanos un Baznīcas misiju" (<i>N.T. Wright “Surprised by Hope”</i>) to izdarīja ar mani: tā radīja jēgu maniem jautājumiem par augšāmcelšanās vēsturiskuma uzskatiem, par to, kas ir debesis, un par manu iedzimto mīlestību pret Dieva radību uz šīs zemes. Es ļoti ieteiktu to izlasīt <i>visiem</i> kristiešiem.<br /><br />
<div>Lai gan es toreiz nesvinēju tās piemiņas dienas, kas ir tradicionālas anglikāņu vai katoļu tradīcijās, es spēju novērtēt noskaņojumu, kas slēpjas aiz Raita teiktā, apspriežot "visu svēto dienu" un "visu dvēseļu dienu". Viņš norāda, ka<blockquote>šajā piemiņas pasākumā tiek pieņemts, ka ir krasa atšķirība starp "svētajiem", kas jau ir debesīs, un "dvēselēm", kuras vēl nav un kuras tāpēc joprojām ir mazāk laimīgas un tāpēc ir vajadzīga mūsu palīdzība (kā mēs to varētu ietērpt mūsdienīgos vārdos), lai "virzītos tālāk" (Raits 168).</blockquote></div>
<div>Es biju iedomājies, ka pastāvēja būtiska atšķirība starp parasto vidusmēra agrīnās baznīcas locekli un svētajiem – svēto Pēteri vai svēto Pāvilu, vai svēto Jēkabu. Lai gan es parasti neizmantoju vārdu "svētais", viņus pieminot, tad tomēr es domās pierakstīju viņiem visas TĀS īpašības.<br /><br />
Tomēr, kā mums atgādina Raits: “Agrīnajos kristiešu rakstos visi kristieši ir "svētie", arī apjukušie un grēcīgie korintieši.” (169) Par to var viegli pārliecināties, ātri pārlūkojot Bībeles pantus, kuros tiek lietots vārds "svētie":
<blockquote>Jums visiem, Dieva mīļotajiem, aicinātiem svētajiem, kas esat Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus! (Romiešiem 1:7)</blockquote>
<blockquote>...cīnieties man līdzi, lūdzot Dievu par mani, ka es tiktu izglābts no nepakļāvīgajiem, kas ir Jūdejā, un lai mana kalpošana Jeruzālemē būtu svētajiem tīkama. (Romiešiem 15:30-31)</blockquote>
<blockquote>Ja kādam no jums ir tiesājama lieta pret otru, vai viņš uzdrošināsies iet tiesā pie netaisnajiem, nevis pie svētajiem? (1.Korintiešiem 6:1)</blockquote>
<blockquote>...Dieva draudzei Korintā un visiem svētajiem, kas izkaisīti pa visu Ahaju. (2. Korintiešiem 1:1)</blockquote>
<blockquote>Pāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus apustulis, svētajiem un Jēzū Kristū ticīgajiem Efesā. (Efeziešiem 1:1)</blockquote></div>
Atzīstot, ka <i>visi</i> ticīgie baznīcā ir <i>svētie</i>, tas liek izdarīt vismaz divus secinājumus:<ol style="text-align: left;"><li>Tas mūs uzmundrina – aicina sākt <i>rīkoties</i> kā svētajiem. Kopš izlasīju "Cerības pārsteigts", esmu sācis sev uzdot tādus jautājumus kā: "Vai mana uzvedība ir līdzīga svētajam?" "Vai svētais to darītu?" Tas galvenokārt ir veids, kā nesākt aizrauties ar jautājumu, ko daudzi kristieši sev bieži uzdod, proti, “Vai šī darbība ir Dievam tīkama?” Bet galvenokārt tas mums atgādina, ka esam svētie, ka mūsu raksturam vajadzētu atbilst šai svētā identitātei, un dažreiz šīs identitātes apziņas atcerēšanās liktu mums uzvesties krietni citādi nekā tad, ja mēs vienkārši jautātu: “Vai Dievam tas patiktu?”</li><li>Tas novērš elkdievību. Lai gan mums vajadzētu apbrīnot un būt pazemīgiem, domājot par tiem ievērības cienīgiem seno laiku kristiešiem, kuri Dieva valstības labā darīja pārsteidzošas lietas, mums ir jāatceras, ka visi svētie kristieši ir arī <i>cilvēki</i>. Viņi cīnījās ar bailēm, šaubām un jautājumiem. Viena no pārsteidzošākajām pēdējo gadu atklāsmēm notika tad, kad tika publicētas Mātes Terēzes vēstules. Lai gan viņa paveica apbrīnojamu darbu Dieva labā, vēlākā dzīves posmā viņu piepildīja garīgs tukšums. Svētajiem nav jābūt perfektiem. Pāvils bija nepilnīgs. Pēteris bija nepilnīgs. Vienīgais, par kuru var runāt pilnības sakarā, bija/ir Jēzus.</li></ol>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhiWGdzmdgdDBdH_5e59YpuvVGyL4oD48zKR6JY_BKLS8snPtqRtbE32jwUcd7hlg8C_ni3Lsbfb0fDJ6v81c0BQSNikgr2m4u5q4Shx5PVCbFRpyklSBk5khjY25zzXEYHMuK28vGwol8/s1024/Surprised-by-Hope-1024x650.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="650" data-original-width="1024" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhiWGdzmdgdDBdH_5e59YpuvVGyL4oD48zKR6JY_BKLS8snPtqRtbE32jwUcd7hlg8C_ni3Lsbfb0fDJ6v81c0BQSNikgr2m4u5q4Shx5PVCbFRpyklSBk5khjY25zzXEYHMuK28vGwol8/s16000/Surprised-by-Hope-1024x650.jpg" /></a></div><br />Droši vien varētu vēl daudz dažādu secinājumu izdarīt, domājot par šo tēmu, tāpēc no sirds iesaku izlasīt vai pārlasīt “Cerības pārsteigts” (Surprised by Hope). N.T.Raita (N.T.Wright) pārdomas par svētumu/svētajiem ir tikai viena no daudzajām lieliskajām atziņām no šīs grāmatas.Ivo Rodertshttp://www.blogger.com/profile/12941996965918602129noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-6074571881032175612021-10-22T15:00:00.041+03:002022-02-24T14:23:31.743+02:00Bērnība, jaunība un atgriešanāsAnna bija skaista, glīti ģērbta un talantīga sieviete, kurai patika rakstīt dienasgrāmatas.
<blockquote>Gribējās savai dienasgrāmatai kā savai vislabākajai draudzenei visu pastāstīt. Viņa, šī draudzene, bija laba, viņa klusēja par visu, ko viņai izstāstīju, ko viņai uzticēju, un es tāpēc drīkstēju izteikt viņai visu savu sirdi.</blockquote>
Viena no dienasgrāmatām ir pieejama arī mums lasīšanai. Šoreiz tā neklusē, bet ļauj mums ieskatīties šīs īpašās sievietes piedzīvotajā.<br />
<p>Anna kļuva par adventistu mācītāja Voldemāra Zaķa sievu. Gandrīz katram Latvijas adventistam ir pazīstami viņu bērni: Modris, Ilga un Gaidis un viņu ģimenes.</p>
<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHjmp-Jt_7eH3dEZ5dkor74MYMhmaPCg4GHLVJ5JxTUWj1SnVVa3w3ctL3qAc6PV_JYG7CUmxaoswdc-s19b_NCT9TjdwrRIdV2nZWEOYcfHFJx85wtNKmnEfLCq444zeKJ1qWp9NelMY/s0/Dienasgramata.jpg" style="display: block; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="1268" data-original-width="2048" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHjmp-Jt_7eH3dEZ5dkor74MYMhmaPCg4GHLVJ5JxTUWj1SnVVa3w3ctL3qAc6PV_JYG7CUmxaoswdc-s19b_NCT9TjdwrRIdV2nZWEOYcfHFJx85wtNKmnEfLCq444zeKJ1qWp9NelMY/s0/Dienasgramata.jpg" /></a></div>
<p>Annas Zaķes autobiogrāfiju turpinājumos varēsiet lasīt mūsu blogā: <a href="http://blogs.adventistiem.lv/search/label/Anna%20Zaķe?&max-results=10"><u>VA BLOGS</u></a>.</p>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-6878524319085587212021-10-11T09:00:00.001+03:002021-10-11T11:43:14.243+03:00Pandēmijas sekas<p>COVID izraisītā pandēmija ir nesusi traģēdijas visā pasaulē, tajā skaitā Adventistu draudzēs. Nav veikti pētījumi, vai draudzes locekļi ir skeptiskāki pret vakcinēšanos nekā pārējā sabiedrība, tomēr nav šaubu, ka slimība ir bijusi nežēlīga pret visiem.</p><p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiaPSzAM2VZWi9h-vv8B-j9ykako65p2FBlIlKAjRQAuWoP-fnv75EgO1_RTV7XgJ0AFFQCiIY4cT-FUmP6j0iNtjuZyorE1XjFT_ZCxAOe-PEtKXE_QitIj-Sf-G150lwWTZD8WTUMzxI/s1692/sda+report.jpeg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="958" data-original-width="1692" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiaPSzAM2VZWi9h-vv8B-j9ykako65p2FBlIlKAjRQAuWoP-fnv75EgO1_RTV7XgJ0AFFQCiIY4cT-FUmP6j0iNtjuZyorE1XjFT_ZCxAOe-PEtKXE_QitIj-Sf-G150lwWTZD8WTUMzxI/s16000/sda+report.jpeg" /></a></div><br />Precīzi cipari nav zināmi, taču vismaz 17 tūkstoš adventistu ir miruši, tajā skaitā ap 800 mācītāju, no COVID-19. Šādus dramatiskus skaitļus Ģenerālkonferences Rudens sesijā atklāja salīdzinoši nesen ievēlētais Ģenerālkonferences izpildsekretārs Ertons Kolers. Protams, daudzās valstīs vakcīnas joprojām ir grūti pieejamas un to trūkst, un šajos aprēķinos iekļauta informācija no visas pasaules.<p></p><p>Pandēmija ir radījusi vēl vienu bēdīgu tendenci. Ir strauji samazinājies kristībnieku skaits. Ja 2019.gadā draudzei pievienojās 3.21 miljons cilvēku, tad 2020.gadā bija tikai ap 800 tūkstoš kristībnieku. Tajā pašā laikā draudzes locekļu aizplūšana no draudzes nav mazinājusies. Vidēji draudzi pamet 41 procents no tiem, kas tai kādreiz ir pievienojušies. Vislielākā vilšanās bija vērojama 2019.gadā, kad draudzi atstāja vairāk nekā miljons cilvēku.</p><p>Labā ziņa ir tā, ka pandēmija nav ietekmējusi cilvēku gatavību ziedot. Finansiāli baznīcas stāvoklis kopumā nav pasliktinājies.</p>VA redakcijahttp://www.blogger.com/profile/03242749897626427087noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1575416313129302104.post-69529676489737900442021-08-28T12:00:00.017+03:002021-12-04T14:22:59.410+02:00Šodien, 28.augusts – Sv.Augustīna piemiņas diena<h4 style="text-align: left;">Pārdomas pēc Rovana Viljamsa grāmatas "Par Augustīnu" izlasīšanas </h4>
<table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: right; margin-left: 1em; text-align: right;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj0q2QP3q620LF7_QD3DByuzCL1g6_i5XPLvfAJrI2O-HuS7OKbBcvCl9Otbt8cHd35dx0Tn6rLL-Cvjn3smjRbwe6F5v-tQRo5vnV7RIDcY8Dyu9EzqhZ43n6Mx648NwWRScL4ZaePBzI/s500/On-Augustine-370x500.jpg" style="clear: right; margin-bottom: 1em; margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="500" data-original-width="370" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj0q2QP3q620LF7_QD3DByuzCL1g6_i5XPLvfAJrI2O-HuS7OKbBcvCl9Otbt8cHd35dx0Tn6rLL-Cvjn3smjRbwe6F5v-tQRo5vnV7RIDcY8Dyu9EzqhZ43n6Mx648NwWRScL4ZaePBzI/s16000/On-Augustine-370x500.jpg" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: right;"><span style="font-size: x-small;">Grāmatas vāka foto</span></td></tr></tbody></table>
<p>Svētais Augustīns, dzimis mūsu ēras 354. gadā, bija mūsdienīgs domātājs, nerimstošs savās pārdomās, jautājumos un ieskatos par sevis veidošanu. Tas viss nodrošina to, ka viņu mīl gan laicīgie (ne-reliģiozie), gan ticīgie (kristīgie) lasītāji. Tomēr, tāpat kā Bēthovena simfonijas atskaņošana ar akordeonu var izraisīt krietnu nianšu zudumu, arī Augustīna domu kopsavilkumos bieži iezogas pārlieku daudz vienkāršojumi un pat izkropļojumi.</p>
<p>Augustīns tiek vainots par kristiešu nevēlēšanos iesaistīties politikā, ilgstošu negatīvu skatījumu uz cilvēka seksualitāti un apsēstību ar sevi, kas īpaši tagad dominē Rietumu kultūrā. Šajā grāmatā Rovana Viljamsa mērķis ir šos uzskatus, ja iespējams, labot. Lai gan grāmatas lasīšana dažkārt ir smaga (es jūs esmu brīdinājis!), Viljamss spēj piedāvāt plašu analīzi tāpēc, ka ir ļoti labi iepazinies ar šo tēmu. Grāmata man palīdzēja saskatīt Augustīna labāk zināmos uzskatus to pareizajā teoloģiskajā kontekstā.</p>
<blockquote>Un tā, saka Viljamss, Augustīns nestrīdas par Baznīcas un valsts nošķiršanu, bet gan par atšķirību starp labo un slikto politiku. Tā vietā, lai būtu iedomīgi par mūsu iespējām šajā fiziskajā pasaulē, Augustīns atzīst, ka mēs pilnībā neizmantojam savu garīgo potenciālu bez palīdzības no ārienes. Viņš ir reālistisks attiecībā uz mūsu ierobežoto spēju iepazīt un izprast sevi.</blockquote>
<p>Mēs tik bieži palaižam garām un pārprotam Augustīna domu tad, kad nodalām to, ko viņš saka par sevi (ar viņa priekšstatu par Dievu), no viņa pārliecības, ka mēģinājumi izprast sevi nevar tikt pilnībā realizēti ar mūsu pašu iespējām, bet gan tam ir jānāk no Dieva, kas darbojas mūsos. Papildus tam mums tiek arī atgādināts, kā Augustīns cīnījās ar zināšanu un prāta jēdzieniem, par ko pat mūsdienu filozofi nav vienisprātis.</p>
<p>Jāatzīstas, ka lai arī Viljamsa grāmata pati par sevi ir ĻOTI vērtīga lasāmviela, mani tā noteikti pamudināja pieķerties arī paša Augustīna grāmatām, jo īpaši "Atzīšanās" <i>(Confessions)</i> un "Par kristīgo mācīšanu" <i>(On Christian Teaching)</i>, kur Augustīna entuziasms un vienreizīgums īpaši atklājas.</p><p style="text-align: right;"><i>Ivo Roderts (Bedford, UK)</i></p>Ivo Rodertshttp://www.blogger.com/profile/12941996965918602129noreply@blogger.com0