Žurnāliste Aina Ušča
(pārpublicēts no laikraksta "Bauskas dzīve")

Foto - Harijs Zablockis

Bauskas septītās dienas adventistu draudze nosvinējusi 95.jubileju. Lūgšanu namā Skolas ielā 3 Bauskā dalībnieku un viesu pulkā bija arī mācītāji Ainis Kaspars un Inta Jākobsone, kuri pirms vairākiem gadiem šeit kalpoja. Septītās dienas adventistu konfesija Bauskā nav pārtraukusi darbību ne Otrā pasaules kara gados, ne padomju laikā.

Dzīve kā viļņošanās

Svinību dienā 27.jūlijā svētrunā, kas bija veltīta Dāvida 85.psalmam un vēsta par izraēliešu atgriešanos no Babilonas trimdas, mācītājs Ģirts Rozners saskatīja paralēles ar Bauskas adventistu draudzes vēsturi. Viņš uzvēra:
Dzīve ir kā viļņošanās – svētībām bieži vien seko krīze, tad atkal jauns pacēlums. Kur mūsu draudze ir patlaban – viļņa virsotnē vai zemāk? Bez laika distances mēs nespējam to novērtēt, jo vēstures notikumu analīzei nepieciešams attālums. Mums paliek klusās ilgas pēc Dieva klātbūtnes un Viņa svētībām. Viss ir mūsu pašu rokās, ja turpināsim iet to ceļu, pa kuru staigā Dievs, kur žēlastība satiekas ar patiesību.
Saturiski dziļajā un īpaši pārdomātajā svētrunā Ģirts Rozners minēja arī vairākus draudzes vēsturē nozīmīgus faktus. Bauskas draudzei 1937.gadā pievienojās Bārbeles un Iecavas nelielās draudzītes, nostiprinot kristiešu kopienu. Otrā pasaules kara laikā iepriekšējais dievnams Bauskā tika nopostīts, mācītājs un daudzi adventisti devās bēgļu gaitās, bet 1957.gadā atkal uzbangoja žēlastības vilnis – draudzei tika piešķirts lūgšanu nams Skolas ielā, ko adventisti atjaunoja. Togad draudzē bija 103 locekļi, tagad – 79.

Zelta cilvēki

"Bēgums" iestājās 70. – 80.gados, taču, par spīti valdošā režīma spiedienam, Bauskas adventistiem izdevās saglabāt gan draudzi, gan lūgšanu namu. Toties 90.gados cilvēki kā izslāpuši sāka meklēt Dievu, un adventistu kopiena papildinājās ar jauniem, dedzīgiem kristiešiem, kuri joprojām veido draudzes kodolu, bet draudzes "zelts" ir 90 gadus vecā Rota Krēsliņa, kura tika kristīta 1941.gadā. Viņa un dzīvesbiedrs Artūrs adventistu draudzes nama dzīvoklī Skolas ielā aizvadīja 50 gadus. Abi bija nesalaužami un neietekmējami ticības uzturētāji.

Rota – joprojām mundra un apgarota – piedalījās draudzes 95.jubilejas dievkalpojumā un saņēma sirsnīgus apsveikumus no ticības brāļiem un māsām. Viņu dēls Andis Krēsliņš, kura ģimene jau ilgi dzīvo Anglijā, savulaik Bauskā bija adventistu sludinātājs.

Šī diena bija īpaša arī draudzes aktīvās locekles Naldas Zablockas mammai Martai. Viņai 27.jūlijā apritēja 89 gadi. Dzimšanas dienu Marta sagaidīja dievnamā kopā ar meitu, znotu un citiem tuviem un mīļiem cilvēkiem. Marta pievienojās draudzei 90.gadu nogalē pēc pārcelšanās no savas dzimtās Aizputes uz Bausku.

Durvīm jābūt vaļā

Adventistu draudzē pārsvarā ir vidēja vecuma cilvēki, viņu bērni un mazbērni. Šajā konfesijā sabata (sestdienas) dievkalpojumu apmeklēšana ir ģimeņu tradīcija. Ceraukstietis Gundars Baltrušaitis un viņa dzīvesbiedre Ludmila, kā arī vairāki viņas kolēģi pieder 90.gadu jaunajiem un aizrautīgajiem Dieva meklētājiem. Ludmila ar prieku dalās atmiņās:
Bauskas draudzi 1993.gadā atradu kaimiņienes un manas kolēģes Ināras Klimovičas ietekmē. Viņa jau agrāk to apmeklētja. Bikli pieteicos semināram Bauskas adventistu draudzē, pēc tam – bijušajā Bauskas kristīgajā skolā. Strauji un dedzīgi pievērsos ticībai, piepildot ilgas pēc garīgas dominantes. Mans vīrs Gundars nolūkojās, ko daru, bet gāja savu ceļu.
Turpina Gundars Baltrušaitis:
Man bija tik daudz jautājumu un šķita, ka nemūžam nespēšu rast atbildes! Reiz ziemā braucu caur Ķekavu un pamanīju luterāņu baznīcas durvis līdz galam vaļā. Tāpēc jau ienācu. Stindzinošā salā ar jauno mācītāju vairākas stundas pavadīju ārkārtīgi intensīvā sarunā. Iestājās līdzsvars. Atbraucu mājās un pievienojos Bauskas adventistu draudzei. Visu dievnamu durvīm jābūt atvērtām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Šis fakts mainīja manu dzīvi, un daudziem droši vien ir bijis līdzīgi.

Bez ķīniešu valodas

Ludmila un Gundars iepazīstina ar meitu Līviju un mazmeitiņu Gretu. Saruna ar jauno sievieti notiek draudzīgi un atklāti, it kā mēs jau būtu pazīstamas. Starp citu, Bauskas adventistu draudzē ikviens svešinieks tiek sagaidīts kā draugs – sirsnīgi, vienkārši, brīvi, ar patiesu interesi ieklausoties katra atnācēja domās.
Līvija Baltrušaite-Karzone pirms 6 gadiem sāka kalpot Liepājas un Priekules adventistu draudzēs. Viņai ir 30 gadu un lieliska akadēmiskā izglītība. Pēc Bauskas 1.vidusskolas 9.klases beigšanas jauniete turpināja mācības Rīgas Kultūru vidusskolā. Viņa atklāj:
Mans mērķis vēl pusaudža gados bija apgūt ķīniešu valodu, un tās pamatus piedāvāja tikai Kultūru vidusskola. Pēc tam absolvēju Latvijas Universitātes (LU) Moderno valodu fakultātes Āzijas studiju nodaļu ar bakalaura grādu ķīniešu valodā.
Bet man nebija miera. Turpināju studijas LU Teoloģijas fakultātes maģistrantūrā. Vienlaikus strādāju Latvijas adventistu draudžu savienības birojā par sekretāri, kur saņēmu ieteikumu studēt vēl, lai varētu kalpot adventistu draudzēs. Pērn Ņūboldas koledžā Anglijā saņēmu otro grādu teoloģijā. Tūlīt man beigsies bērniņa kopšanas atvaļinājums un varēšu pilnībā iesaistīties kalpošanā savās draudzēs, kurām pievienojas arī Aizputes draudze. Mans brālis Rūdolfs savukārt ir Rīgas Korintas adventistu draudzes loceklis. Mūsu ceļš ir pašu apzināta izvēle – ne vecāki, ne Bauskas draudze to neiespaidoja.

Vērtība – ģimeniskums

Bauskas adventistu draudzes bijušajam mācītājam Ainim Kasparam «Bauskas Dzīve» vaicāja par sieviešu ordināciju konfesijā.
Vienotas nostādnes nav ne Pasaules adventistu draudžu savienībā, ne Latvijā, bet visur sievietes tiek nominētas, bet ne ordinētas kā pilntiesīgas mācītājas. Viņas nedrīkst veikt dažas funkcijas, piemēram, kristīšanu, taču viss tiek atrisināts, ievērojot noteiktu hierarhijas pakāpi (skaidro Ainis Kaspars).
Bauskas draudze viņam bija pirmā kalpošanas vieta līdz 2014.gadam paralēli studijām LU Teoloģijas fakultātē. Tagad Ainis ir Jelgavas un Aizkraukles adventistu draudžu mācītājs. Vaicāts par iespaidiem, kalpojot Bauskā, atzīst:
Bauskas draudze vislabākajā nozīmē ir konservatīva, apvienojot ļoti atvērtus, intelektuālus cilvēkus, kuriem ir nozīmīga loma vietējās kopienas attīstībā. Neizsakāmi liela vērtība ir ģimeniskums, jo viņu bērni un mazbērni nodrošina turpinājumu draudzei.

Piebilde. Paldies Inārai Dimantei, Jānim Mikulānam, Antrai Ezeriņai, Naldai un Harijam Zablockiem par sirsnību un atbalstu publikācijas veidošanā!
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru