Kur paliek Dieva nauda?

Kas notiek ar naudu, kuru nododam kā desmito tiesu jeb „Kunga daļu” un kura, kā mums mācīts, pieder Dievam? Kā jau pagājušajā rakstā secinājām, draudzes locekļi nezina, kā šī nauda tiek sadalīta. Tādēļ Valda Reķe (VA redkolēģijas locekle), kura bija klāt pie šī gada (2017.) budžeta apspriešanas, šajā rakstā palīdz viest skaidrību. 

Vispirms jāpaskaidro, ka vairāk nekā 20 procenti no visiem ieņēmumiem automātiski tiek aizskaitīti uz Ģenerālkonferenci, divīziju un ūniju, misijas darbam. Mikus Kaimiņš savā grāmatā, kuru pieminējām rakstā par Līvāniem, izskaidro, kā šī nauda tiek sadalīta. Saskaņā ar tur rakstīto, Latviju atstāj 22,5 procenti no visiem ieņēmumiem, kas ir pāri par 200 tūkstoš eiro ik gadu. Tiesa, neliela daļa no tās vēlāk atgriežas atpakaļ Latvijā kā īpaši asignējumi.
Tā kā Latvijas Draudžu savienība ir vispasaules organizācijas sastāvdaļa, pārskatīt šo sadalījumu nav iespējams. Arī citviet pasaulē par to mēdz kurnēt. Neatkarīgajā presē un portālos šad un tad parādās raksti, kuros tiek kritizēti baznīcas vadības tēriņi. Protams, pasaulē ir runa par citiem skaitļiem, un Latvijas aizskaitītā daļa ir kā mazs piliens ezerā. Tur mūsu aizskaitītās naudas nepietiek, lai sarīkotu nelielu konferenci.

Kas attiecas uz pārējo desmitās tiesas daļu, tā ir Latvijas Draudžu savienības budžets, ar kuru vadība var operēt. Un runa ir par apmēram 600 tūkstoš eiro. Vēl ir atsevišķi ziedojumi radio vajadzībām, literatūrai vai citiem konkrētiem projektiem, arī labdarībai. Kopējais budžets ir apmēram 650 tūkstoš eiro. Tāda ir ienākumu sadaļa.

Par izdevumiem.
Visvairāk Latvijā palikušās naudas tiek atvēlēts algām. Tām paredzēti apmēram 350 tūkstoš eiro gadā (kopā ar visiem pabalstiem). Taču tā ir tikai „tīrā” summa –algas bez visām pārējām izmaksām un arī bez valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko tautā sauc par sociālo nodokli. Tam atsevišķi tiek iztērēti 80 tūkstoš eiro.
Vēl papildus jāpierēķina apmēram 10 tūkstoš eiro veselības apdrošināšanai – mācītājiem tiek nodrošinātas veselības apdrošināšanas polises. Vēl daži tūkstoši paredzēti darbinieku mācību maksas segšanai, telefona sarunām un automašīnu iegādei. Kopējā summa ir pie 450 tūkstoš eirro.

Tad vēl atsevišķa sadaļa ir izdevumi par degvielu. Tā kā mācītājiem draudzes atrodas dažādās Latvijas malās, draudžu savienība sedz pārvietošanās izdevumus (protams, arī pašiem vadītājiem). Mācītājiem katru mēnesi ir jāiesniedz atskaites un čeki par iztērēto degvielu. Šīm vajadzībām šogad bija atvēlēts ap 60 tūkstoš eiro.
Šo visu saskaitot kopā, var teikt, ka mācītāju un savienības vadības darba nodrošināšanai tiek iztērēts ap pusmiljonu.

Pāri paliek 150 tūkstoši. Kas notiek ar šo naudu?
Apmēram 30 tūkstoš eiro šogad bija ieplānoti dažādu nodaļu vajadzībām. Visvairāk naudas bija atvēlēts Veselības nodaļai un Ceļa meklētāju kustībai. Tāpat tēriņi bija Komunikācijas nodaļai, Bērnu un Sieviešu nodaļai. Taču ir arī tādas, kurām nebija paredzēts neviens cents, piemēram, Ģimeņu nodaļai.
Vairāk nekā 10  tūkstoš eiro piešķirti dažādiem literatūras izdevumiem, un līdzīga summa citiem projektiem, piemēram, Lielās telts sanāksmes rīkošanai.
Vēl viena liela sadaļa ir Baznīcas ielas ēkas izdevumi un citi ar uzturēšanu saistīti tēriņi. Ap 50 tūkstošiem izmaksā visi remontdarbi, mēbeles, komunālie maksājumi. Apdrošināšanas izmaksas un nekustamā īpašuma nodoklis esot salīdzinoši neliela summa. Plus ap 20 tūkstoš eiro atvēlēts automašīnu uzturēšanai jeb remontdarbiem.
Ja runājam par ceļojumu izdevumiem, tiem budžetā paredzēti apmēram 10 tūkstoš eiro. Taču dažos gados summas ir lielākas. Cik zināms, nākamgad visiem mācītājiem plānots doties uz Eiropas mācītāju koncilu Serbijā, kas prasīs paprāvu naudas summu.

Lūk, šādi ir kopējie skaitļi, runājot par budžetu, ar kādu operē Latvijas Draudžu savienība.
Šie, protams, ir lielie, vispārējie cipari. Par atsevišķu tēriņu pamatotību mēs spriest nevaram. Jāatzīst, gatavojot šos rakstus un runājot ar draudžu locekļiem, tieši tēriņu pamatotība tika visvairāk apšaubīta. Braucieni, automašīnu izmaksas, dažādu nodaļu tēriņi – katram bija savas aizdomas, ka nauda tiek iztērēta nepamatoti. Taču jāpiebilst, ka vairāki tūkstoši gadā tiek izlietoti finanšu audita vajadzībām, kura uzdevums ir nodrošināt uzticamību naudas apritei. Kā zināms, mantzinis Draudžu savienībā ir arī padomes loceklis – Ilgonis Mazjūlis.

Jau rakstījām, ka draudžu savienības ienākumi šī gada laikā ir samazinājušies, un tēriņus nācās samazināt, lai neveidotos deficīts. Ko darīt, lai situācija nekļūtu vēl sliktāka? Par to nākamajā rakstā.