Kāpēc adventistiem ir vajadzīga Baltijas ūnija? Tas ir jautājums, kuru visbiežāk var dzirdēt, jautājot cilvēkiem par gaidāmo ūnijas kongresu. Šo jautājumu neuzdod tikai laji vien. To var dzirdēt arī starp draudžu savienības darbiniekiem un nodaļu vadītājiem. Īpaša sadarbība starp Baltijas ūnijā apvienotajām draudžu savienībām nenotiek. Atsevišķās jomās jā – taču to, kā šķiet, nav daudz. Tā saka kritiķi.

Likvidēt vai samazināt

Skepse par lietderību un jēgu varētu būt viens no iemesliem, kādēļ jau pirms vairāk nekā gada Latvijas draudžu savienība pauda viedokli, ka ūniju vajag reformēt un varbūt likvidēt vispār. Tā kā pasaulē ir arī draudžu ūnijas, Latvija pati par sevi varētu būt atsevišķa draudžu ūnija, kas tiešā veidā sadarbojas ar Ģenerālkonferences Transeiropas divīziju.

Tomēr divīzijas vadība šo ideju noraidīja. Baltijas ūnija jau tā nav liela, nepilni 8000 draudzes locekļu, bet Latvijā ir mazāk par 4000 draudzes locekļu. Piemēram, salīdzinājumā Peru ir 84 tūkstoš liels adventistu Misijas lauks, kur nav pat izveidota draudžu savienība. Ja īstenotos Latvijas draudžu savienības iecere, mums būtu dažu tūkstošu veidota ūnija. Nedrīkst aizmirst, ka ūnijas vadītāji veido Ģenerālkonferences izpildkomiteju un divreiz gadā piedalās lielajās ĢK sanāksmēs. Latvijai attiecībā pret pārējiem reģioniem būtu neproporcionāla pārstāvniecība Ģenerālkonferencē.

Vēlāk Latvijas Draudžu savienības vadība nāca klajā ar citu ideju – ietaupīt naudu, būtiski samazinot ūnijas darbinieku skaitu. Tika ierosināts likvidēt nodaļu vadītāju amatus. Šobrīd, atšķirībā no draudžu savienības, ūnijā nodaļu vadītāji ir algoti. Priekšlikuma vīzijā algu varētu maksāt tikai trim administratoriem, bet ūnijas nodaļu pienākumus uzticētu koordinēt kādam no draudžu savienību attiecīgiem nodaļu vadītājiem. Tiesa, tas jau tā noslogotajiem Latvijas nodaļu vadītājiem uzliktu papildus uzdevumu veidot sadarbību visas Baltijas mērogā. Tā kā runa ir par brīvprātīgo darbu, varētu būt vēl lielākas grūtības atrast cilvēkus, kas par velti uzņemtos šādus pienākumus un kam būtu laiks apmeklēt kaimiņvalstis. Atceramies, cik grūti bija atrast nodaļu vadītājus iepriekš. Viņiem būtu nepieciešamas ne tikai angļu valodas zināšanas, bet prasmes komunicēt ar divīziju krietni plašākā mērogā. Tā kā viens no ūnijas pamatuzdevumiem ir mācītāju akadēmiskās izglītības nodrošināšana (un mācītāju ordinācija), varētu rasties arī grūtības saprast, kuru no esošajiem draudžu savienību Mācītāju nodaļas vadītājiem izraudzīt kalpošanai ūnijas mērogā, kas atbilstu visiem šim darbam nepieciešamajiem kritērijiem.

Palielināt ietekmi

Ja Latvijas draudžu savienība vēlējās ūniju likvidēt vai samazināt, tad igauņi nāca klajā ar pilnīgi pretēju priekšlikumu – ūnijas administrāciju krietni palielināt. Daļēji šis priekšlikums ir guvis atbalstu.

Šobrīd ūnijas Administratīvajā komitejā darbojas 4 cilvēki. Viņi lemj par ikdienas lēmumiem, izskata dažādus kalpošanas pieprasījumus, sadala naudu misijas projektiem un veic citas rutīnas lietas. Savukārt divreiz gadā sanāk Izpildkomiteja, kurā bez administrācijas un nodaļu vadītājiem ir iesaistīti arī draudžu savienību prezidenti, kā arī pieci parastie draudzes locekļi no visām trim Baltijas valstīm. Viņi uzklausa un izvērtē administrācijas atskaites, apstiprina budžetu un veic tādu kā uzņēmumu padomes darbu. Igauņi ierosināja paplašināt abas komitejas. Ūnijas Izpildkomitejā šobrīd no draudžu savienības darbojas tikai to vadītāji jeb prezidenti. Kaimiņi ierosināja iekļaut padomē visu trīs valstu sekretārus un mantziņus, protams, palielinot arī laju skaitu. Ja šobrīd izpildkomitejā ir 13 cilvēki, tad turpmāk to būtu vairāk nekā 20.

Esošā izpildkomiteja šādu priekšlikumu noraidīja, taču piekrita palielināt Administratīvo komiteju ar visu trīs Baltijas valstu savienību vadītājiem. Interesanti, ka Latvijas draudžu vadība, lai arī sākotnēji iestājās par ūnijas likvidāciju vai būtisku optimizāciju, atbalstīja igauņu priekšlikumu to paplašināt.

Algas

Liela nozīme gaidāmajā kongresā būs atalgojuma jautājuma risinājumam. No tā lielā mērā varētu būt atkarīgs, vai citu draudžu savienību pārstāvji piekritīs kandidēt uz ievēlēšanu ūnijā. Šobrīd starp Igauniju un pārējām divām valstīm izveidojusies būtiska atalgojuma disproporcija. Igaunijas mācītāji uz rokas saņem virs 1300 eiro (alga plus kompensācijas par auto). Latvijas mācītājiem šī summa ir teju uz pusi mazāka. Pat Lietuvas darbinieki saņem nedaudz lielāku atalgojumu par viņu Latvijas kolēģiem, jo Lietuvā garīdznieku algas netiek apliktas ar valsts nodokļiem. Tā kā vairums ūnijas darbinieku ir no Latvijas, tad igauņi uzskata, ka viņu atalgojumu jāpielīdzina Latvijas mācītāju algām. Tiesa, jautājums nav tik vienkāršs. Igauņi paši spiesti atzīt, ka tas vēl vairāk mazinātu viņu vēlmi iesaistīties ūnijas darbā – viņu mācītāji negribēs kļūt par ūnijas darbiniekiem, lai saņemtu būtiski mazāku algu. Tajā pašā laikā ūnijas administrācijas atalgojums nevar atšķirties tikai tāpēc, ka darbiniekiem ir atšķirīga pavalstniecība.

Aizkulišu sarunas

Šī gada pavasarī Baltijas ūnija sadarbībā ar Transeiropas divīziju pulcēja uz vairāku dienu tikšanos visu trīs valstu draudžu savienību administrāciju, kā arī nodaļu vadītājus, lai kopā pārrunātu turpmākās attīstības perspektīvas. Šīs dienas lielā mērā iezīmēja gaidāmo kongresa gaisotni. Atskaņas dzirdējām arī mēs. Viedokļi par līdzšinējo sadarbību izskanēja visdažādākie. Daudz tika runāts par to, kā uzlabot savstarpējo komunikāciju un sadarbību. Taču starp izteiktajiem vārdiem varēja sajust arī vārdos neizteikto – runa lielā mērā ir par personālijām. Katrai draudžu savienībai, šķiet, pašlaik ir kāds nevēlams cilvēks ūnijas vadībā. No Latvijas skatupunkta raugoties, ūnijas vadībā ir palikuši cilvēki, kurus no draudžu savienības izstūma vai labprāt izstumtu – runa ir gan par Gunti Bukalderu, gan Viesturu Reķi, mazāk par Zigurdu Laudurgu. Protams, atklāti neviens to nevēlas atzīt. Visticamāk, to atklās Ievēlēšanas komitejas izvirzītās kandidatūras nākamam darba posmam. Cik dzirdams, atsevišķi cilvēki šajās dienās ir veltījuši pūles, lai gaidāmajā kongresā nodrošinātu sev vēlamās pārmaiņas. Arī delegāti, kurus no draudzes locekļu vidus kongresam izraudzīja savienības padome, neuzbāzīgi, bet mīļi tika aicināti aprunāties ar savienības vadību, lai viņus varētu apgaismot, ko īsti savienība no viņiem sagaida.

Sarunas ir notikušas arī ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem. Tiek veikti priekšdarbi, lai nepaļautos tikai uz nezināmu ekspromtu. Tomēr gandrīz visi, ar kuriem esam runājuši, atzīst, ka nevar apgalvot, ka kongresa rezultāti ir jau zināmi. Kongresa delegātu sastāvs ir ļoti dažāds. Rīgā (kongress notiks Baznīcas ielā 12a) būs gan visu trīs valstu draudžu savienību administrācija, gan arī visu trīs valstu laji. Nav teikts, ka viņiem visiem intereses un vēlmes sakritīs. Tāpēc šobrīd no vienas puses notiek aktīvs lobēšanas darbs, no otras puses ir iestājies tāds kā gaidīšanas režīms.

Kurš vadīs ūniju?

Visbeidzot, interesanti būs uzzināt, kuram tiks uzticēti ūnijas vadītāja pienākumi. Pirmkārt, noteikti tiks apsvērta pašreizējā vadītāja Dāvida Nimmika (viņš ir no Igaunijas) kandidatūra. Tomēr nav teikts, vai viņš paliks un vai viņš būs gatavs turpināt darbu, ja ūnija tiks būtiski reorganizēta un algas ūnijā attiecībā pret algām Igaunijā būtiski samazinātas. Tāpat tiek minēts, ka pārmaiņas pēc ūnijas vadību varētu uzticēt Lietuvas pārstāvim. Ir piesaukts Lietuvas draudžu savienības bijušā vadītāja uzvārds. Tiek arī pieļauta iespēja, ka ūnijas groži nonāk atkal Latvijas pārstāvja rokās. Līdzšinējais Latvijas bīskaps Vilnis Latgalis esot izteicies, ka viņš varētu vadīt ūniju, ja vien būtu laba komanda, jo pieredze ir jau uzkrāta. Tiesa, tas gan nozīmētu jaunu ārkārtas kongresu Latvijā, ko nez vai vairums gribētu.

Lai arī kā, VA sekos līdzi Baltijas ūnijas kongresam un informēs lasītājus par to, kādas pārmaiņas mūs sagaida Baltijas līmenī.

VA, Aidis Tomsons
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru